Now Reading
Sibīrijas latgalieši Latvijā

Sibīrijas latgalieši Latvijā

Šajos ciemos vairumā dzīvo latgaļu ģimenes, protams, laika gaitā izveidojās ari jauktās ģimenes. Tur nav nekādas atšķirības, kas latvieši, kas latgaļi, kas krievi. Bērni saprot, latgaliski, bet labāk runā krieviski. Latviešu valoda gan ir mazliet svešāka. Interesanti ir tas, ka dzimšanas apliecībās tiek norādīts latgalka meitenēm, latgļec – zēniem. Kādreiz tur bija arī latgaļu skola, tagad bērni iet krievu skolās. Konkrētu skaitu iedzīvotāju ir grūti pateikt, bet katrā ziņā pietiekoši, lai uzturētu dzīvu valodu un tradīcijas. Šķiet savādi, ka esot tik tālu no saviem tautiešiem ir saglabājusies valoda, kuru latvieši pie mums, dažkārt, neatzīst. Tiek rīkoti koncerti ar latgaļu dziesmām, dejām un dzejoļiem. Apbrīnojamā veidā ir dzīva arī ticība Dievam. Kādreiz nebija nevienas baznīcas, bet katrā mājā bija un ir lūgšanu grāmatas, kas izceļojot tika paņemtas līdzi. Daudz tiek dziedātas garīga satura dziesmas. Tagad ir arī baznīca.
Vecāki bija daudz stāstījuši par Latviju. Pat ne pārāk sen latvieši ir bijuši braucienā uz Sibīriju. Vai stāstītais un redzētais neatšķiras!? Nē, jo kā ir dzirdēts, tā arī ir. Tikai savām acīm redzēt to ir savādāk. Ļoti patika Jūrmala, Sigulda, īpaši alas. Ievēroja to, ka latvieši ir ļoti laipni, atsaucīgi un izpalīdzīgi. Svarīgi ir tas, ka viņi jūtas pieņemti un piederīgi latviešu tautai. Kaut gan dzīvot Latvijā neuzskata par vajadzīgu, jo ģimenes un radi ir tur. Reti kuram ir vēl kādi radinieki Latvijā. Kā teica viena no sievietēm, ka neesot atšķirības dzīvot tur vai šeit. Laikam jau svarīgi ir cilvēki, nevis vieta. Ir darbs, jaunieši studē. Viņi nedomā par „zelta” dzīvi aiz savām robežām, kā tas bieži notiek ar mūsu jaunatni. Meitenes pēc studiju beigšanas domā atgriezties mājas un tur arī palikt. Cik vien iespējams arī nodot tālāk to kultūras mantojumu, ko ir saņēmušas.
Ceļojums pa Latviju ir vēl pusē. Galvaspilsēta ir redzēta, ir redzēti Rīgas torņu gaiļi. Tālāk viņu ceļš vedīs uz Latgali, viņas viesosies Rēzeknē un, protams, arī Māras zemes sirdī Aglonā. Tad atkal priekšā būs garais atpakaļceļš mājup. Kur ar saviem iespaidiem un izjūtām varēs dalīties ar saviem līdzcilvēkiem.
Katoļu Baznīcas Vēstnesis

Scroll To Top