Now Reading
Sv.Terēzes svētki Rīgas Garīgajā Seminārā

Sv.Terēzes svētki Rīgas Garīgajā Seminārā

Zeltītās lapas koku vainagos, uzartais kartupeļu lauks, aukstās naktis un salnas no rītiem daudziem no mums dara zināmu, ka ir rudens, taču semināristiem rudens atnākšana tradicionāli saistās ar gatavošanos semināra aizbildnes Sv.Terēzes no Bērna Jēzus svētku pasākumiem un arī ar pašiem šiem īpašajiem svētkiem.

Jau 9 dienas iepriekš semināristi uzsāka novennu Sv.Terēzes godam, notika ludziņas mēģinājumi, kuru pēc senas tradīcijas, katru gadu gatavo semināristi no 3.kursa un citi ar svētkiem saistīti darbi un darbiņi.

 Terēzes svētki seminārā ir arī iespēja bijušajiem semināra audzēkņiem tagadējiem priesteriem atkal pulcēties šeit lai kopā ar semināristiem piedalītos svinībās, tādēļ 1. oktobrī seminārā pulcējās ļoti daudz priesteru, no visām Latvijas malām, pulksten 10:00 sākās svētku Sv.Mise, ko vadīja kardināls J.Pujats, koncelebrējot Liepājas bīskapam V.Lapelim, Rēzeknes-Aglonas bīskapam J.Bulim un Jelgavas bīskapam A.Justam, semināra vadībai un priesteriem.

Pēc tam sekoja zinātniskais referāts, ko lasīja Rīgas Katoļu ģimnāzijas kapelāns, semināra pasniedzējs un viens no semināristu garīgajiem tēviem- pr.A.Kravalis. Šajā darbā tika apskatīta Sv.Terēzes biogrāfija un ceļš pie Dieva augot kristīgā ģimenē. Šoreiz referāta tēma tika veltīta Terēzes vecākiem- svētīgajiem Zēlijai un Lui Marteniem, kuri kalpo par spilgtu piemēru tam, kā svētdarīt laulības dzīvi un veidot ģimeni kā mājas baznīcu. Šī tēma ir aktuāla arī mūsdienās un kaut arī Martēnu ģimenes dzīvesveids var šķist vecmodīgs un viņu dzīves piemērs neaktuāls mūsdienu cilvēkam tomēr tā nav. Cilvēku attiecības un bērnu kristīgas audzināšanas problēmas būtiski nemainās caur gadsimtiem.

Attiecības Martēnu ģimenē balstījās uz savstarpēju mīlestību un pilnīgu paļaušanos uz Dieva apredzību arī grūtos brīžos. To mēs varam lasīt ari Zelijas Martenas vēstulēs:

Martēna kundze tic Svētās Mises iedarbībai, lai palīdzētu mūžībā aizgājušajiem.

Pēc Martēna kunga tēva nāves viņa raksta 1868.g. 7.septembrī:

„Šorīt saņēmu vēstuli no Elīzes.  Viņa raksta, ka sākumā tik ļoti raudājusi, ka pazudusi balss. Bet šobrīd viņas dvēsele līksmo, domājot par žēlastību, kādu labais Dievs dāvā mūsu tēva svētīgajai nāvei.

Man šķiet, ka mums jāaizlūdz par viņa dvēseles mieru Svēto sadraudzībā, jālūdzas Krusta Ceļa laikā, Svēto Komūniju laikā.  Mans priekšlikums ir nekavējoties pieteikt 150 Svētās Mises manam tēvam un mātei, un, tā kā es labi zinu, ka nākamo gadu laikā, kurus man vēl atlicis dzīvot, es nebūšu mierīga, ja šis jautājums nebūs nokārtots.  Visbeidzot, ja mans brālis piekrīt, mēs varētu to darīt kopā.”

Pilnīga paļaušanās uz Dievu arī pārbaudījumu brīžos sakņojās Martēnu pāra lielajā dievbijībā, ikdienas Sv.Mises apmeklējums ir dabiska viņu dzīves sastāvdaļa, Martēnu bērni aug lūgšanu atmosfērā un viņu pirmais dievbijīgas dzīves piemērs ir vecāki, kuru dzīves mērķis ir tiekties pēc svētuma un dēstit šis alkas pēc garīgās pilnības arī bērnos.

„Kā raksta Terēze: „Saskaroties tikai ar labiem piemēriem visapkārt, es pavisam dabiski vēlējos tiem sekot.”  

Tā rezultātā veidojas cieņa un apbrīns par saviem vecākiem, kas aicina savus bērnus ieklausīties.

Beatifikācijas procesa laikā māte Agnese liecina: „Vecāki vienmēr man šķituši svētie.  Attiecībā pret viņiem mēs bijām pilnas cieņas un apbrīna.”

„Labais Dievs man devis tēvu un māti, kas vairāk cienīgi Debesīm, nekā zemei.”

Tieši dievbijība ikdienā ir veids ka vecāki var audzināt bērnus ticība un sagatavot viņus dzīves aicinājumam lai ari kāds tas būtu laulība vai konsekrēta dzīve bet pāri visam galvenajam – mūžības aicinājums jo mēs esam radīti Debesīm.

Pēc neilga brīža sekoja 3.kursa audzēkņu A.Londes,G.Bruvera un A.Mozgas iestudēta ludziņa, kura tapa semināra runas mākslas pedagoģes A.Apeles vadībā un sadarbībā ar Katoļu ģimnāziju kuru pārstāvēja Sarmite Kaposta un Sv.Terezes loma tradicionāli tika uzticēta katoļu ģimnāzijas pārstāvei šoreiz tā bija RKG 11.klases skolniece Aļona Sorokina.

Arī lugas galvenais varonis seminārists apzinās kristīgās ģimenes lielo nozīmi un pārdzīvo savu nespēju palīdzēt māsai, kura ir izvēlējusies laulības dzīvi ar neticīgo un dzīvo bez baznīcas svētītas laulības. Luga redzamas šī seminārista attiecības ar kursa biedriem šajā viņam ļoti sāpīgajā dzīves brīdī kad viņš apzinās un pārdzīvo savu nespēju šo situāciju ietekmēt.

Luga noslēdzās ar sirsnīgiem aplausiem un pārrunājot redzēto, visi devās uz agapi pēc kuras Rīgas diecēzes priesteri devās uz ikmēneša priesteru konferenci.

Novēlam lai Rīgas Garīgā semināra aizbildne Sv.Terēze no Bērna Jēzus nolej pār jums no debesīm garīgu rožu lietu, kurš pārtop jūsu sirdīs, kā iepriecinājuma spirgtais malks!!!

 

Guntars Skutelis

Scroll To Top