Aicinājums Labestības Dienas projekta veidotājiem un atbalstītājiem

24.maijā tiek plānots kārtējais Labestības dienas projekta pasākums ar LNT, Swedbankas un Latvijas cilvēku atbalstu. Mēs visi kopā radīsim kārtējo iespēju palīdzēt slimiem bērniņiem, atgriezt viņu veselību, prieku viņu un tuvinieku dzīvē. Un par to mums liels lepnums un gandarījums visiem kopā. Taču kā Labestības dienas un arī citu ziedot.lv projektu atbalstītāja, gribēju padalīties ar Jums ar kādu ierosinājumu, kas man ienāca prātā, patiesību sakot – ļoti pietrūka jau pagājušajā Labestības dienas pasākumā.

Diemžēl sanācis tā, ka viss uzsvars mums šajos pasākumos ir uz naudas savākšanu, kas nenoliedzami ir galvenais mērķis, taču – tā ir tikai viena maza daļa, lai nodrošinātu bērniņu atveseļošanās brīnumu notikšanu. Man ļoti šajos Labestības dienas pasākumos ir pietrūkušas Lūgšanas. Manuprāt, lai patiešām svētīgs būtu beigu beigās šīs naudiņas izlietojums bērniņu ārstēšanā, un galvenais – veiksmīga rezultāta sasniegšanā – mums par šo smagi slimo bērnu atveseļošanos ir jālūdz Dievs. Jo tikai Viņš spēj darīt brīnumus, Viņš vienīgais spēj izdziedināt nedziedināmi slimus cilvēkus, tikai tam ir jātic un ir jālūdz.

Vai mēs varētu nākamajā 24.maija Labestības dienas projektā papildināt to ar lūgšanām? Piemēram, visi kopā skaitot Tēvreizi par katru no slimajiem bērniņiem, kuru atveseļošanā plānojam šos savāktos līdzekļus izlietot (arī TV pārraides laikā, lai lūgtos visa Latvija kopā)? Manuprāt, tam būs pilnīgi cits brīnumains rezultāts un Dieva svētība!!!

Vēl viens iemesls, kāpēc izlēmu nosūtīt šo ierosinājumu, ir mana personīgā pieredze par ciešu savstarpējo saistību: slimība, kuras ārstēšanai ārsti nezina padoma -> lūgšana -> ticība -> dziedināšana. Un ticība un lūgšana tajā brīdī, kad ir grūti, kad ārsts pasaka – Jums sāp, es saprotu, bet diemžēl nevaru Jums palīdzēt. Ar šo slimību Jums jāsadzīvo …. Uzticēties Dievam brīdī, kad visi citi pasaka, ka palīdzēt nevar, kad Tu saproti, ka Tu ar savu veselības problēmu un sāpēm paliec viens pats, kad Tu nobīsties – kā būs tālāk; tas nav viegli, jo gribas ātru rezultātu – kādas “zālītes”, kādu “špricīti”, kas ātri palīdz – bet tādu nav… Un paliec: Tu – Dievs – Lūgšana – un visam pāri – Ticība. Savos kritiskākajos brīžos esmu piedzīvojusi vislielākās atklāsmes par Lūgšanu un Ticības spēku, par Dieva Visuvareno palīdzību. Esmu to patiesi piedzīvojusi un esmu ļoti pateicīga Dievam par to. Un ārstam savulaik esmu teikusi – es ticu, ka es izveseļošos – viņš savukārt izbrīnīts ir atbildējis – pasaulē tā vēl nav noticis. Bet es esmu uzsvērusi – ticu!!!, un, ieturot pauzi, ārstam nav bijis neko citu ko atbildēt, kā teikt – jā, ar ticību var visu… Un es esmu ļoti pateicīga par no Dieva piedzīvoto dziedināšanas žēlastību!!! Tikai Viņš vienīgais patiesībā zina, cik grūti man ir bijis un ko Viņš ir darījis manā labā, kā glābis mani.

Tāpēc es ļoti vēlos, lai smagi slimu bērniņu vecāki un bērniņi negrimtu bezcerībā, bet zinātu, ka ir kāds Vislielākais un Visaugstākais, kas tikai Vienīgais mums visiem spēj palīdzēt. Bet mums ir jātic un jālūdz, un jāturpina to darīt pat visbezcerīgākajās situācijās.

Ļoti ceru, ka mani ierosinājumi Jums šķitīs noderīgi un 24.maija Labestības dienā mēs piedzīvosim īpašu Dieva žēlastību un svētību, un brīnumus ar visu slimo bērniņu atveseļošanos!!!

Paldies Jums liels par Jūsu darbu!
Ar cieņu,
Antra, antra-m@inbox.lv
Rīgā

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti