Now Reading
Pāvesta ierašanās Ņujorkā un ANO apmeklējums

Pāvesta ierašanās Ņujorkā un ANO apmeklējums

ANO Ģenerālo asambleju veido 192 dalībvalstis, savukārt, 15 valstis veido ANO Drošības padomi. Šo 15 valstu skaitā ir piecas pastāvīgās valstis un 10 mainīgās valstis, kas tiek nozīmētas ik pēc gada. Pastāvīgo valstu skaitā ir Ķīna, Krievija, Francija, Lielbritānija un ASV. Pašreizējais ANO ģenerālsekretārs ir korejietis Bans Kimūns.

Kopš 1964. gada 2. aprīļa Svētajam Krēslam ir sava pārstāvniecība ANO. Tam ir pastāvīgā novērotāja tiesības, taču nav balss tiesību. Šobrīd Svētā Krēsla pastāvīgais novērotājs ANO ir arhibīskaps Čelestīno Miļjore.

Benedikta XVI vizīte ANO mītnē sākās plkst. 10. 45 pēc Ņujorkas laika. Pēc privātas tikšanās ar ANO ģenerālsekretāru Banu Kimūnu, viņš devās uz Ģenerālās asamblejas zāli, kur tikās ar nāciju pārstāvjiem. Viņiem teiktajā uzrunā Benedikts XVI atzīmēja, ka ar ANO palīdzību, valstis ir pieņēmušas universālus mērķus, kuri, lai arī nesakrīt ar visas cilvēku ģimenes labklājību, bez šaubām, ir kopējā labuma nozīmīga daļa. Organizācijas pamatmērķi – tiekšanās pēc miera, taisnības, cilvēka personas cieņas, humanitārā sadarbība un palīdzība, izsaka taisnīgus cilvēka gara centienus un veido ideālus, kuriem būtu jābūt starptautisko attiecību pamatā. Apvienotās Nācijas tiecas pēc tāda starptautiskās orientācijas līmeņa, kas celts uz subsidiaritātes principa un tāpēc var atbildēt uz cilvēku ģimenes prasībām ar starptautisko likumu un struktūru starpniecību. Pāvests norādīja, ka tas vēl jo vairāk ir nepieciešams laikā, kad pieredzam paradoksu, kurā lēmumus pieņem tikai daži cilvēki. Benedikts XVI uzsvēra, ka pasaules problēmas ir nepieciešams risināt ar starptautiskās kopienas kolektīvas darbības starpniecību. Viņš norādīja uz Āfrikas un citām pasaules zemēm, kas tiek atstumtas no patiesas integrālas attīstības un tāpēc pastāv risks, ka šīs zemes varētu izbaudīt tikai globalizācijas negatīvās sekas.

Pāvests aicināja pievērst skatienu zinātnes un tehnoloģijas atklājumu pielietojuma veidiem. Dažreiz šis pielietojums pārkāpj Dieva radīto kārtību, dzīvības neaizskaramību, cilvēka personas un ģimenes dabisko identitāti.

Šogad aprit 60. gadskārta, kopš ir pieņemta Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija. Pāvests atgādināja, ka šis dokuments ir reliģisko un kultūras tradīciju saplūsmes rezultāts. Šīs tradīcijas ir vienojusi kopēja vēlēšanās cilvēka personu izvirzīt institūciju, likumu un sabiedrības centrā. Cilvēktiesības vienmēr ir bijušas arī starptautisko attiecību centrā, ap kuru ir veidojusies kopēja valoda un ētika. Benedikts XVI uzsvēra, ka tiesības, kas ir norādītas deklarācijā, balstās uz kopējo cilvēka izcelsmi, jo cilvēks ir un paliek visaugstākais punkts Dieva Radītāja plānā. Cilvēktiesību pamats ir dabiskais likums, kas ir ierakstīts cilvēka sirdī un ir klātesošs visās kultūrās un civilizācijās. Nošķirt cilvēktiesības no šī konteksta, nozīmētu ļauties relatīviskam lietu skatījumam, saskaņā ar kuru tiesību nozīme un interpretācija varētu būt pakļauta mainīgumam un izzustu arī to universālais raksturs, dodot vietu kultūras, politiskajām, sociālajām un pat dažādām reliģiskajām ietekmēm. Nedrīkst aizmirst, ka universālas ir ne tikai cilvēka tiesības, bet arī pats cilvēks, šo tiesību subjekts, ir universāls.

Pāvests pastāstīja, ka ar savu klātbūtni šai ANO asamblejā viņš vēlas apliecināt cieņu pret Apvienotajām Nācijām un uzsvērt, ka organizācija var kalpot kā vienotības zīme starp valstīm un kā kalpošanas instruments visai cilvēku ģimenei. Bez tam, Benedikts XVI atgādināja par Katoliskās Baznīcas gribu sniegt sev atbilstošo ieguldījumu tādu starptautisko attiecību veidošanā, kas katram cilvēkam un katrai tautai ļauj apzināties, ka arī viņu loma var būt svarīga.

Pēc tikšanās ar Apvienoto nāciju pārstāvjiem, pāvests atsevišķās audiencēs tikās ar Ģenerālās asamblejas prezidentu un Drošības padomes prezidentu, vēlāk sekoja tikšanās ar apmēram 60 ANO augstajiem pārstāvjiem.

LRKBIC

Scroll To Top