Vatikānā vizītē “ad Limina” ieradās Ukrainas bizantiešu rita bīskapi

Vizīti „ad Limina Apostolorum” Vatikānā uzsāka ukraiņu bizantiešu rita bīskapi. „Tā ir nozīmīga un vēsturiska tikšanās, jo notiek pirmo reizi mūsu Bazīcas vēsturē” – atzina episkopāta pārstāvji. Pie Ukrainas Katoļu Baznīcas pieder gan latīņu, gan ukraiņu bizantiešu rita ticīgie.

Benedikts XVI audiencē pieņēma 8 ukraiņu bizantiešu diecēžu bīskapus, kuri Vatikānā ieradās Kijevas-Haličas arhibīskapa, kard. Ļubomira Husara vadībā. Viņu vidū ir arī Ļvovas arhibīskaps Igors Vozņaks, Mukačevas apustuliskais administrators Demetrius Hrihoraks un citi.

Ukrainā lielākā katoļticīgo daļa pieder tieši bizantiešu ritam. Viņus apkalpo 19 grieķu katoļu Baznīcas bīskapi. Episkopāta prezidents ir Kijevas-Haličas arhibīskaps kard. Ļubomirs Husars. Valstī dzīvo apmēram 46 miljoni iedzīvotāju. Katoļticīgo skaits ir tikai 8,2 procenti. 29,9 procenti iedzīvotāju ir pareizticīgie; 3,5 procenti – protestanti; 0,9 procenti – ebreji. Liels skaits Ukrainas bizantiešu rita ticīgo dzīvo ārzemēs – citās Eiropas valstīs un Amerikā.

2007. gadā, no 26. septembra līdz 6. oktobrim, Filadelfijā, ASV, notika Ukrainas grieķu katoļu bīskapu un klēra pirmā sinode. Tikšanos vadīja kard. Husars. Galvenie jautājumi bija saistīti ar evaņģelizāciju, priesteru garīgo formāciju un pastorālo darbu jauniešu vidū. Vašingtonas apmeklējuma laikā kard. Husaram Amerikas Katoļu Universitāte piešķīra honoris causa doktora titulu.

Vienā no intervijām, kardināls norādīja, ka lielākās grūtības Baznīca vēl joprojām piedzīvo Ukrainas austrumu apgabalos, kas kādreiz bija cara pakļautībā. Padomju savienības laikā grieķu katoļu Baznīcai tur nācās ļoti daudz ciest. Tomēr viņš atzina, ka cilvēki ir atvērti Dievam. Lielākā daļa meklē ceļu pie Dieva – gan jaunieši, gan pieaugušie. Bet tā kā nav vēl līdz galam ievesta kārtība pašā Baznīcas struktūrā, daudzi cilvēki aiziet uz sektām. Turpretī valsts rietumdaļā, kas savā laikā piederēja Austrijas impērijai un Polijai, grieķu katoļu Baznīca attīstās labi.

Runājot par Baznīcas prioritātēm, kard. Husars norādīja uz priesteru un ticīgo laju sagatavošanu. Vajadzīgi priesteri, kas kalpotu Baznīcai Ukrainā, kā arī īpaši vajadzīgi laji, kuri visās sabiedrības jomās ienestu kristīgās vēsmas. Tāpēc, pēc kardināla domām, priesteru un laju (tai skaitā, katehētu) formācija – ir pastorālā darba galvenā prioritāte. 2008. gadu grieķu katoļu Baznīca Ukrainā ir veltījusi ‘kristīgajam aicinājumam’. 2001. gada jūnijā Ukrainu apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II.

LRKBIC

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti