Strīds par Francijas laicismu

Prezidents piedāvāja aizvietot franču laicisma koncepciju ar „pozitīvo laicīgumu” jebšu ar tādu, kas „atzīst reliģijas vietu sabiedrībā”. Reliģijai – tā vietā, lai tikt uzskatītai par valsts apdraudējumu, jākļūst par tās balstu.

Sarkozī ir pirmais Francijas prezidents pēc ģenerāļa de Golla, kurš uzdrošinājies pieminēt, ka francūži ir kristīga tauta. Piedevām viņš atzina, ka laicisma principa ieviešana 1905.gadā notika „par katoļu cenu, kuri cieta par ticību”. Uz kreiso niknuma izvirdumu nenācās ilgi gaidīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka jau 2004.gadā viņš kā iekšlietu ministrs šokēja kreiso nometni, publicējot grāmatu „Republika, reliģijas, cerība”, kurā centās pārliecināt par nepieciešamību palielināt reliģijas lomu sabiedrībā.

Lielākā skolotāju arodbiedrība UNSA-Education atzīst, ka Sarkozī „bīstamā veidā apšauba likumu par laicismu”. – Republikai jāizvairās no reliģijas un politikas jaukšanas – brīdina šī arodbiedrība. Fransuā Beirū, Demokrātiskās centriski-labējās kustības līderis, apgalvo, ka „pozitīvais laicīgums”, ko piedāvā Sarkozī, iznīcina pamatus, uz kuriem tika būvēta Francija. – Kad mēs izmantojam īpašības vārdu, mēs vēlamies mainīt lietvārda jēgu – raksta avīze Le Figaro. Pēc šīs avīzes domām Sarkozī izteikumi ir „atgriešanās pie tā, kas Francijā šķita neiespējams, pie valsts un reliģijas lietu sajaukšanas”.

Sarkozī vārdi izraisīja nemieru arī franču masonu vidū. – Valsts atdalīšana no Baznīcas republikai nozīmēja apsveicamu emancipāciju – viņi uzsver. Ar asu kritiku uzstājās Sociālistiskās partijas sekretārs laicisma jautājumos Žans Glavanī. Pēc viņa ieskata „republikāņi un laicisti jau sen ir nemierā ar Sarkozī reliģiskajām simpātijām”. – Laicisms ir liela un skaista republikāniskā vērtība un tam nav nepieciešams pievienot nekādus „īpašības vārdus” – ir sašutis Glavanī.

Vai Sarkozī vēlas pārveidot Franciju par konfesionālu valsti? – Nu protams, nē – smejas Bernards Lekomtē, rakstnieks un publicists, Jāņa Pāvila II biogrāfijas autors. – Francija joprojām ir kristīga valsts. Francūži labi to apzinās. Tas viņiem nav nekāds skandalozs jaunatklājums – viņš saka avīzei Rzeczpospolita. Prezidenta izteicieni ir pārsteiguši galvenokārt politiķus un kreisos plašsaziņas līdzekļus. – Tie ļaudis ir pieķērušies ideoloģiskajai laicisma koncepcijai, kura neatzīst iebildumus. Bet pa to laiku reliģija jau sen ir iegājusi publiskajā sfērā, kuru viņi tik ļoti vēlas no tās pasargāt. Francijā ikgadus paceļas jaunas mošejas un piepilsētās uzvaru svin politiskais islams – atgādina Lekomtē.

Sen tiek runāts par to, ka nav iespējams reliģiju ierobežot privātajā sfērā. – Vajag atļaut reliģijām vest dialogu, un šis dialogs var būt tikai publisks. Tieši tas rūp prezidentam, nevis Francijas pārvēršana par katolisku valsti – viņš saka. Līdzīgi uzskati ir arī bijušajam premjeram Žanam-Pjēram Rafarēnam. Intervijā avīzei Le Figaro viņš uzsver, ka specifiski franciskā laicisma likumdošanas aizstāvība ir „īstenības noliegšana”. – Francijā eksistē daudzas reliģijas. Vajag radīt apstākļus, kas atļautu tām debates publiskajā laukā – viņš uzskata.

No 2007.gadā veiktajiem franču aģentūras IFOP pētījumiem izriet, ka 64% francūžu sevi uzskata par katoļiem, bet 27,6% par ateistiem. Vēl 4% ir musulmaņi. Pēc politologa Bruno Kautrē domām „Vatikānā prezidents griezās pie šiem 64 procentiem”. – Šie cilvēki sastāda viņa vēlētāju vairākumu. Un viņi nesaskata nekā šokējoša tanī, ka kāds ir ticīgs, nedz arī tanī, ka franču kultūra balstīta kristīgajā mantojumā – viņš saka avīzei Rzeczpospolita.

Vai ir iespējama katolicisma renesanse Francijā? – Patreiz gan nē. Likums par laicismu netiks grozīts. Pat prezidents neiedrošināsies tam ķerties klāt. Vienkārša iemesla dēļ: lielākā šodienas politiskās elites daļa nāk no paaudzes `68. Viņiem tādas lietas šķiet nepieņemamas. Nākamās, mazāk ar tikumiskās revolūcijas sekām apgrūtinātās paaudzes, iespējams, izdarīs šīs izmaiņas. Tomēr ne agrāk kā pēc divdesmit, trīsdesmit gadiem – uzskata Lekomtē. 

Tulkojis Andrejs Aglonietis
resursi http://info.wiara.pl/index.php?grupa=4&art=1200371813

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti