Now Reading
No prelāta Kazimīra Ruča atvadoties

No prelāta Kazimīra Ruča atvadoties

Man gadījās viņu apciemot Libekas dzīvoklī. Ievēroju, ka viņa gulta bija apsegta ar zirga segu. Sapratu, ka priesteris K. Ručs ir patiess Dieva kalps. Viņš vienmēr atsaucās un brauca, kur tik cilvēkiem bija garīga vajadzība. Viņa rakstus, nu sprediķi, tēvs lasīja priekšā katru svētdienu visai ģimenei. Viņa ierašanās nometnē bija svinības visiem katoļiem un nekatoļiem. Ziemeļvācijā viņš darbojās no 1946.-1950.gadam, kad pārcēlās uz Beļģiju un iekļāvās bīskapa B. Sloskāna semināra aprūpē. Bēgļu nometnes Vācijā no 1949.-1953.gadam likvidējās un latvieši izbrauca uz Kanādu, ASV, Angliju, Austrāliju un Dienvidameriku. Prelāta K. Ruča ceļš veda uz Beļģiju. Viņš studēja Baznīcas tiesības Luvenas universitātē un bija latviešu laju studējošo studentu kapelāns, kas studēja Luvenas universitātē bīskapa B. Sloskāna paspārnē.
Dr. prelāts Kazimirs Ručs ir dzimis 1915.g. 4.decembrī Vārkavas pagastā. Pēc skolas gaitām Zaķīšu pamatskolā viņš iestājās Aglonas ģimnāzijā, kuru nobeidz 1936.g. Viņa tālākais ceļš ved uz Rīgas Garīgo semināru. Kazimirs Ručs un citi apdāvināti semināristi studēja Latvijas Universitātes katoļu fakultātē. 1942.gadā 7.jūnijā viņu iesvēta par priesteri. Viņa pastorālais darba lauks ir Cēsis, līdz viņš tiek nozīmēts par kara kapelānu. Kapelāna darbs bija grūts, jo bija jādarbojas neticīgos vidē un kopā jāvāc latviešu katoļi. Lielu iespaidu uz prelāta dzīvi atstāj II pasaules kara beigas, kad latviešu karavīriem bija jālaužās no viena aplenkuma otrā, līdz nonāk gūstā pie angļiem. Arī gūsta pazemojumi bija atstājuši dziļas pārdomas par cilvēciskumu, nu šodienas valodā par cilvēku cieņu.
 Prelāts gūstu pavadīja Beļģijā, Cedelhaimā, lai 5 gadus vēlāk tur atgrieztos un saņemtu 1954.gadā Baznīcas Tiesību doktora grādu. No 1954.-1957.gadam viņš studē Luvenas universitātē Sociālās zināšanas, bet no 1957.-1960.gadam papildina zināšanas Sv. Rotas augstākajā Baznīcas tribunālā Vatikānā un iegūst tribunāla advokāta (advocatus rotkalis) diplomu. 1960.gadā atgriezies Keizersbergas Abatijā, Luvenā, kur arī dzīvoja bīskaps B. Sloskāns, viņš ir de facto bīskapa B. Sloskāna sekretārs un vēlāk 1963.gadā pāvests Pāvils II viņu nozīmē par latviešu un igauņu katoļu pārstāvi Pāvesta Emigrācijas komitejā. Ar paaugstinājumu Monsignora godā K. Ručs no 1963.gada kļūst de facto par igauņu un latviešu katoļu aprūpes vadītāju ārzemēs. 1983.gadā pāvests Jānis Pāvils II viņu ieceļ prelāta godā.
Jau no Aglonas ģimnāzijas laikiem un Rīgas Garīgā semināra dzīves, kur Mons. Aleksandrs Novickis iesaista semināristus, tai skaitā arī K. Ruču, rakstīt „Katoļu Dzeivei”, prelātam ir paticis nodarboties ar presi un rakstāmo vārdu. No 1968.-1995.gadam viņš ir katoļu žurnāla „Gaismas” redaktors. Savas vecumdienas viņš vada Klostera Māsu aprūpētā veco ļaužu pansionātā Briselē, kur Dievs viņu aizsauc mūžībā 2007.g. 6.aprīlī Briselē, Beļģijā. Dr. Prelāts Kazimirs Ručs ir guldīts Everetes kapos, Briseles priekšpilsētā.
Lai vieglas smiltis šim Latvijas censonim, kas nebaidījās būt par celmlauzi gan garīgā, gan laicīgā jomā.
 
Jelgavas bīskaps V. E. Antons Justs
„Katoļu Baznīcas Vēstnesis”

Scroll To Top