Rīgā ir nodibināta jauna draudze

Toreiz tie bija dominikāņu tēvi priestera Vilhelma Lapeļa vadībā. Ar šo skolu saistās arī tādi priesteri, kā Viktors Pentjušs, bīskaps Antons Justs, kas lika šīs skolas pamatus. Toreiz ģimnāzijas vadība uzskatīja, ka ļoti svarīga ir kapela, kas bērniem ļauj būt ciešā vienotībā ar Kungu. Tūliņ, kā skola tika atvērta, 1993. gadā, darbu sāka arī draudze. Tātad, šī draudze jau aktīvi darbojās. Ir liecības, ka tur savā laikā bija pieci dievkalpojumi svētdienā, jo bija pieci dominikāņu brāļi. Deviņus gadus šajā draudzē kalpoja Edgars Cakuls, gan kā draudzes priesteris, gan, kā ģimnāzijas kapelāns. Sākot skolas pastāvēšanas piecpadsmito gadu, mēs jutām nepieciešamību šo draudzi reģistrēt oficiāli, tāpēc tika veiktas visas formalitātes un mēs saņēmām draudzei aizbildni. Šī ir Svētās Terēzes no Bērna Jēzus draudze. Zīmīgi, ka tieši šinī vasarā, 7. jūlijā Terēzes relikvijas vairāk, kā diennakti uzturējās šinī skolā. Tieši tur bija Vidzemes Jauniešu dienas. Tas mums bija pozitīvs pamudinājums un stiprinājums. Protams, tas bija pārsteigums, ka kardināls tieši viņu izvēlējās par mūsu aizbildni, jo skolai jau Svētā Terēze no Bērna Jēzus ir kā aizbildne. Tagad jau Svētās Terēzes no Bērna Jēzus baznīca liecinās par šo svēto un dos cilvēkiem iespēju kā pilntiesīgiem draudzes locekļiem nākt šeit lūgt Dievu.
Vai tas nozīmē, ka mēs šeit varam runāt ne tik daudz par dibināšanu, bet gan, par kaut kā pastāvoša reģistrāciju?
Jāsaka, ka draudze tiek reģistrēta, ir oficiāls statuss valsts priekšā. Tas nozīmē, ka šinī draudzē varēs svinēt, piemēram, laulības sakramentu. Šo nepieciešamību mēs izjutām arī tāpēc, ka esam sākuši darbus pie draudzes mājas atjaunošanas. Tā kā tam ir sabiedrisks raksturs, mēs gribējām, lai tas vairāk būtu draudzes ietvaros, lai draudze labāk apzinātos savu aicinājumu, savu lielo cieņu. Tāpēc jutām nepieciešamību pēc oficiālas atzinības.
Šī draudze ir ļoti skaista. Šeit ir strādājuši daudzi priesteri. Īpaši bērnu, ģimeņu klātbūtne padara dievkalpojumus ļoti dzīvus. Piemēram, pagājušajā gadā bija divas grupas uz pirmo Svēto Komūniju. Arī šogad turpinās sagatavošanas darbs. Tā kā skola ir turpat blakus, tas draudzei dod ļoti lielas priekšrocības, pulcēties, tikties, būt zināmā mērā skolas paspārnē. Arī daudzi vecāki nāk un uzskata to par savu draudzi. Šinī gadījumā tā ir tikšanās vieta gan skolai kapelā, gan arī draudzes locekļiem. Dievnams svētdienās tiešām ir pilns. Draudze vēlējās uzlikt zvanu un atjaunot arī akustisko iekārtu, tādā veidā ar šo piecpadsmit gadu jubileju, draudze sāk sevis apzināšanos, vēlas sevi izteikt publiski un saukties ne tikai, kā ģimnāzijas kapela bet, kā Svētās Terēzes no Bērna Jēzus draudze.
Tātad, draudzē ir ļoti daudz jaunu cilvēku?
Tas, protams, saistīts ar skolu. Tie ir bērni, kas bieži vien, vēlas nākt tieši uz šejieni, kur viņi mācās un viņu ticības dzīve ir kā turpinājums tam, ko viņi dara skolā Ticības mācības stundās. Mums ļoti paveicies ar to, ka vairāki ticības mācības skolotāji ir aktīvi iesaistījušies draudzes dzīvē uzņemoties šefību par svētdienas skolu, par jauniešiem un daudzām citām sabiedriskām aktivitātēm. Draudze katru sestdienu pulcējas kopā uz talku, gan skolas kapelā, gan skolas apkārtnē, gan tieši pie jaunās draudzes mājas. Tas ļoti saliedē draudzi un cilvēkus savstarpēji iepazīstina. Tas ir liels, skaists izaicinājums mums visiem. Sakopšanas darbs rit nemitīgi, mēs jau gatavojamies Kristus Dzimšanas svētkiem.
Paldies par sarunu. Šī ir ļoti laba ziņa. Šeit mēs īstenībā redzam pretējo apgalvojumiem, ko dažreiz nākas dzirdēt no sabiedriskās domas veidošanas līdzekļiem, ka cilvēki no Dieva arvien vairāk sāk novērsties. Lai Dievs jums arī turpmāk palīdz!
 
Aigars Brikmanis, Vatikāna Radio, Rīga.

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti