Now Reading
Janvāra mēnesis Baznīcā

Janvāra mēnesis Baznīcā

Laiks ir būtiska cilvēka dzīves dimensija. Šķiet, ka vēlme novērtēt un labi izmantot laiku ir likusi dažādu kultūru cilvēkiem to iedalīt zināmos periodos atbilstoši Visumā saskatāmajai kārtībai, it īpaši Saules ritējumam. Dievs, visa Radītājs, ir arī dabā esošās kārtības autors, tādējādi varam apgalvot, ka laikam piemīt garīga vērtība.

Katrs jaunais gads dod iemeslu jaunām cerībām un labiem nodomiem. Ir skaidrs, ka cilvēka spēja šos “labos nodomus” īstenot ir ierobežota pirmgrēka seku dēļ, un tomēr tas, kas nav bijis iespējams mums pašiem, ir kļuvis iespējams, pateicoties Kristum un Baznīcai. Cauri visai Baznīcas vēsturei vijas aicinājums svētdarīt laiku. Šis aicinājums materializējas Baznīcas liturģiskajā ritmā, kas ļauj mums labāk apzināties laika garīgo vērtību.

Izdevums “Mieram tuvu” mums palīdz dzīvot līdzi Baznīcas liturģijai, pakārtot savu dzīvi Dieva nodomam. Janvāra mēnesis ir īpašs, jo tas ir gan kalendārā gada sākums, gan arī tam raksturīgi garīgie akcenti, kurus Baznīca ir vēlējusies uzsvērt šajā saistībā, joprojām Ziemassvētku noskaņā apcerot Kristus cilvēktapšanas noslēpumu.Marijas, Dieva Mātes, svētki Vissvētākā Jaunava Marija ir Kristus Māte un arī mūsu garīgā Māte, tāpēc ir labi uzsākt gadu kopā ar viņu. Veltot gada pirmo dienu Dievmātei, Baznīca to ir saistījusi arī ar lūgšanu par mieru.

Jēzus pieņēma cilvēka dabu caur Mariju un ienesa pasaulē savu mieru. Katrā Svētajā Misē mēs dzirdam Kristus vēstījumu: “Es jums atstāju mieru, es jums dodu savu mieru…” Mūsdienu pasaule slāpst pēc miera, jo tajā joprojām ir kari, vardarbība, ļaunums un neiecietība, kas valda cilvēku sirdīs. Ikvienam ir skaidrs, ka “kaut kas ir jādara”, bet… ko gan īsti darīt, ar ko sākt?

Sāksim paši ar sevi! Lūgsim no Dieva žēlastību rast sirdsmieru, žēlastību cīnīties ar grēku, kas ir jebkāda ļaunuma pamatā. Kāda priestera sprediķī jūs atradīsiet vārdus: “Vienīgā laime ir Dievs, un vienīgā nelaime – grēks, kas šķir no Dieva un ved iznīcībā.” Tā ir liela patiesība, un, ja ikviens no mums šo patiesību apzinātos, ļaunuma pasaulē kļūtu mazāk un miera – vairāk.

Bezvainīgā Jaunava, kuras dzīvi un sūtību raksturo viens vienīgs vārds Fiat!, ir mūsu paraugs, viņa ir palīgs cīņā ar grēku. Sāksim arī mēs šo jauno gadu, atjaunojot apņēmību pilnībā veltīt sevi Dievam pēc Marijas piemēra. Zīmīgi, ka šajā dienā mūs uzrunā mariāņu priesteris.

Triju ķēniņu diena un Kunga kristīšanas svētki
Janvāra mēnesī Baznīca turpina iedziļināties Kristus cilvēktapšanas noslēpumā, svinot Kunga parādīšanās svētkus jeb Triju ķēniņu dienu, kad pārdomājam atpestīšanas noslēpuma un līdz ar to arī pašas Baznīcas universālo būtību.

Šai dienai paredzētajā priestera uzrunā ietvertie vārdi “arī mums šodien vēlreiz jāsastop Dievs un jāļaujas pārsteigumam” ir skaists aicinājums. Saskatīt Betlēmes Bērnā savu Dievu, savu Pestītāju nozīmē apjaust, ka Dievs ir vēlējies glābt ne tikai cilvēci kopumā, bet arī katru no mums personiski neatkarīgi no tā, kādai tautai piederam un kādā laikā dzīvojam.

Savukārt Kunga Jēzus kristīšanas svētki mums atgādina, cik pazemības pilns ir Kristus, kas nav baidījies nākt grēcinieku vidū un pieņemt gandarīšanas kristību Jordānas upē. Jēzus labi zināja, ar ko Viņam būs darīšana, taču Viņš nenāca cilvēku vidū kā soģis, bet gan kā draugs, lai palīdzētu kritušajai, ļaunuma ievainotajai cilvēcei atgūt sākotnējo cieņu un atbrīvoties no grēka verdzības. Šie svētki atgādina, ka mums nav jābaidās no Dieva, bet jādzīvo paļāvībā uz Viņu.

Svēto piemiņas dienas janvārī
Arī šajā mēnesī mūs pavadīs Dieva svētie, gan iedvesmojot mūs ar savu piemēru, gan arī atbalstot ar lūgšanu. Svētais Antonijs, kas, atteicies no visiem laicīgajiem labumiem, meklēja garīgo pilnību tuksneša vientulībā, lika pamatus klostera dzīves aicinājumam. Svētās Agneses, jaunavas un mocekles, apņēmība pilnībā veltīt sevi Dievam ir iedvesmojusi daudzas dvēseles sekot Kristum. Šomēnes mēs sastapsim arī svēto Pāvilu, kas pēc tam, kad viņu ceļā uz Damasku uzrunāja Kristus, no Baznīcas vajātāja kļuva par dedzīgu tās apustuli. Šajā mēnesī godināsim arī dominikāņu ordeņa un visas Baznīcas lepnumu svēto Akvīnas Tomu, kuru dziļā ticība, nešaubīgā gatavība sekot Kristum un lielā, ar pazemību cieši saistītā gudrība ir padarījusi par vienu no visu laiku lielākajiem teologiem. Visbeidzot, svētais Jānis Bosko mums atgādinās to, cik svarīgi ir rūpēties par bērnu un jauniešu audzināšanu, cenšoties pasargāt viņus no pasaules ļaunuma, parādot ceļu uz drošām, paliekošām vērtībām.

Lūgšana par kristiešu vienotību
Neapšaubāmi, viens no svarīgākajiem janvāra mēneša notikumiem ir lūgšanu oktāva par kristiešu vienotību, kura sāksies 18. janvārī. Neviens patiess Dieva bērns nevar palikt vienaldzīgs lielā ieļaunojuma priekšā, kuru izraisa kristiešu šķelšanās. Dievs ir īstais vienotības autors, taču tā neīstenosies bez mūsu līdzdarbības.

Ir svarīgi apzināties, ka mēs nedrīkstam apraudāt šķelšanās postu “no malas”, jo mēs katrs esam par to atbildīgi. Tieksimies pēc arvien dziļākas personiskas vienotības ar Kristu, jo, tuvojoties Viņam, mēs kļūsim tuvāki cits citam.

Mīlēsim visus mūsu brāļus un māsas ar patiesu mīlestību un labvēlību, respektējot katra individualitāti. Šī mēneša numurā atradīsim pāvesta Benedikta XVI teiktos vārdus: “Vienotība dažādībā un dažādība vienotībā – tāds ir dialoga mērķis.” Skaists aicinājums, kas labi raksturo katolisko izpratni par ekumenismu.

Pāvesta lūgšanu nodomi janvārim
Pāvests kā Romas bīskaps un svētā Pētera misijas turpinātājs ir Baznīcas vienotības garants un redzamā zīme. Tāpēc, ievērojot labo tradīciju, mēs turpināsim nest savā sirdī pāvesta lūgšanu nodomus. Šomēnes vispārējais lūgšanu nodoms skan: “Lai mūsdienās, ko diemžēl skar vardarbība un cietsirdība, Baznīcas priesteri turpina veicināt mieru un savstarpējo sapratni starp cilvēkiem.”

Savukārt misiju nodoms šomēnes ir saistīts ar Baznīcu Āfrikas kontinentā: “Lai Baznīca Āfrikā kļūst par autentisku Kristus Labās Vēsts liecinieci, un lai katra tauta apņemas veicināt samierināšanās un miera ceļu.” Šķiet, ka abi šie nodomi savijas vienā, jo Āfrikas valstis pārāk bieži posta karš un nemieri, daudzviet šajā kontinentā Baznīca tiek vajāta un cieš cilvēki.

Smagajos padomju varas gados mums bija svarīgi apzināties, ka cilvēki citur pasaulē lūdzas par mums. Šodien savukārt mēs esam tie, kam ir jābūt gataviem atbalstīt citus. Baznīca ir dzīvs organisms, un katra tās locekļa ciešanas ir visu kopējā sāpe, tāpēc pāvesta aicinājums uz solidaritāti un lūgšanas apustulātu nedrīkst mūs atstāt vienaldzīgus.

Novēlu visiem “Mieram tuvu” lasītājiem smelt no šī mazā, bet vērtīgā izdevuma to garīgo spēku, kuru Dievs mums ir paredzējis katrai dienai, lai neviens un nekas nespēj mūs šķirt no Kristus mīlestības!

Priesteris Edgars Cakuls, Rīga
Mieram tuvu

Scroll To Top