Latgaliešu dienas Brīvdabas muzejā

Sarīkojumu kuplināja tautas muzikants Andrejs Rancāns ar Baltinavas kapelu, kā arī Baltinavas sievu etnogrāfiskais ansamblis, Preiļu novada Kultūras centra folkloras kopa „Leiči”, tautisko danču dejot prasmi izrādīja Preiļu novada deju kopas „Gaida”, „Dancari” un „Strūga”, un Rikavas etnogrāfiskais ansamblis. Prozu lasīja pieredzes bagātie un arī jaunie latgaliešu dzejnieki, vizuāli krāšņu šo dienu darīja Latgales podnieku darinājumi un ieskandināja Latgales radio dīdžejs Guntis Rasims (jaunatnei pazīstams ar skatuves vārdu da Gunchi) ar aktieri Kristapu Rasimu.

Rikavas etnogrāfiskais ansamblis spēlēja etnogrāfisku izrādi ar sadancošanu: „Ļeigovys pyura lūceišona – eisu breidi pyrms kozom bryutes mojos” (Līgavas pūra locīšana – īsu brīdi pirms kāzām brūtes mājās). No līgavas pūra priekšnesuma gaitā nekas nebūtu palicis pāri, ja vien līgavai laikus neatrastos bļoda ar vārītām pupām, ar kurām pamieloties gan pašai, gan arī piedāvāt citiem, pupām sekoja tradicionālie speķu rauši, ķimeņu siers un pašbrūvētais alus. Tādējādi ne tikai tika sagatavots līgavas pūrs, bet varbūt pat atrasts iespējamais precinieks.

Sarīkojuma trešā un galvenā daļa bija Maija mēneša dziedājumi pie ceļmalas krusta, kas notika Baltinavas sievu etnogrāfiskā ansambļa virsvadībā kopīgi ar Rīgas Garīgā semināra audzēkņiem.
 Kā savās pārdomās dalījās Latgaliešu studentu biedrības priekšsēdētāja Ilona, ir patīkami, ka garīgā semināra studenti ar savu klātbūtni uzrunā klātesošos un šāda sadarbība ir jāturpina arī turpmāk.

Par šo notikumu piedāvāju sarunu ar Ertu -latgaliešu studentu biedrības aktīvisti, kura dalījās savās pārdomās par Latgales kultūrvēstures mantojuma celšanu gaismā.

„Protams, latgaliešu jautājums ir sasāpējis un šīs Latgaliešu dienas ir mēģinājums iepazīstināt rīdziniekus un arī iebraucējus ar Latgali, kurā iespējams viņi nekad nav bijuši un par kuru viņiem ir izveidojušies savi stereotipi. Iepazīstināt ar dziesmām, dejām, teatralizēto priekšnesumu un maija dziedājumiem, kuri raksturīgi tikai Latgalei. Vēl ir arī prozas lasījumi, jauno dzejnieku un rakstnieku darbu „nešana gaismā” pirmie soļi pie tautas. Jo kultūra, vide ir dzīva un tā neaizies bojā.”
Kādi ir Brīvdabas muzeja plāni? Pagājušogad, bija Sv.Mise pusnaktī, šogad es redzu ir arī citi jauninājumi?

„Katrā ziņā ir vērtīgi, ka jūs semināristi un garīdznieki esat šeit, jo mēs pirms tam jau pārrunājām, ka ir jābūt saiknei starp garīgumu un kultūru un tā nedrīkst pazust.Un kā jau iepriekš teica Ilona, kura ir tuvāk pazīstama ar baznīckungiem, kuri jau iepriekš ir piedalījušies šādos pasākumos, ir jāiepazīst nākamie garīdznieki un jāiesaista viņus aktīvā dalībā šādos pasākumos. „teica  Erta.

„Drīzumā notiks Anzeles nometne, tur atbrauks jaunieši no Sibīrijas, Rēzeknē notiks konference, pagājušonedēļ Viļānos notika dzejas un prozas lasījumi.Ir prieks, ka nekas nestāv uz vietas un kaut kas notiek arī Latgalē, ka tā tomēr nav visu aizmirsts nostūris.”

Pēc sarunas jaunā tēvzemes meita Jums novēlēja: Neaizmirstiet savas saknes, un tie no jums, kas ir tās aizmirsuši un vairs neturas pie tām, mēģināt gluži tāpat kā es, kas neprata runāt latgaliski, bet dzīve piespieda un es iemācījos, mēģināt! Skaties uz tām vecajām kundzēm kas dzied, un domā: tas taču ir apbrīnas vērts, cepuri nost! Turieties pie saknēm!

Andris Vasiļevskis, Guntars Skutels
Vatikāna radio

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti