Spānijas universitātē Salamankā norisinājās starptautisks kongress. Tā temats: “Baznīcas kultūras mantojums: evaņģelizācijas un kultūras kalpojuma skaistums”. Pasākumu vadīja Pontifikālās kultūras padomes prezidents. Arhibīsk. Džanfranko Ravasi pārdomas caurstrāvoja izcilu personu domas, piemēram, Gētes, kurš teicis, ka “Eiropas dzimtā valoda ir kristietība”, kā arī Kanta, kuram “Evaņģēlijs ir mūsu civilizācijas avots”.
Norādot uz Abrahama un Ījāba piemēru, Vatikāna pārstāvis uzsvēra, ka Bībeles tēli ir aktuāli Eiropas kontinenta kultūrā, kas izpaužas lielo domātāju un mākslinieku interpretācijās. Bībeles vēstījumu sludina arī mūzika. Arhibīsk. Ravasi norādīja uz Mocarta oratoriju, Baha pasiju un Monteverdes vesperu dziļo nozīmi. Runājot par kristīgajām vērtībām, kas kā dzīpars vieno tautas un kultūras, Pontifikālās kultūras padomes prezidents aicināja visus labas gribas cilvēkus saglabāt un stiprināt Eiropas kontinenta identitāti. Uzsvēra, ka civilizācija nesagrūst ar lielu troksni, bet gan, zaudējusi būtisko, tā kļūst vāja. Citējot vācu filozofu M. Heidegeru, skaidroja, ka “šodien pasaule kļuvusi tik nabadzīga, ka Dieva trūkumu tā vairs nespēj uzskatīt par trūkumu”.
Raksturojot patēriņa sabiedrību, kas ir bīstama no nacionālās identitātes un garīgā viedokļa, arhibīsk. Džanfranko Ravasi skaidroja, ka mēs atrodamies laivā, kuru vada pavārs. Pasaules sķalruņos vairs nedzirdam norādes kādā virzienā jāpeld, bet gan to, ko mēs ēdīsim un dzersim. Pontifikālās kultūras padomes prezidents savu uzrunu noslēdza ar domu, “ja kristietība aizies no šejienes, mēs zaudēsim kultūru, zaudēsim savu seju”.
LRKBIC
