Now Reading
Pāvests: “Tikai paļaujoties uz Kristu, cilvēka sirds spēj atvērties mīlestībai, kas uzvar naidu”

Pāvests: “Tikai paļaujoties uz Kristu, cilvēka sirds spēj atvērties mīlestībai, kas uzvar naidu”

Sv. Pētera bazilikā pāvests Benedikts XVI ceturtdien vadīja piemiņas dievkalpojumu par savu priekšteci Piju XII, atzīmējot viņa nāves 50. gadskārtu. Skaidrojot Sīraha gudrības grāmatas un apustuļa Pētera Pirmās vēstules fragmentus par dvēseles šķīstīšanu caur sāpēm un ciešanām, Svētais tēvs uzsvēra, ka šo tekstu gaismā atklājam Pija XII dzīves un darbības nozīmi. “Kas klausās manu vārdu un tic… tam ir mūžīgā dzīve”.

“Dieva Vārds bija gaisma viņa ceļā – teica Benedikts XVI. – Šajā ceļā pāvests Pačelli mierināja vajātos, slaucīja ciešanu asaras un apraudāja neskaitāmus kara upurus. Tikai Kristus ir vienīga cerība cilvēkam, un paļaujoties uz Viņu, cilvēka sirds spēj atvērties mīlestībai, kas uzvar naidu”.

Karš atklāja pāvesta Pija XII lielo mīlestību uz Romu. Par to liecina viņa atbalstītās karitatīvās iniciatīvas ar mērķi palīdzēt vajātajiem, nešķirojot pēc kultūras, reliģijas, valodas vai politiskās piederības. “Es neatsāšu Romu un savu vietu, arī ja man nāksies mirt” – teica Pijs XII.

Katolisko Baznīcu Pijs XII vadīja no 1939. līdz 1958. gadam. Eugēnijs Pačelli ir dzimis 1876. gada 2. martā Romā. Studējis filozofiju, valodas, mūziku, matemātiku. 1902. gadā ieguvis Baznīcas tiesību doktora grādu pāvesta Gregora universitātē Romā. 1917. gada 3. aprīlī Benedikts XV viņu nominēja par apustulisko nunciju Minhenē, Bavārijā, bet vēlāk par Sardes titulārbīskapu. Pačelli panāca vienošanās līguma parakstīšanu starp Svēto Krēslu un Serbiju. Konkordāta parakstīšana izraisīja asus protestus Austroungārijā, kuras pakļautībā atradās serbu Baznīcu. Kā eļļa ugunij bija Austrijas prinča Franciska Ferdinanda nogalināšana. Tā rezultātā uzliesmoja Pirmais pasaules karš.

1920. gadā Pačelli nominēts par apustulisko nunciju Berlīnē. 1929. gadā iecelts kardinālu kārtā, bet 1930. gadā kļuva par Vatikāna valsts sekretāru. Pēc Pija XI nāves konklāvs ilga tikai vienu dienu. 1939. gada 2. martā Eugēnijs Pačelli tika ievēlēts par pāvestu, pieņemot Pija XII vārdu. Pirmo reizi Katoļu Baznīcas vēsturē koronācijas svinības tika translētas radio.

1939. gada 20. oktobrī publicētajā encklikā Summi Pontificatus pāvests asi nosodīja vācu nacistu izraisīto Otro pasaules karu. Enciklikā Mystici

Corporis Christi (1943) Pijs XII norādīja uz Baznīcu kā Kristus Mistisko miesu un kristiešu vienotības nozīmi. Encikliku Orientalis Ecclesiae decus un Sempiternus Rex (1951) galvenais temats bija diakonu, priesteru un bīskapu ordinācija.

1950. gada 1. novembrī Pijs XII pasludināja dogmu par Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanu ar dvēseli un miesu (ap. kon. Munificentissimus Deus). Jāpiemin arī 1943. gadā publicēto encikliku Divino Afflante Spiritu par Bībeles tulkošanu tautu valodās.

Pijs XII veica liturģiskās nedēļas reformu, noteica euharistiskā gavēņa laiku, ieviesa vakara dievkalpojumus, atzina Dievmātes parādīšanās Fatimā nozīmi, atļāva veikt arheoloģiskos izrakumus zem sv. Pētera bazilikas ar mērķi identificēt apustuļa kapu, atklāja Vatikāna Radio centru Santa Maria di Galeria. Piju XII ticīgie iepazina ne tikai ar radio, bet arī televīzijas starpniecību. Audiovizuālajiem komunikāciju līdzekļiem viņš veltīja plašu encikliku Miranda Prorsus.

Pijs XII nomira 1958. gada 9. oktobrī Kastelgandolfo. Četras dienas vēlāk tika apbedīts sv. Pētera bazilikas kriptā. Viņa pēctecis bija pāvests Jānis XXIII. 1990. gadā Jānis Pāvils II uzsāka Pija XII beatifikācijas procesu. 2007. gada maijā Kanonizācijas lietu kongregācijas kardinālu komisija (13) vienbalsīgi piekrita Pija XII pasludināšanai par svētīgu. Tā paša gada decembrī Benedikts XVI nolēma uz laiku apturēt Pija XII beatifikācijas procesu, jo tas izraisīja spriedzi kristiešu un ebreju starpā.

Pija XII personība ir kontroversāla. Pontifikāta pirmie seši gadi sakrita ar Otro pasaules karu. Pāvests ar diezgan lielu labvēlību raudzījās uz ģen. Franko valdīšanu Spānijā, uzturēja labas attiecības ar Itālijas diktatoru Benito Mussolini. Tajā pašā laikā ir saglabājušās neskaitāmas liecības par Pija XII centieniem glāt ebreju tautu no iznīcības. Kara laikā katoliskās organizācijas izglābušas aptuveni 800 tūkstoši ebreju. Vatikāna dokumenti norāda uz Pija XII draudzību ar Romas lielrabīnu Izraēlu Dzolli, kas vainagojās ar rabīna konvertēšanos katoļticībā. Kristībā viņš pieņēma Eugēnija vārdu.

Vatikāna Radio, SK
Scroll To Top