Čenstohova: Starptautiskais sakrālās mūzikas festivāls „Gaude Mater”

Čenstohoviešiem un lielā skaitā atbraukušajiem tūristiem un svētceļniekiem ir sagatavoti koncerti ar 630 mākslinieku piedalīšanos no 22 pasaules valstīm, tostarp: Armēnijas, Austrijas, Francijas, Izraēlas, Marokas, Vācijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Zviedrijas, Ukrainas un Lielbritānijas.
Ielūgtie mākslinieki prezentēs sinagogālo mūziku (mēs dzirdēsim Azi Švarcu, dziedātāju no ASV, kurš kā vienīgais ir dziedājis kneseta sēžu laikā), gospeļus (vislabākās gospeļu grupas „London Community Gospel Choir” izpildījumā no Lielbritānijas), čigānu sakrālās dziesmas (franču kora „Tekameli” izpildījumā, kurš apvieno sevī skaņas no Francijas, Spānijas un Kubas), armēņu monodiju, cerkvu mūziku, marokāņu sakrālās dziesmas, kā arī lielos Eiropas meistarus: J.S.Bahu un V.A.Mocartu.
Tradicionāli svarīga vieta Festivālam ir Jasna Gura, kur vienmēr notiek koncerti: inaugurācijā (ievadā) un finālā. Šodien (1.maijā) plkst 18:00 Jasna Guras bazilikā atskanēs Jana Sebastiana Baha Lielā h-moll Mise. „Tas ir īpašs skaņdarbs, komponista protestanta meistardarbs, kuru viņš ir uzrakstījis, muzikālajā jomā balstoties uz protestantu korāļiem. Par to viņu piemeklēja sods, jo ne viena, ne otra Baznīca Baha dzīves laikā neakceptēja šo katolisko kompozīciju” – atgādināja Malgožata Novaka, „Gaude Mater” direktore.
2.maija pēcpusdienā Jasna Guras bazilikā notiks „Gaude Mater” liturģiskā inaugurācija. Sv.Mises laikā notiks jaunā komponista Mihala Slavecka „Missa – Gaude Mater” pirmatskaņojums. „Tas, šķiet, ir pirmais gadījums, kad uz Festivāla uzaicinājumu liturģisko Misi ir uzrakstījis students. Tas ir viņa diplomdarbs. Uz šo izpildījumu atbrauks arī profesors, kura vadībā ir tapis šis skaņdarbs, F.Šopēna vārdā nosauktās Mūzikas Akadēmijas rektors Varšavā, profesors Stanislavs Morito” – stāstīja Festivāla direktore.
5.maijā plkst 18:00 Jasna Guras bazilikā atskanēs mūzikas koncerts no Jasna Guras krājumiem sakarā ar Paulīņu Ordeņa dibināšanas 700.gadadienu. Varēsim noklausīties Amando Ivančiča – paulīnu tēva, kas dzīvoja 18.gadsimtā, darbu pirmatskaņojumus. Uzstāsies Vēsturisko Mūzikas instrumentu grupa „Accademia dell` Arcadia”.
Festivāla programmā, kā vienmēr, svarīgu vietu ieņems poļu, tostarp Henrika Mikolaja Gurecka un Kšištofa Penderecka mūzika, kuriem abiem šogad aprit 75 mūža gadi.
Tāpat arī finālkoncertā 6.maijā dabūsim dzirdēt Romana Macijevska „Requiem”. Aprit tieši 10 gadi kopš šī komponista nāves, kurš Eiropā tiek uzskatīts par vienu no visinteresantākajiem. – Šogad Macijevska „Requiem” sagatavojušas 4 filharmonijas, un tas vislabāk liecina par viņa radošā darba nozīmīgumu – uzsvēra Malgožata Novaka.
Pasākumu bagātinās Sakrālo Pirmatskaņojumu koncerts. Festivāls savā 17 gadus ilgajā vēsturē var lepoties ar vairāk nekā 150 mūzikas pirmatskaņojumiem. Šī gada pirmatskaņojumu vidū būs IV Starptautiskā Jauno komponistu konkursa „Musica Sacra” ( kas notiek līdz ar Festivālu) laureātu skaņdarbi, kā arī jau pazīstamu britu un poļu mūziķu kompozīcijas.
Šīgada Festivāla notikums būs poļu-zviedru koncerts, kura goda aizbildnis ir Zviedrijas Karalistes vēstniecība. Poļu kamerālkoris „Schola Cantorum Gedanensis” dziedās, diriģējot 90 gadīgajam Ērikam Eriksonam. „Šogad visaugstākā līmeņa mākslinieku ir diezgan, tomēr Ēriks Eriksons ir liela zvaigzne, kam aiz muguras ir lieliska, ilggadēja karjera, kuru viņš vēlētos noslēgt šeit Čenstohovā” – sacīja Festivāla direktore.
„Gaude Mater” programmā pamanīsim arī pēc daudziem gadiem atrastās un apstrādātās kompozīcijas no Jasna Guras klostera krājumiem. Šogad starp tiem būs visinteresantākā mūku paulīņu komponista – tēva Amanda Ivančiča skaņdarbi. To izpildījumam līdzi sekos Starptautiska Sesija, kas veltīta viņa dzīvei un radošajai darbībai un kurā piedalīsies austriešu, vācu, slovaku, horvātu un poļu muzikologi. Tēva Amando Ivančiča darbi tika ļoti bieži izpildīti 18.gadsimtā. Tādejādi viņš bija tajos laikos ļoti pazīstama personība. Diemžēl šodien par viņa dzīvi zinām nedaudz. Šī sagatavotā Sesija atkal mums tuvinās un atklās komponista personību.
Starp koncertiem būs pieejamas plastikas izstādes un teātra uzvedumi, starp tiem speciāli priekš „Gaude Mater” sagatavotā luga „Tīģelis” Lešeka Mondzika režisūrā. „Teātra pasaulē tā visādā ziņā būs notikums, jo Mondziks šo premjeru ir sagatavojis, to piesaistot Eiropas Starpkultūru dialoga Gada svinībām” – uzsvēra Malgožata Novaka. Izrāde notiks pilnīgi aptumšotajā augsburgas-evaņģēliskajā baznīcā, kur aptumšošanas darbus veiks alpīnisti.
Festivālā sabraukušie mākslinieki piedalīsies arī izbraukuma koncertos citās Silēzijas vojevodistes pilsētās.
http://info.wiara.pl/index.php?grupa=4&art=1209662156
tulkoja pr.A.Aglonietis

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti