Lieldienu mūzikas koncerti vēstīs par ciešanām un augšāmcelšanos

No 16. līdz 22. martam „Latvijas Koncerti” rīko Lieldienu mūzikas koncertus, kas piedāvās klausītājiem  baznīcas gada aprites klusākā perioda un Augšāmcelšanās svētku noskaņas.

Pūpolu jeb Palmu svētdienā – 16. martā Mazajā ģildē pl. 19.00 koncerta galvenais muzikālais rīkotājs Māris Kupčs izvēlējies Johana Sebastiāna Baha „Ceturto Brandenburgas koncertu” un 1715. gadā Veimārā komponēto 161. kantāti, kas paredzēta atskaņošanai 16. svētdienā pēc Trīsvienības svētkiem (kas savukārt ir nākamā svētdiena pēc Vasarsvētkiem) un kurā bezgala skaistas ārijas ir gan altam, gan tenoram – dzirdēsim Latvijas labāko baroka mecosoprānisti Ievu Paršu un lirisko tenoru Guntaru Vētru. Koncertā līdzās jau nosauktajiem mūziķiem piedalīsies Rīgas Doma zēnu koris un baroka orķestris „Collegium Musicum Rīga”, kā arī flautiste Kristīne Stumbure.

19. martā pl. 19:00 Rīgas Domā eksplozīvais, liesmainais igauņu diriģents Andress Mustonens diriģēs Johana Sebastiāna Baha „Sv. Jāņa Pasiju”. Dziedās igauņu solisti – soprāns Kedija Plāsa, mecosoprāns Helēna Lokuta un tenors Mati Turi, Latvijas dziedātāji – tenors Viesturs Jansons un bass Jānis Misiņš, kā arī Latvijas radio koris. Spēlēs Valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”.

Pasija ir vokāls vai vokāli instrumentāls skaņdarbs, kura tēma ir Kristus ciešanu ceļš. Mūzikas vēsturē pazīstams kopš viduslaikiem. Līdz mūsdienām pilnībā saglabājušās divas Baha pasijas – „Svētā Jāņa pasija” un „Svētā Mateja pasija”. 

Vārdkopa “Viss piepildīts” Baha komponētajā „Svētā Jāņa pasijā” ir introvertās kulminācijas brīdis – alta dziedājums ar violas da gamba solo ir Kristus un viņa dvēseles saruna. 

Andress Mustonens pazīstams kā neatkārtojams Baha pasiju tulks – maestro iestudē tās kā operas bez inscenējuma: dramatiskā virzība piesātināta līdz pēdējam, cilvēku kaislības un pārlaicīgās idejas saaustas košā un iedarbīgā audumā. 

21. martā (Lielajā Piektdienā) pl. 20:00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā un 22. martā (Klusajā Sestdienā) pl. 16:00 Ogres novada kultūras centrā ar programmu „Stabat Mater” diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā uzstāsies Rīgas Doma zēnu koris, baroka orķestris „Collegium Musicum Rīga”, Latvijas soprāns Evija Martinsone un igauņu kontrtenors Risto Jōsts. Programmā Johana Sebastiāna Baha motetes „Komm, Jesu, komm”, „Der Geist hilft unser Schwachheit auf” un „ Lobet den Herrn”, kā arī Džovanni Batistas Pergolēzi brīnumskaistā kantāte „Stabat Mater”. 

Johans Sebastiāns Bahs sakrālās mūzikas vēsturiskajā telpā vislabāk pazīstams ar oratoriālajiem skaņdarbiem jeb pasijām, vairāk nekā diviem simtiem kantāšu, kā arī Augsto mesu un ģeniālo „Magnificat”. Viņš komponējis arī motetes (vokālus vai vokāli instrumentālus salīdzinoši neliela izmēra sakrālus skaņdarbus), kas viņa laikā Vācijā bija jau arhaisks žanrs. Kopumā Baha rakstāmspalvai pieder sešas motetes, no tām trīs iekļautas šajā programmā. 

Moteti „Komm, Jesu, komm” („Nāc, Jēzu, nāc”) pieņemts uzskatīt par Ciešanu laika skaņdarbu, uz to norāda teksts, kurā liriskais varonis, spēkus zaudējis, atzīst Jēzu par vienīgo gaismas staru, kas ļauj izturēt visu – Jēzus ir vienīgais ceļš un mūžīgā dzīve. Motetē „Lobet den Herrn, alle Heiden” („Slaviniet Kungu, visas tautas”) izmantots 117. psalma teksts „Slaviniet Kungu, visas tautas, cildiniet Viņu, visas ciltis, jo varena pār mums Viņa žēlastība un Kunga patiesība – uz mūžiem! Slaviniet Kungu!” (tulkojums – Latvijas Bībeles biedrība, 2000). Motete „Der Geist hilft unsrer Schwachheit auf” („Gars nāk palīgā mūsu nespēkam”) komponēta Leipcigas Svētā Toma skolas rektora Johana Heinriha Ernesti izvadīšanai 1729. gada oktobrī. Teksta pamatā Pāvila vēstules romiešiem 26. un 27. rinda: „Tā arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam, jo mēs nezinām, kas un kā mums jālūdz, bet Gars pats mūs aizstāv ar bezvārdu nopūtām. Un tas, kas izpēta sirdis, zina, kas Garam padomā, tāpēc ka Gars pēc Dieva prāta iestājas par svētajiem.” (tulkojums – Latvijas Bībeles biedrība, 2007). 

Džovanni Batistas Pergolēzi mūžu agri pārtrauca jau no bērnības viņu mocījusī plaušu slimība. Pēdējā dzīves gadā šī mūzikas vēstures patiesi spožā zvaigzne mitusi Podzuoli trūcīgo kapuciešu klosterī, kur arī tapis Ciešanu laikam veltītais šedevrs „Stabat Mater”, ko slavenais operkomponists Vinčenco Bellīni nosaucis par “sāpju dievišķo poēmu”. Formas pilnība, kontrastu spēles, melodiskais dāsnums un ideju apgarotība ļauj ierindot šo skaņdarbu visgodpilnākajos cilvēces sasniegumu bibliotēkas plauktos. Skaņdarbu pasūtināja Pils Svētā Luidži brālība. Dažas dienas pirms nāves Pergolēzi esot pasniedzis partitūras manuskriptu vienam no saviem pirmajiem skolotājiem Mūsu Kunga Jēzus Kristus trūcīgo konservatorijas profesoram Frančesko Leo. 

Rinta Bružēvica

VSIA Latvijas Koncerti sabiedrisko attiecību vadītāja

 

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti