Džordža Armitsteda piemiņai veltīta izstāde Rīgas Tehniskajā universitātē

Šā gada 3. aprīlī, Rīgas Tehniskajā universitātē, tika atklāta Rīgas pilsētas galvas Džordža Armitsteda piemiņai veltīta izstāde. Pastāstīt par to esmu aicinājis izstādes iniciatoru Arni Šablovski. Pastāstiet, lūdzu, kā Jums radās ideja veidot šādu izstādi?

Ideja radās pagājušajā gadā, kad Džordžam Armitstedam bija simtu sešdesmitā jubileja. Tā, kā Džordžs Armitsteds ir uzbūvējis arī Jaunmoku pili, kur es vēl bez citiem darbiņiem strādāju, bija nodoms kaut kā īpaši iezīmēt šīs Rīgai, arī Latvijai, un zināmā mērā, arī Eiropai ļoti interesantās un arī ar globālu domāšanu apveltītās personības galvenās izpausmes. Tā radās šī ideja.

Kas tieši bija raksturīgs Armitsteda darbībai, ko viņš ir atstājis Rīgai kā piemiņu no sevis?

Tas ir vērienīgums, ko Rīga ilgu laiku nebija pazinusi. Tā ir spēja lietas tvert kopumā. Var teikt, ka viņa valdīšanas laikā bija ekonomisks un vizuāls apvērsums. No 1901.-1912. gadam, tika uzbūvēts daudz skolu, slimnīcu, Andrejsalas elektrostacija, parādījās elektriskie tramvaji, jūgendstils, liela daļa ūdenstorņu, ūdens apgādes sistēmas, kanalizācija. Tajā laikā tapa visa infrastruktūra, kura daļēji tiek lietota arī šodien. Var teikt, ka viņa laikā Rīga kļuva par modernu Eiropas pilsētu. Tā ir tā Rīga, ar kuru mēs šobrīd lepojamies.

Raksturīgi, ka Armitsteda laikā pirmo reizi par Rīgas domniekiem kļuva vairāki latvieši. Ir domas, ka pie viņa laiku pa laikam ir pulcējušies dažādu tautu tā laika Rīgas iedzīvotāji, tajā skaitā, latvieši. Iespējams, ka kādas skaistas vīzijas par Rīgu ar draugiem, politiķiem un citiem interesentiem ir tapušas tieši Jaunmoku pilī. Jaunmokas būdamas ārpus pilsētas burzmas ir vieta, kur varbūt kādi skaisti projekti var piedzimt. Mēs ceram un esam pārliecināti, ka viena daļa no tā laika Rīgas revolucionārām pārvērtībām ir izdomātas arī Jaunmoku pilī.

Armitsteds bija arī kristietis. Kā izpaudās viņa kā kristieša darbība, viņa kristīgā tuvākmīlestības darbība?

Viņš bija politiķis, kuram tiešām rūpēja to pilsoņu, par kuriem viņš ir atbildīgs, veselība, viņu sociālais stāvoklis, jo tajā laikā, kā jau es teicu, tika celtas slimnīcas, bet tajā pašā laikā Rīgā tapa pirmā naktspatversme, arī bērnu slimnīca, kas tika uzcelta par viņa tēva brāļa Džeimsa Armitsteda līdzekļiem. Tas nozīmē, ka viņš centās saskatīt, kas ir tās lietas, par kurām būtu jārūpējas, kuras būtu jāceļ, lai rīdzinieki justos šajā pilsētā labi. Viņš pats bija kristietis no Rīgas Pētera draudzes baznīcas. Kristīgais gars šajā dzimtā, kurā pārsvarā bija uzņēmēji, bija jūtami klātesošs. Man bija iespēja, rīkojot šī mūsu izcilā mēra jubileju, tikties un intervēt viņa mazmazdēlu Rodniju Redklifu Londonā. Viņš ir viens no cilvēkiem, kurš darbojas kristīgā biznesa brālībā. Tas nozīmē, ka tie ir kristieši, uzņēmēji, kuri satiekas un mēģina arī caur savu uzņēmējdarbību saprast un izpaust Dieva gribu. Es domāju, ka tas ir būtiski gan pasaulei kopumā, gan tieši šobrīd, arī Latvijai, kad mēs redzam šo traģisko situāciju, kad mums nav īsta vidusslāņa, kad ir liela starpība starp ekstrēmi bagātajiem un sociāli atstumtajiem cilvēkiem. Pie tam, izskatās, ka sociāli atstumti ir tie, kuri ir Latvijai vissvarīgākie. Tie ir skolotāji, ārsti. Mēs redzam daudzas lietas, par kurām jānoskumst un par kurām nevaram priecāties. Acīmredzot Latvija šobrīd ir situācijā, kurā ir jāmeklē risinājums. Es domāju, ka šai situācijā Džordžs Armitsteds un viņa atstātais devums ir liels un iedvesmojošs piemērs, ka politiķiem ir iespējams būt arī citādiem.

Aigars Brikmanis, Vatikāna Radio, Rīga

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti