Latvijas Valsts Lūgšanu brokastis – aicinājums kļūt par miera rīkiem

Latvijas Valsts Lūgšanu brokastīm vēstījumu bija atsūtījis Valsts prezidents Valdis Zatlers (pilns vēstījuma teksts pielikumā.)
Lūgšanu brokastis atklāja virspriesteris Aleksandrs Nagla, aicinot visus vienoties lūgšanā „Mūsu Tēvs debesīs.” Lūgšanu brokastu koptēma bija Sv. Franciska lūgšana, ar kuras autoru un pašu lūgšanu iepazīstināja Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats.
Kungs, dari mani par miera nesēju,
lai es spētu nest mīlestību tur, kur valda naids;
lai es nestu piedošanu tur, kur sāpīgi dara pāri;
lai es nestu saskaņu tur, kur nav saderības;
lai es nestu patiesību tiem, kas maldās;
lai es spētu nest cerību tiem, kas izmisumā;
lai es spētu apgaismot tos, kas tumsā.
Kungs, palīdzi man, lai es ilgotos dāvāt citiem, bet nevis ņemt no tiem;
lai es vēlētos ne tik daudz būt saprastam, kā citus saprast;
ne tik daudz būt mīlētam, cik mīlēt citus;
aizmirst sevi un iemantot Tevi;
piedot citiem un iegūt piedošanu;
nomirstot sev, piedzimt mūžīgajai dzīvei;
spēt sevi nostādīt zemākā vietā un dzīvot tā,
it kā katra diena man būtu pirmā un pēdējā.
Iesākot uzrunas un pārdomas par tēmām, kas skartas Sv. Franciska lūgšanā, dalībnieki ieklausījās Igo dziedātajā dziesmā „Savādā pasaule.” Šodienas pasaulē un īpašajā politiskajā situācijā, kad tiek uzdoti tik daudzi jautājumi, starp kuriem tik bieži skan arī „kāpēc?”, Igo novēlēja ne tikai uzdot jautājumus, bet arī sadzirdēt atbildes.
Lūgšanu brokastu laikā tika lūgts par mieru Latvijā, mūsu karavīriem miera misijās. Šinī lūgšanā vadīja NBS ģenerālis Juris Vectirāns, bet par piedzīvoto Afganistānā un Irākā kopā ar latviešu karavīriem dalījās NBS virskapelāns Elmārs Pļaviņš un žurnālists Sandijs Semjonovs. „Irākā visi karavīri tic Dievam,” teica Elmārs Pļaviņš, raksturojot mūsu karavīru dzīvi un darbu miera misijās.
Īpaši tika aizlūgts par Latvijas valsts vadītājiem. LR Saeimas deputāts Artis Pabriks nolasīja vairākas Rakstu vietas no Bībeles, kas parāda Dieva mīlestību un varu pār tautām, armijām, ķēniņiem. „Svētīga tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu” (Psalmi 33:12). Par valsts vadītājiem aizlūdza prezidents Guntis Ulmanis – lai varētu pacelt acis uz Dievu, kas var dot un dod spēku nest to atbildību, kas vadītājiem uzticēta.
Nākošās Lūgšanu brokastu daļas laikā viesus uzrunāja misijas „Pakāpieni” vadītājs Viljams Šulcs, stāstot un ar fotogrāfijām ilustrējot daudzu ģimeņu sadzīves apstākļus, kas dzīvo grūtībās, kā arī tās pārmaiņas, kuras var nest palīdzība šīm ģimenēm. „Katrs no mums varam dot kaut ko,” sacīja Viljams Šulcs. Aizlūgšanā par cilvēkiem un organizācijām, kas strādā ar ģimenēm un bērniem trūkumā, vadīja Latvijas Sarkanā krusta prezidents Olafs Brūvers.
Turpinājumā runas un lūgšanas bija par kultūras cilvēkiem – māksliniekiem, rakstniekiem, aktieriem. Lūgšanu brokastu dalībniekus uzrunāja dzejnieks Jānis Rokpelnis. Viņa runa ietvēra gan dzeju, gan arī personīgi piedzīvoto, pirms viņš pazina Dievu un tagad – pazīstot Viņu. „Ja es nebūtu iepazinis Dievu, es jau sen būtu garīgi un fiziski miris,” sacīja dzejnieks. Aizlūgšanā par radošo sfēru pārstāvjiem vadīja žurnālists Aidis Tomsons.
Noslēgumā, par pamatu ņemot Sv. Franciska lūgšanu, kopīgā aizlūgšanā vadīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Katram dalībniekam bija dots laiks pārdomāt savu dzīvi, attieksmi, sāpes un iespējas, kā varam būt miera rīki katrs savā dzīvē.
Pēc kopīgi dziedātās Valsts himnas – lūgšanas „Dievs, svētī Latviju”, svētības vārdus sacīja Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.
Pasākumu vadīja Jānis Paukštello, kas, viņa paša vārdiem runājot, visu savija kopā skaistā mežģīnē.
Pēc noslēguma daudzi vēl uzkavējās, lai pārrunātu piedzīvoto. Latvijas Valsts Lūgšanu Brokastis bija patiesi dziļš un nozīmīgs pārdzīvojums daudziem to dalībniekiem.
Preses relīzi sagatavoja
Estere Roze

***
Veltījums Latvijas Lūgšanu brokastīs
Godātie Lūgšanu brokastu dalībnieki!
Šis ir pārdomu un pārmaiņu laiks katram no mums. Laiks, kas mūs mudina apstāties un izvērtēt sevi, un ja kādu no dzīves pamatvērtībām esam nozaudējuši, atgriezties pie tām. Tieši šobrīd ir laiks saprast par kādu sabiedrību mēs tapsim. Taču kā cilvēki meklējumos mēs neesam pasargāti no maldīšanās starp iedomātajām un patiesajam vērtībām.
Valsts prezidents ir atbildīgs ne tikai par paša dzīvi un ideāliem. Ar šo godpilno amatu līdzi nāk atbildība par savu valsti, par savu tautu. Esmu uzņēmies šo atbildību ne vien cilvēku, bet arī Dieva priekšā. Valsts pamatā ir tās tauta, jo tautas augstākā vērtība ir cilvēks. Cilvēks kā vislielākā vērtība Dievam. Dievs ir atdevis savu vienīgo dēlu šīs vērtības – cilvēka – pestīšanas dēļ. Šodien ir pavisam viegli savu vērtību uzspodrināt vai paaugstināt ar dažādām laicīgām lietām, lēmumiem vai prasmēm. Taču tās būs vien iedomātas vērtības. Savu patieso vērtību cilvēks var apzināties vienīgi attiecībās ar sevi un Dievu.
Es saredzu šīs Lūgšanu brokastis kā avotu. Avotu, kas attīra, dod spēku un veldzē mūs katru no jauna. Šajās brokastīs lūdzu par manas tautas spēku meklēt un atrast sevi. Lai katrs cilvēks kā vislielākā vērtība Dieva tautai apzinātos savu vērtību savai tautai – Latvijai.
Pastāvēs, kas atgriezīsies!
Patiesā cieņā,
Valdis Zatlers

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti