Now Reading
Benedikts XVI pateicas Austrijai

Benedikts XVI pateicas Austrijai

Atsaucot atmiņā savu vizīti Austrijā, Benedikts XVI pateicās ticīgajiem par lūgšanām un garīgo atbalstu. „Jaunavai Marijai, kuras vārdu pieminam šodienas liturģijā, novēlu sava svētceļojuma garīgos augļus” – teica pāvests. Vispārējā audiencē, kas notika sv. Pētera laukumā, piedalījās vairāki tūkstoši svētceļnieku no dažādām pasaules valstīm.

Pāvests runāja par savu nesen veikto ceļojumu pa Austriju, kas viņam ir īpaši tuva. Vizītes mērķis bija piedalīties Mariacelles svētnīcas 850 gadu jubilejas svinībās. Svētnīca ir ne tikai austriešu, bet arī slāvu tautu garīgais centrs. Tas ir Eiropas kristīgo sakņu centrs. Svētceļojuma moto „Skatīties uz Kristu”. Šie vārdi nozīmē iet pretī Marijai, kura mums rāda Jēzu – skaidroja Svētais tēvs. Viņš pateicās Vīnes arhibīskapam kard. Šēnbornam un bīskapu konferencei par sniegto ieguldījumu vizītes sagatavošanā un norisē. Pateicās Austrijas Republikas prezidentam Fišeram par viesmīlību. Pateicās valdībai, militārās un civilas varas amatpersonām par sadarbību.

Ceļojuma pirmais posms bija Mariensäule. Tā ir vēsturiska kolonna, uz kuras novietota Bezvainīgās Jaunavas Marijas statuja. Tās pakājē tikos ar Austrijas jauniešiem. Tur es uzsāku savu svētceļojumu. Apmeklēju arī Judenplatz, lai memoriāla priekšā godinātu ebreju genocīda upuru piemiņu.

Apzinoties Austrijas vēsturi un tās ciešās attiecības ar Svēto Krēslu, kā arī Vīnes lomu starptautiskās politikas jomā, manas vizītes programmā bija paredzēta tikšanās arī ar Valsts prezidentu un vēstniekiem – teica Benedikts XVI. – Kā Pētera pēctecis es aicināju politiķus veicināt mieru un sabiedrības ekonomisko un sociālo attīstību. Aicināju veidot vienotu Eiropu, kas balstās uz kopīgām kristīgām saknēm. Mariacelle ir viena no Eiropas tautu tikšanās vietām – turpināja pāvests. Vai varam aizmirst, ka Eiropas kultūra ir cieši saistīta ar ticību? Izcili filozofi, neatkarīgi no savas ticības, ir atzinuši kristietības nozīmīgo lomu tautu identātes saglabāšanā – skaidroja pāvests.

Sestdien, 8. septembrī, Marijas dzimšanas dienā es veicu īstu svētceļojumu. Viņas godam ir veltīta Mariacelles svētnīca. Tās vēsture iesniedzas 1157. gadā, kad sv. Lambrehta benediktiešu klostera mūks ceļā piedzīvoja Jaunavas Marijas brīnumainu palīdzību. Viņš sev līdzi nesa mazu koka statuju. Cellei (Zell) līdzīgā kapela, kur mūks nolika Dievmātes stutuju, kļuva par nozīmīgu svētceļojumu vietu. Divu gadsimtu laikā tur uzcēla sanktuāriju, kur līdz pat šodienai ticīgie godina Žēlastību Dievmāti, sauktu arī par Magna Mater Austrie.

Pāvests pauda prieku par iespēju apmeklēt šo sanktuāriju, kur pats savām acīm varēja vērot austriešu ticību un drosmi. Neskatoties uz lietu un auksto laiku Mariacellē bija ieradušies vairāki tūkstoši ticīgo. Skatīties uz Kristu ar Marijas acīm nozīmē tikties ar Dieva mīlestību, kas tapa cilvēks mūsu dēļ. Euharistijas noslēgumā pāvests tikās ar pastorālo centru pārstāvjiem, aicinot tos veidot lielo draudžu ‘tīklu’, kas veicinātu ekleziālo kopienu vienotību.

Vizītes pēdējā dienā Vīnes sv. Stefana katedrālē Benedikts XVI svinēja Euharistiju. Homīlijā viņš norādīja uz svētdienas kristīgo nozīmi. Sine dominico non possumus!: bez Kunga un bez Viņa dienas nevaram dzīvot – 304. gadā apliecināja Abitenes, tagadējās Tunisijas, kristieši. Arī mēs – divdesmit pirmā gadsimta kristieši – bez svētdienas nevaram dzīvot. Tā ir diena, kas dāvā jēgu darbam un atpūtai, aktualizē radīšanas un pestīšanas nozīmi, izsaka brīvības un tuvākmīlestības vērtību. Tas viss ir svētdiena. Ja kristīgās tautas atmet svētdienas patieso nozīmi, uzskatot to par week-end vai iespēju iepirkties un īstenot pasaulīgās intereses, tad tas nozīmē, ka ir nolēmušas atteikties no savas kultūras – uzsvēra pāvests.

Neaizmirstams brīdis bija arī Hailigenkroicas jeb Svētā Krusta abatijas apmeklējums. 874 gadus tur dzīvo cisterciešu mūki. Kopā ar viņiem pāvests dziedāja vesperes. Vizītes pēdējais posms bija tikšanās ar brīvprātīgo palīgu apvienību pārstāvjiem. Tā notika Vīnes koncertzālē. Pāvests pateicās par volontāru pašaizliedzīgo un nesavtīgo kalpojumu. Brīvprātīgā palīdzība nenozīmē tikai “darīt”. Tā ir labā griba, kas izriet no cilvēka sirds.

Uzrunas noslēgumā pāvests vēlreiz pateicās Dievam par veikto ceļojumu. Baznīca Austrijā, Eiropā un visā pasaulē ir aicināta “skatīties uz Kristu”, lai atklātu Viņu visām tautām. Apsveicis atsevišķas svētceļnieku grupas, Benedikts XVI klātesošajiem deva savu apustulisko svētību. Pusdienlaikā pāvests ar helikopteru atgriezās savā vasaras rezidencē Kastelgandolfo.

LRKBIC

Scroll To Top