Šogad 17. kustības “Par dzīvību” rekolekcijas Skaistkalnē

Jau ieraksts, ka ikkatru gadu gavēņa laikā kustības „Par dzīvību” pārstāvji organizē rekolekcijas Skaistkalnē. No 16. – 18. martam ar devīzi „Ņem savu krustu un seko Man” (Mt.ev.16, 24) iesākās šī gada rekolecijas.

Jau ieraksts, ka ikkatru gadu gavēņa laikā kustības „Par dzīvību” pārstāvji organizē rekolekcijas Skaistkalnē. No 16. – 18. martam ar devīzi „Ņem savu krustu un seko Man” (Mt.ev.16, 24) iesākās šī gada rekolecijas.

Šogad šīs jau bija sestās kustības „Par dzīvību” organizētās rekolecijas. Kādam tās bija tikai pirmās, taču citiem kustībniekiem šādu rekoleciju pieredze jau sešu gadu garumā. „Tā ir iespēja gavēņa laikā būt ciešākās attiecībās un arī pārdomās ar Dievu,” tāds bija vairāku dalībnieku rekoleciju mērķis.

Viens no rekolekciju laika centrālajiem notikumiem rekolekciju dalībniekiem bija kopīgs Krusta ceļa gājiens Skaistkalnes ielās. Katrs pirms tā bija aicināts pārdomāt Krusta ceļa staciju noslēpumus, kā arī apcerēt Kristus ciešanas un upuri.

Arī iespēja piedalīties pēcpusdienas Gandarīšanas liturģijā bija iespēja pārdomāt Dieva Vārdu, pateikties Dievam un katram individuāli pieiet pie grēksūdzes. Savukārt māsas Brigitas SJE no Euharistiskā Jēzus māsu kongregācijas sagatavotajos uzdevumos katrs bija aicināts pārdomāt vairākus jautājums: kādā vārdā Dievs uzrunā mani? kādā vārdā es uzrunāju Dievu? Saistošs bija arī māsas Brigitas SJE aicinājums ikvienam rekolekciju dalībniekam izveidot Jēzus attēla kolāžu. Pēc pus stundas darba katrs bija izveidojis kolāžu un to kādu katrs redz Dieva attēlu.

Secinājām, ka Dievu katrs redz citādi, katram Dieva attēls un Viņa tēls asociējas ar savu kristieša pieredzi un redzējumi, kā arī ikvienam šis Dieva attēls ir unikāls, tas neatkārtojas.

Par lielu ieguvumu daudzi atzina arī filmas „Karols, kas kļuva par pāvestu” noskatīšanos. Iespēja redzēt Pāvesta Jāņa Pāvila II dzīvi bija ikviena rekolekciju dalībnieka pārdomu vērta.

Rekolekcijas noslēdzās ar Sv. Misi Skaistkalnes katoļu baznīcā un brīvprātīgu garīgās adopcijas svētsolījumu salikšanu. Garīgās adopcijas solījumus ik gadu publiski saliek tie brīvprātīgie, kuri solās deviņus mēnešu lūgties par vēl nedzimušu bērniņu. Tā ir iespēja lūgties un palīdzēt tam bērniņam, kuram ir apdraudēta dzīvība, lai viņš piedzimtu un vecāki izlemtu par bērniņa laišanu pasaulē nevis nogalināšanu.

Kustības „Par dzīvību” rekolekciju dalībniece Solvita Kivliņa šogad jau trešo gadu salika solījumus lūgties par vēl nedzimušu bērniņu. „Sakumā bija grūti šo apņemšanos izpildīt, jo lūgšana likās ļoti abstrakta. Taču ar laiku sāku arvien iedziļināties un iedomāties sevi tas sievietes loma, kas šaubās par sava bērniņa laišanu pasaulē. Pavisam nesen manas trīs paziņas gaidīja bērniņus, un es reāli sajutu, ko tas nozīmē.

Es dzīvoju viņām līdzi, lūdzos par topošajām māmiņām. Laikā, kad bērniņi pēc kārtas sāka dzimt, es sapratu, ka mūsu lūgšanas ir ļoti auglīgas. Vienai meitenei, kurai es biju garīgā ziņā atbalsta persona, mazulis piedzima tieši tajā dienā, kad noskaitīju garīgās adopcijas pēdējo lūgšanu. Tas man bija īpašs notikums,” stāsta S. Kivliņa.

Pēc piepildītām dienām Skaistkalnē, ikviens rekolecijās pabijušais bija aicināts izteikt viedokli par pavadītajām dienām. Kaut katram bija savas atziņas, ikviens šīs pāris dienas atzina par gandarījuma sajūtas un pārdomu pilnām dienām.

Fakti:
Garīgā adopcija ir:
– Garīgā adopcija ir lūgšana ieņemta, bet vēl nedzimuša bērna nodomā. Bērna, kura dzīvība mātes klēpī ir apdraudēta.
– Lūgšana ilgst deviņus mēnešus.
– Cilvēks, kurš apņemas garīgi adoptēt kādu vēl nedzimušu bērniņu, apņemas katru dienu visu šo deviņu mēnešu laikā lūgties vienu rožukroņa noslēpumu
– Parasti garīgā adopcija tiek uzsākta kādos Baznīcas svētkos, īpaši, svētkos, kas veltīti Dievmātes godam

Avots: www.prolife.lv

Dace Lina-Fisenko
Speciāli „Katoļu Baznīcas Vēstnesim”

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti