Par mediju darbību Latvijā attiecībā uz sagrozītu informāciju par Eiropas Parlamentu un Latvijas Katoļu Baznīcu

Jau š.g. 28.maijā portālā „Apollo” publicēts raksts ar nosaukumu „Eiroparlamentā asi nosoda Pujata aicinājumu aizliegt praidu”.  Varam uzdot divus jautājumus: vai patiešām Kardināls vērsies Eiroparlamentā; vai patiešām citkārt gausi reaģējošā institūcija tik operatīvi atbildējusi?  Izrādās – ne viens, ne otrs, bet gan atsevišķu mūsu mediju pārstāvju tieksme pārspīlēti un nekorekti atspoguļot informāciju.

Runāt par Eiroparlamenta nostāju kā tādu var gadījumos, kad tam pamatā ir oficiāli pieņemti dokumenti rezolūciju un deklarāciju formātā.  Minētajā rakstā turpmāk norādīts, ka protestu paudusi Eiropas Parlamenta Intergrupa jautājumos par geju un lesbiešu tiesībām.  Manuprāt, šajā faktā nekā pārsteidzoša nav: būtu naivi gaidīt atbalstu no šāda deputātu grupējuma puses.  Tas, kas rakstā tendenciozi noklusēts ir Eiroparlamenta integrupu loma un mandāts. 

Lūk, iztrūkstošās informācijas fragments, kas visās Eiropas Savienības dalībvalstu valodās, arī latviešu, brīvi pieejams ikvienam, t.sk. mediju pārstāvjiem, Eiroparlamenta oficiālajā mājas lapā.  „Līdztekus darbam politiskajās grupās, komitejās, delegācijās un plenārsesijā eirodeputāti satiekas un sadarbojas arī tā saukto „intergrupu” ietvaros. Šīs neformālās starppartiju sadarbības grupas ir tādi kā klubi, kuros deputāti apspriež noteiktas tos interesējošas tēmas. Patlaban ir reģistrētas pavisam 23 intergrupas, tostarp Dzīvnieku labturības un Vīna darīšanas grupas. Intergrupu vēsture aizsākas 1979. gadā. Pēc pirmajām tiešajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiek izveidotas vairākas intergrupas, kas Parlamentam pieprasa oficiālu atzīšanu un resursus. Lai gan EP prezidijs ar atzīšanu vilcinās (1980. gadā tas atzīst 1 intergrupu), intergrupu skaits turpmāko gadu laikā dramatiski pieaug. 1999. – 2004. gada sasaukuma sākumā ir izveidotas jau 80 intergrupas. Patlaban reģistrētas ir 23, bet vēl 20 darbojas „neoficiāli”.  Intergrupas nav oficiālas Eiropas Parlamenta struktūrvienības, bet gan neformālas starppartiju sadarbības grupas, kuras veido eirodeputāti ar dažādām politiskajām pārliecībām, taču kopējām interesēm. Dažām intergupām „bāze” ir Eiropas Parlamentā, bet citām sekretariāts atrodas ārpus tā, piemēram, kādā nevalstiskā organizācijā. 

Tā kā intergrupas drīz vien sāka augt ka sēnes pēc lietus, pieprasot savu daļu Parlamenta resursu un radot aizdomas par pārāk ciešām saitēm ar zināmiem lobistiem, Eiropas Parlamenta vadība deviņdesmito gadu vidū nolēma to darbību regulēt.” 

Turpretī 29.maijā LR 9. Saeimas deputātu Daiņa Turlā, Jāņa Šmita, Intas Feldmanes, Anatolija Mackeviča, Dzintara Jaundžeikara, Vitālija Aizbalta paziņojums par atbalstu Baznīcas tiesībām paust savu viedokli par mūsu sabiedrībā aktuāliem jautājumiem nekur netika atspoguļots. Raugoties uz pēdejo nedēļu notikumiem mediju pasaulē, tā vien šķiet, ka Latvijas mediji nav neatkarīgi un objektīvi, bet gan vadās pēc kādiem citiem, mums nezināmiem kritērijiem.

Materiālu sagatavoja priesteris I. Tolstovs

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti