Sabojātais Krustaceļš

Televīzijā pa visu zemeslodi pārraidītajam Krustaceļam Vispasaules Jaunatnes dienās Sidnejā būs tikai astoņas stacijas. Kāpēc? Tāpēc lai minimizētu antisemītisku asociāciju pieauguma risku. Atzīstos, šoreiz man nolaidās rokas.

Protams, man nav iebildumu, ka dievkalpojumā, kurā tiek apcerētas Kunga Ciešanas, būtu 8 vai 18 stacijas. Šodien visur pieņemtais Krustaceļa staciju skaits – četrpadsmit – ir ilgas šī dievkalpojuma attīstības rezultāts, un tomēr ne jau vienīgā pareizā iespējamība. Varētu sameklēt arī citus Pestītāja ciešanu aspektus, būtu iespējams apcerēt, piemēram, ņirgāšanos par Jēzu, laupītāja atgriešanos, vai testamentu no krusta augstumiem. Mani apbēdina iegansts, kura dēļ tiek nolemts samazināt staciju skaitu. Uzskatu to par pūšanu uz aukstu ūdeni.

Kunga Ciešanas Evaņģēlijos ir aprakstītas tādā veidā, ka Jēzus nāvē ir vainīgi gan ebreji, gan romieši; gan vienīgā patiesā Dieva Abrahamam dotā solījuma mantinieki, gan pagāni, kam Viņu meklēt bija lemts taustoties. Šis apstāklis parāda, ka visi, bez izņēmuma, ir atbildīgi par Jēzus nāvi. Vien tikai tas, ka pirmie rīkojās apmātības aklumā pret Jēzu, otri, pakļaudamies mazdūšībai. Ja no Jēzus Ciešanu vēstures tiek izņemti ebreji, tad tiek falsificēta ne tikai patiesība, bet tiek radīts arī teoloģisks briesmonis.

Baznīca ir Izraēlis, kurš ieticēja tam, ka Jēzus ir Kristus jeb sengaidītais Mesija; tā ir Izraēlis, kurš Kristus Asinīs ir noslēdzis ar Dievu praviešu sludināto Jauno un mūžīgo Derību. Jēzus Pestīšanas vēstījums pirmām kārtām bija virzīts ebrejiem. Kad tomēr izvēlētā tauta Viņu nepieņēma, Baznīcā iegāja pagāni, kurus Osejs skaisti nodēvēja par „ne tautu”. Šīs domas ir iegūlušas tik milzīgu Jaunās Derības darbu teoloģijas pamatos, kā Apustuļu Darbi vai Vēstule Romiešiem. Izvairīšanās no patiesības, ka Jēzus „atnāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma” padara Viņu tikai par jaunas reliģijas pamatlicēju, nevis, kā tas ir pēc būtības, par To, kurš piepildīja Veco Derību…

Aizvācot no Jēzus Mokām visu to, kas negatīvā veidā atklāj ebreju lomu, faktiski tiek samazināta viņu nozīme Pestīšanas vēsturē. Jo taču mums, ne-ebrejiem, šai tautai par visu jāpateicas. Tie bija viņi, kuriem tika uzticēti Dieva apsolījumi. Viņi ir tā tauta, caur kuru svētību saņem visas zemes ciltis – kā Dievs to apsolīja Abrahamam. Pat ja Jēzus atmešana bija Izraēļa vaina, tad tomēr visai pasaulei tā kļuva par svētīgu vainu. Pateicoties tam, katrs no mums zināmā mērā ir ebrejs, ir Abrahama pēcnācējs. Paradoksāli, bet Izraēļa lomas samazināšana Jēzus nāvē ir šīs tautas nozīmes marginalizēšana. Jo vairs nav nekādu iemeslu, lai to uztvertu savādāk, ar lielāku pietāti, nekā Persiešus, Arābus, Armēņus vai Grieķus. Pēc būtības tas ir lāča pakalpojums šai vienreizīgajai tautai.

Man ir radies iespaids, ka dažu ebreju aprindu protestos pret katoliskā Krustaceļa vai pārējās liturģijas izpausmēm runa nemaz neiet par iespējamību uzkūdīt antisemītismu. Šai lietai daudz vairāk ļaunuma izdara reportāžas par to, kas šodien notiek Izraēlā. Vairāku metru augstais betona mūris, aiz kura paliek noslēgti Palestīnieši viņu zemēs, taču noteikti rada mūsdienu ļaudīs daudz spēcīgāku ieļaunojumu, nekā notikumi pirms diviem tūkstošiem gadu. Runa drīzāk iet par strīda turpinājumu starp Izraēli ar Jēzu un pirmajiem, kas Viņam ieticēja; par to, vai Mācītājs no Nazaretes bija apsolītais Mesija, vai nē. Tiem, kuri Viņu atmeta, ir izdevīgāk atņemt Viņam ebrejisko izcelsmi. Tad vairs nevajag lauzīt galvu, meklējot atbildi uz jautājumu, vai Viņš piepildīja praviešu paredzējumus, vai nē. Viņš tādējādi kļūst par cilvēku no nekurienes. Bet par tādu viltnieku nemaz nevajag tik ļoti pārdzīvot…

tulkoja pr. A.Aglonietis
http://info.wiara.pl/index.php?grupa=6&art=1212272479&dzi=1124703879

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti