Māra Kiope iegūst filozofijas doktora zinātnisko grādu

Izrādās, ka, par spīti skeptiskai attieksmei pret patiesību un prāta iespējām patiesības izziņā, Eiropas filozofijas tradīcija uztur spēkā patiesības kā intelekta un lietas saskaņas izpratni. Pēc patiesības jautājuma izstrādes XX gadsimta filozofijā, kā to veica Martins Heidegers, ir iespējams aplūkot patiesības problēmu kā patiesības pieredzes iespējamības valodiskumā problēmu. Citiem vārdiem sakot, patiesība ir dziļi personisks un eksistenciāls pārdzīvojums, un cilvēkam ir iespējama sevis apzināta vadīšana uz to, lai atvērtos patiesībai. Tā ir patiesības izjūtas izkopšana, uz ko aicina pāvests Benedikts XVI runā, ko bija paredzējis teikt Romas universitātē La Sapienza. Tomēr, atsaucoties uz XX gadsimta hermeneitikas iedibinātāja H.G. Gadamera veikumu, izrādās – tāpat kā Akvīnas Toma filozofijā – patiesība, lai cik tā būtu nozīmīga, ir tikai nepieciešamais solis ceļā uz labo, uz tikumu praktizēšanu, kas ir noteicošais faktors, lai cilvēka prāts kļūtu aizvien atvērtāks un cilvēks pieaugtu saprašanā. Jāteic, ka Akvīnas Toma mantojuma aktualizācija, kas veikta M. Kiopes promocijas darbā, ir jo sevišķi nozīmīga Latvijā, kur padomju režīma dēļ nebija iespējams brīvi pētīt šīs nepārspējamās intelektuālās pasaules milzīgo piedāvājumu klāstu.

Promocijas darba aizstāvēšana noritēja labvēlīgā intelektuālo diskusiju gaisotnē, veicinot filozofu un teologu dialogu. Promocijas darbu vadīja izcilā Latvijas filozofe, Latvijas un Eiropas Zinātņu akadēmiju akadēmiķe profesore Maija Kūle. Viens no promocijas darba recenzentiem bija Laterāna Pontifikālās Universitātes Rīgas filiāles vadītājs, Svēto Rakstu teoloģijas profesors priesteris Paskāls Marija Jerumanis, kurš sniedza plašu un smalku promocijas darba analītiku. Izvērstas un vērtīgas recenzijas sniedza LU docente Solveiga Krūmiņa-Koņkova, kuras vadībā iznāca pēckara Latvijā pirmā grāmata par svētā Akvīnas Toma filozofiju, un profesors Andris Rubenis, kurš publicējis daudzas grāmatas par viduslaiku kultūrvēsturi un filozofiju. M. Kiope atbildēja uz recenzentu jautājumiem, sniedzot visiem klausītājiem interesantu ieskatu viduslaiku filozofijas pētniecības grūtībās un pavērsienos. Recenzijā, kas tika nolasīta klātesošajiem, ārzemju eksperte, Laterāna PU Romā filozofijas profesore Andžela Alesa Bello uzsver, ka promocijas darbs ir jaunieguldījums sv. Toma pētniecībā un patiesības problēmas atklāšanā, pārvarot iestāvējušos pretrunu starp patiesības izpratni metafizikā un hermeneitikā. Profesores Bello vērtējumā M. Kiopes darbs ir oriģināls sasniegums, ņemot vērā patreizējo Eiropas akadēmiskās pētniecības kontekstu.

Aizstāvēšanās procedūras noslēgumā daudzi klātesošie pauda aizkustinājumu un prieku par piedzīvoto garīgo pārdzīvojumu. Promocijas padome ar septiņām balsīm par, neesot nevienai balsij pret, pieņēma lēmumu par filozofijas doktora grāda piešķiršanu Mārai Kiopei.. Apsveicam!

Katoļu Baznīcas Vēstnesis. Apsveikumam pievienojas LRKB IC darba kolektīvs, kā arī tie, kuri pazīst filozofijas lektori Māru Kiopi.

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti