Now Reading
Austrālijas valdība un sabiedrība pozitīvi vērtē kristīgās skolas

Austrālijas valdība un sabiedrība pozitīvi vērtē kristīgās skolas

Austrālijas leiboristu valdība ir izstrādājusi izglītības finansēšanas plānu, kurā līdzekļu fondi atvēlēti arī kristīgajām, tai skaitā, katoļu skolām. No 14 miljardiem dolāru apmēram 9,6 miljardus saņēma publiskās mācību iestādes, bet 2,7 miljardus reliģisko kongregāciju vadītās skolas.

Valdības lēmumu atzinīgi novērtē Austrālijas Baznīca. Gregs Vitbijs, kurš ir atbildīgs par izglītības sektoru Paramatas diecēzē, uzsvēra, ka fondi ir saņemti smagā brīdī, kad ekonomiskā krīze ir iedragājusi ģimeņu budžetu un atstājusi ietekmi arī uz bērnu izglītošanas iespējām.
Arī katoliskās izglītības nodaļas direktors Melburnas arhidiecēzē Stīvens Elders izsaka prieku par valdības iniciatīvu: „Šis finansējums sekmēs izglītības kvalitāti ar plašākām iespējām bibliotēku, valodu apmācības un informātikas laboratoriju piedāvājuma ziņā.” Viktorijas pavalstī, kuras administratīvais centrs ir Melburna, katoliskās skolas sniedz izglītību apmēram katram piektajam bērnam. Daudzi no tiem ir trūcīgo ģimeņu atvases.

Pirmā katoliskā skola Austrālijā tika atvērta 1820. gadā. Šobrīd kontinentā ir ap 1700 katolisko mācību iestāžu, kurās mācās vairāk nekā 640 tūkstoši skolēnu un pasniedz ap 40 tūkstoši skolotāju.

Austrālijas skolu sistēma sastāv no pirmsskolas un sākumskolas mācību iestādēm, no vidusskolas, koledžas un universitātēm. Obligātā izglītība aptver 12 gadus. To iegūst audzēkņi no piecu-sešu līdz piecpadsmit-astoņpadsmit gadu vecumam. Privātās skolas Austrālijā sastāv no kristīgajām, tai skaitā, katoliskajām, kā arī no citu reliģiju vadītajām skolām.

Austrālijas sabiedrība uz Baznīcas darbu izglītības jomā raugās pozitīvi. To apliecina arī nesen veiktā aptauja, kas uzrāda, ka Viktorijas pavalstī 70% ģimeņu izvēlas sūtīt bērnus uz skolām, ko vada reliģisko kongregāciju locekļi. Arī Kvīnslendas pavalstī bērnu vecāki dod priekšroku katoliskajām skolām, neraugoties uz to, ka daudzi no viņiem ir neticīgie, vai citu reliģiju piekritēji. No aptaujas izriet arī, ka vecāku izvēli nosaka morālās vērtības, kas tiek ieaudzinātas bērnos, kā arī pasniedzēju un citu skolas darbinieku atbildīgā attieksme pret saviem pienākumiem.

Nozīmīgu ieguldījumu Austrālijas katoliskās skolas dod arī aborigēnu izglītībā. Krasās kultūras atšķirības un iepriekšējos gadu desmitos piekoptā piespiedu integrācijas politika, kuras rezultātā aborigēnu bērni tika atšķirti no vecākiem, šodien no izglītības darbiniekiem prasa īpašu sagatavotību. Ir jācenšas panākt, lai kontinenta pirmiedzīvotāji iekļautos visas Austrālijas sabiedrībā veselīgā veidā, neaizskarot viņu cilvēcisko cieņu un neizpostot viņu kultūras mantojumu. Jau pieminētās piespiedu integrācijas politikas bēdīgā pieredze šodien daudzus aborigēnus ir atrāvusi no savām saknēm, pakļāvusi tos alkoholisma postam, un veicinājusi kriminalitāti. Šādos apstākļos izglītības darbiniekiem ir jāspēj sniegt aborigēnu bērniem ne tikai zināšanas, bet jābūt arī prasmīgiem izlīgšanas meistariem.

I. Šteinerte/Vatikāna radio

Scroll To Top