Katoliskās Baznīcas ievērojamāko notikumu panorāma – 2007

2007. gads iesākās ar skandalozu un tikpat dramatisku notikumu Polijas Katoliskajā Baznīcā un iemantoja nosaukumu „Vielgusa lieta”. No tikko saņemtās nominācijas būt par Varšavas arhibīskapu-metropolītu bija jāatsakās bijušajam Ļubļinas katoļu universitātes rektoram Staņislavam Vielgusam, jo klajā nāca un vēlāk apstiprinājās informācija par viņa kādreizējo sadarbību ar komunistiskā režīma slepenajiem dienestiem.

22. janvārī Parīzē 94 gadu vecumā nomira franču tautas iemīļotais priesteris Pjērs, dzimtajā vārdā Anrī Gruē, kas tika saukts arī par „Francijas morālo balsi”, „nabadzīgo tēvu” un „tautas vienotāju”.

Februārī Baznīca Itālijā iesaistījās asās publiskās debatēs attiecībā uz likumprojektu, kas paredzēja juridiski atzīt ārlaulības, tai skaitā viendzimuma personu kopdzīvi.

Martā pāvests Benedikts XVI publicēja pirmo pēcsinodālo eksortāciju Sacramentum caritatis. Savukārt, Eiropas kopienas bīskapu komisija Romā notikušā kongresa dalībniekus – politiskās, kultūras un ekleziālās pasaules pārstāvjus, rosināja pārdomāt par tematu „Eiropas vērtības. Eiropas Savienības ētiskā dimensija”.

Aprīlī pāvests Benedikts XVI iepazīstināja ar savu grāmatu „Jēzus no Nācaretes”. Tā ir tapusi laikā no 2003. līdz 2006. gadam.

Maijā Baznīcas un sabiedrības ievērību izpelnījās pāvesta apstiprinātais teologu pētījums par nekristīto mirušo bērnu limbo stāvokli, par kuru Svētais tēvs izdarīja šādu atziņu: „Ir pamats cerēt, ka Dievs piešķirs savu pestīšanu tiem bērniem, kas ir miruši nekristīti, ja nav paveikts tas, ko ir bijis iecerēts paveikt, proti, viņu nokristīšanu Baznīcas klēpī”.

9. maijā Benedikts XVI devās savā pirmajā un pagaidām vienīgajā ceļojumā uz citu kontinentu – uz Latīņameriku, kur apmeklēja Brazīliju. Šeit, Aparečidas svētnīcā, viņš atklāja V Vispārējo Latīņamerikas un Karību jūras baseina valstu bīskapu konferenci.

Jūnijā pāvests publicēja ilgi gaidīto vēstuli Ķīnas Katoliskajai Baznīcai. Vēstule tiek uzskatīta par jauna laikmeta iesākumu Ķīnas Baznīcā, cerot, ka nākotnē tā nebūs sašķelta starp valsts kontrolēto „patriotisko” un Svētajam Krēslam uzticīgo „pagrīdes” Baznīcu.

Jūlijā pāvests Benedikts XVI izdeva apustulisko vēstuli Motu proprio, līdz ar kuru apstiprināja pirms 1970. gada izdotās Romas Misāles lietošanu, uzsvērdams, ka šīs un jaunās Misāles izmantošana Svētajā Misē ir viena un tā paša rita divas formas. Pie tam, pāvests vēstulē atgādināja, ka Vatikāna II koncils šo Misāli nav atcēlis.

Augustā kārtējo reizi saasinājās ilgstošā polemika starp Svēto Krēslu un ievērojamām starptautiskajām organizācijām attiecībā uz tādiem jēdzieniem kā „reproduktīvā veselība” un „reproduktīvās tiesības”. Viena no pazīstamākajām pasaules nevalstiskajām organizācijām Amnesty International nāca klajā ar paziņojumu par savu apņemšanos atzīt par likumīgu grūtniecības pārtraukšanu, ja tā iestājusies vardarbības rezultātā. Pirmais, kurš iestājās pret šādu lēmumu, bija Pontifikālās padomes „Taisnība un miers” prezidents, kardināls Renato Martino, vēlāk sekoja kardināla Tarčizio Bertones un citu Svētā Krēsla pārstāvju aicinājums pārdomāt par šo izvēli. Pēc tam, kad Amnesty International bija pieņēmusi šo lēmumu, minēto organizāciju atstāja vairāki Katoliskās Baznīcas locekļi, to skaitā Edinburgas arhibīskaps, kardināls O’Braiens.

Septembrī pāvests veica apustulisko ceļojumu uz Loreto un Velletri pilsētiņām. Tas ir viens no sešiem Benedikta XVI Itālijas ceļojumiem nu jau aizvadītajā gadā. Pārējie ceļojumi veda uz Vigevano un Pāviju, Asīzi, Kadori, kur tika pavadītas vasaras brīvdienas, un Neapoli. Loreto Svētais tēvs piedalījās Itālijas Bīskapu konferences rīkotajā jauniešu saietā.

Ticības mācības kongregācija septembrī publicēja atbildes uz jautājumiem par attieksmi pret cilvēkiem, kas nonākuši veģetatīvā stāvoklī. Baznīca kārtējo reizi apliecināja, ka arī šie cilvēki neko nav zaudējuši no savas cilvēcības un ir pelnījuši dzīvot līdz savas dzīves dabiskam norietam.

Oktobrī pāvests saņēma pozitīvu signālu no Islāma studiju centra Aal al-Bayt Ammanā (Jordānijā), bet novembra beigās viņam tika atsūtīta vēstule, kurā vairāki islāma reliģijas eksperti, kā arī dažas islāma valstu autoritātes apliecināja, ka studējot Jēzus kā viena no islāma praviešiem dzīvi, ir nolemts pievērsties ne tikai Korāna, bet arī Bībeles tekstiem. Bez tam, vēstules autori, kuru vidū ir arī Jordānijas princis Gazi bin Muhammads bin Talals, piedāvā divas konkrētas iniciatīvas. Viņi pauž vēlēšanos tikties ar pāvestu Benediktu XVI un nodibināt sadarbību ar pontifikālajiem institūtiem, kas specializējas starpreliģiju dialogā.

2007. gadā tika izdota arī pāvesta Benedikta XVI enciklika Spe salvi, kas ir veltīta otrajam teologālajam tikumam – cerībai.

„Protams, nevajadzētu lolot ilūzijas,” teica pāvests, 21. decembrī uzrunājot Romas kūrijas darbiniekus, jo „paliek problēmas, ko uzliek mūsdienu sekulārisms, kā arī sekulārās apziņas vadītais ideoloģiskais spiediens, kas atzīst vienīgi uz prātu balstītus apsvērumus. Mēs to apzināmies, tāpat kā apzināmies grūtības, ko prasa šī cīņa, kas mums ir jāizcīna. Taču tai pašā laikā apzināmies arī, ka Kungs joprojām glabā savu apsolījumu: „Lūk, es esmu ar jums visās dienās, līdz pat pasaules beigām” (Mt 28,20).

LRKBIC

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti