RARZI piecpadsmit gadi

Kad Latvijā pamazām sabruka vecais režīms, cilvēki saprata, ka viņiem trūkst zināšanu ticības jomā. Jau Jēkaba katedrālē, Rīgā, deviņdesmito gadu sākumā notika kursi. Pēc tam sākās kursi šeit, semināra telpās, un 1992. gadā, tā laika Garīgā semināra rektors, mans brālis Andris Marija Jerumanis, nodibināja blakus semināram Katehētikas institūtu. Kursi notika šeit, Rīgā un arī citur – Liepājā, Rēzeknē, jo cilvēki bija izslāpuši pēc tām zināšanām, kas viņiem bija vajadzīgas, lai dzīvotu kā kristieši un, kā liecinieki šajā pasaulē. Tajā laikā arī es pats sāku lasīt lekcijas. Ir labas atmiņas par šiem pirmsākumiem, kad cilvēki gribēja uzzināt par morāles un ticības jautājumiem, par Baznīcas vēsturi, par Svētajiem rakstiem. Cilvēki patiešām bija izslāpuši un gatavi uzņemt visas šīs zināšanas. Viņi nāca, lai pilnveidotos un arī, lai dalītos. Pats nosaukums jau to izsaka – „Katehētikas institūts”. Tas bija domāts, lai izglītotu katehētus, kas darbotos draudzēs, lai evanģelizētu un, pēc tam katehizētu ticīgos, lai būtu kā palīgi prāvestiem.

Kā notika tālākā attīstība, kā Katehētikas institūts pārtapa par Augstāko reliģijas zinātņu institūtu?

Saistībā ar Katehētikas institūta izaugsmi ļoti ātri radās vēlme izveidot katoļu teoloģijas augstskolu atceroties pirmskara laiku, kad pastāvēja Katoļu Teoloģijas fakultāte Latvijas Universitātē. Jau 1994. gadā tika pieņemts lēmums pamazām atjaunot Teoloģijas fakultāti. Tas nenotika tik ātri, jo ir nepieciešams saņemt Svētā Krēsla piekrišanu. Katoliskās baznīcas prasības ir ļoti augstas. Pamatdarbā ir nepieciešami vismaz divpadsmit teoloģijas doktori, lai varētu atjaunot kādu fakultāti. Tāpēc viss notika pakāpeniski līdz 2000. gadam, kad mēs kļuvām par Laterāna universitātes filiāli un kopā ar mums arī Garīgais seminārs kļuva par filiāli. Tas bija pirmais solis uz priekšu, jo šādā veidā Svētais Krēsls var caur Laterāna universitāti pārbaudīt mūsu attīstību un mūs atbalstīt šajā attīstībā, līdz ar to, mums jau bija Baznīcas un starptautiski atzīti diplomi. Nākamais etaps bija panākt atzīšanu Latvijas Republikā. 2003. gadā notika licencēšana un 2006. gadā akreditācija.

Ko apgūst jūsu institūtā? Ar ko nodarbojas jūsu institūta beidzēji?

Daļa pie mums mācās, lai kļūtu par katehētiem un skolotājiem. Mums ir daudz absolventu, kas strādā skolās un draudzēs, jo pirmā ievirze bija pedagoģiska. Reliģijas zinātnes Katoliskajā baznīcā attiecas gan uz teoloģiju, gan uz filozofiju un pedagoģiju, kas tiek apgūtas mūsu institūtā, lai varētu būt pilnvērtīgs skolotājs vai katehēts. Taču mums ir arī studenti, kuri gribētu, lai institūtā būtu iespējams studēt teoloģiju vien. Tāpēc tuvākajā nākotnē mēs esam iecerējuši izveidot programmas, kas būs tīri teoloģiskas un iesim tālāk līdz maģistratūrai. Tas varbūt nenotiek tik ātri, kā citās laicīgajās augstskolās Latvijā, jo Svētā Krēsla prasības ir ļoti augstas.

Arī eksperti no Izglītības ministrijas, kad bija uz akreditāciju, ļoti atzinīgi izteicās par visu to, ko mēs šeit iegūstam un bija pat pārsteigti par to gaisotni, kas valda, jo šeit nevēlas apgūt tikai kaut kādas zināšanas, bet visu dzīvi veidot uz Evaņģēlija vērtību pamata.

Atskatoties uz paveikto darbu, vai jūs jau redzat sava darba rezultātus? Kādi ir institūtu beigušo dzīves ceļi?

Tie ir dažādi. Ir absolventi, kuri pēc tam ir kļuvuši par pasniedzējiem pie mums, piemēram, Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktore ir mūsu absolvente un viņa izmanto savas zināšanas gan savā skolā, gan arī, pasniedzot dažādus priekšmetus mūsu institūtā. Ir vēl arī citi tādi pasniedzēji. Protams, mums liela daļa strādā skolās un atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Šie absolventi labprāt atgriežas pie mums un prasa, lai mēs viņiem vēl piedāvājam kādus kvalifikācijas celšanas kursus un nākamajā vasarā, jūlijā, ir paredzēti īpaši kursi mūsu absolventiem, lai padziļinātu zināšanas teoloģijā vai pedagoģijā, lai viņi varētu vēl labāk izmantot to, ko šeit ir ieguvuši. Mums ir arī studenti, kas strādā dažādās jomās, gan juristi, pat policisti un vēl citas jomas, kurās tās zināšanas var ienākt, lai pārveidotu sabiedrību no iekšienes. Arī šādā veidā mēs varam censties pozitīvi ietekmēt Latvijas attīstību.

Paldies par sarunu! Tās ir priecīgas ziņas, jo mēs jau redzam, cik ļoti Latvijā trūkst izglītotu cilvēku un tieši šajā garīgajā, teoloģiskajā jomā. Lai Dieva svētība pavada jūsu institūtu! 

Aigars Brikmanis, Vatikāna Radio, Rīga.

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti