Now Reading
Cilvēks šajā dzīvē ir ceļinieks

Cilvēks šajā dzīvē ir ceļinieks

Uz sarunu esmu aicinājis jauno filozofijas doktori Žaneti Narkeviču, kura šā gada 25. martā aizstāvēja promocijas darbu „Iztēle un valodas jaunrade Pola Rikēra filozofijā”. Pastāstiet, līdzu, kā jums radās interese par filozofiju?

Domāju, ka interese par filozofiju man intuīcijas līmenī radās jau bērnībā. Atceros, ka nozīmīgākais jautājums, kas mani bērnībā nodarbināja ir, kā tas var būt, ka dvēsele ir mūžīga? Dvēseles nemirstības, mūžības jautājums laikam bija tas, kas atmodināja manu interesi par patiesību, par lietām, kas ir paliekošas. Apmēram pēc piecu gadu vecuma manā dzīvē ļoti svarīga lieta bija ceļojumi. Ceļojumos šī mana intuīcija un ilgas pēc patiesības rada apstiprinājumu dažādos mākslas darbos. Tieši māksla, arī arhitektūra ļoti uzrunāja. Tur patiešām bija uzkrāta cilvēces gadsimtu pieredze. Atceros savus ceļojumus gan uz Krieviju, gan uz Armēniju, kas ir viena no senākajām kristietības zemēm.

Vai jūs uzaugāt kristīgā ģimenē?

Jā, manā ģimenē kristietībai ir bijusi svarīga vieta. Īpaši šī ticība nāk no manas vecāsmātes, kura mani pamudināja pievērsties Baznīcai. Bet manā dzīvē tas notika pamazām un tā, patiešām apzināti, es kļuvu par Baznīcas locekli pusaudža gados, vai varbūt nedaudz vēlāk.

Kāpēc jūsu darbs bija veltīts tieši iztēlei un valodas jaunradei?

Tam, kāpēc es nonācu pie iztēles un valodas jautājuma ir sava vēsture, jo savu maģistra darbu es biju veltījusi ikonu valodai. Krāsu, formu valodai, kurā tiek izteikta dziļi filozofiska un teoloģiska doma, proti, kā iespējams izteikt krāsās, formās, arī vārdos, mūžīgo, neredzamo, bezgalīgo. Kā var ielikt cilvēciskā, ierobežotā, lai gan, ļoti skaistā formā to, kas ir nesatverams, kas varbūt ir pāri cilvēciskai ierobežotībai. Pēc tam man gadījās izlasīt vienu atsauci uz pola Rikēra darbu par dzīvo metaforu, kurā viņš atsaucās tieši uz šo valodas dziļumu. Viņš parādīja, ka valodā, dažādās valodas formās, mēs varam redzēt, ka valoda nav kaut kas plakans. Valodai ir savs dziļums, sava simboliskā, dziļākā nozīme. Man likās interesants tas fenomens, kā cilvēki var lasīt un studēt, piemēram, vienu darbu visu dzīvi un katru reizi atrast kaut ko jaunu? Cilvēks izlasa tekstu, viņš taču prot lasīt, viņš saprot, kas tur ir rakstīts un viņš saprot arī domu, kas tur ir izteikta? Kās tas ir, ka paiet kāds laiks un cilvēks atkal lasa šo pašu grāmatu un saka – kā es to neesmu pamanījis, kā es to neesmu sapratis? Man likās interesanti papētīt tās lietas, kas tekstā, valodā atklāj šo mūsu īpatnējo lasīšanas pieredzi.

Kas ir Pols Rikērs un kāda ir viņa loma filozofijā?

Pols Rikērs dzīvoja divdesmitajā gadsimtā un tikai pavisam nesen, 2005. gadā aizgāja no dzīves. Mūsdienu franču filozofijas pētnieki uzskata, ka Pols Rikērs ir bijusi viena no nozīmīgākajām personībām 20. gadsimta franču filozofijā. Bet, manuprāt, viņš nav ierāmējams tikai franču filozofijas kontekstā, jo Pola Rikēra dzīve, viņa filozofiskā interese ir saistīta ar visdažādākajām tradīcijām. Viņš daļu no savas dzīves ir dzīvojis Francijā, lasījis lekcijas visā Eiropā. Ļoti nozīmīgu posmu, vairāk, kā desmit gadus viņš ir bijis profesors Amerikā. Ļoti izteiksmīga vieta, kur viņš ir pasniedzis, ir Čikāgas universitāte, kur viņš ieņēma amatu, ko iepriekš bija ieņēmis slavenais teologs Pauls Tillihs.

Pols Rikērs ir filozofs, kurš attīstās fenomenoloģijas tradīcijā un pēc tam pamazām atrod savu ceļu uz valodas lauku, uz hermeneitikas lauku. Viņš ir domātājs, kurš ir atvērts dažādām tradīcijām. Gan uz angļu, amerikāņu filozofiju, gan uz vācu filozofiju. Viņam, protams, ir ļoti ciešs sakars ar franču filozofiem. Bet, kā saka viens no franču pētniekiem Gatings, rakstot par divdesmitā gadsimta franču filozofiem, Pols Rikērs nekad nav bijis dominējošais franču filozofijā. Šī vieta vienmēr ir bijusi Sartram, Merlo Pontī, vairāk tādiem ekstravagantiem domātājiem. Pols Rikērs ir fascinējošs ar savu uzmanību pret otru. Viņš filozofijā nekad nenostāda centrā sevi. No viņa var mācīties tieši domas korektumu, uzmanību pret savu sarunu biedru, pret domubiedru, uzmanību pret tekstu, pret argumentu, cik tas ir pareizi izteikts un lietots.

Kā Pola Rikēra darbā atklājas saikne starp filozofiju un dzīvi?

Sākšu ar to, ka viens no nozīmīgākajiem klasiskajiem autoriem, kurš ir līdzās Pola Rikēra filozofijā visā viņa radošajā darbībā, ir Aristotelis. Aristotelis ienāk Pola Rikēra filozofijā ar klasisko filozofijas ideālu, kur zināšana nav nošķirta no darīšanas. Antīkie filozofi nekad par gudru nesauca cilvēku, kurš tikai zina patiesību. Par gudru viņi sauca cilvēkus, kuri dara šo patiesību, kuri cenšas dzīvot saskaņā ar šo patiesību. Lūk, šis patiesības darīšanas, darbības jēdziens ir ļoti izšķirošs Pola Rikēra filozofijā. Vispirms varētu likties, ka viņš vairāk runā par tekstiem, par tekstu skaidrošanu un interpretāciju. Bet, ja paskatāmies dziļāk, redzam, ka Pola Rikēra filozofija izaug no ļoti eksistenciāla skatījuma uz cilvēku un, arī pats teksts, stāsts, dzejolis, jebkura teksta izpausme tiek atklāta kā dziļi eksistenciāla cilvēka nepieciešamība izteikt sevi vārdos, stāstīt stāstu par sevi, izteikt savu pieredzi valodā. Šie teksti ir domāti cilvēkiem, kuri tos lasa, lasītājiem un šie teksti maina viņu domāšanas veidu, viņu darbības veidu, maina viņu uzskatus, principus, kā viņi redz dzīvi.

Kāpēc tieši iztēle un, kāda ir iztēles saikne ar valodu?

Interesanti, ka iztēles spēja, atšķirībā no domāšanas spējas un sajušanas spējas filozofijā vienmēr ir apskatīta nedaudz ar aizdomām, drīzāk, kā tāda nemiera cēlāja, kā rotaļa ar tēliem, neobligāta, nekonkrēta spēja. Man liekas, ka Rikērs ir parādījis, ka iztēle ir ļoti svarīga un ļoti disciplinēta spēja. Ka tā ir saistīta gan ar mūsu domāšanu, gan ar mūsu radošajām izpausmēm valodā. Tā iespaido to, kā mēs domājam, kā mēs spējam projicēt savu dzīvi, kā mēs varam to savā iztēlē tvert, projicējot to nākotnē. Kā cilvēks var domāt savu nākotni, atcerēties lietas? No kurienes rodas jaunas idejas matemātikā, fizikā? Ja domāšanai līdzās nebūtu disciplinētas, intelektuālas iztēles spēju, jaunas domas nerastos. Tad bērni nevarētu spēlēt rotaļas, fiziķi nevarētu izdomāt jaunas teorijas, dzejnieki nevarētu sacerēt dzeju un filozofi nevarētu attīstīt jaunas idejas.

Iztēle ir ne tikai ļoti svarīga emocionāla, psiholoģiska spēja. Tā ir dziļi transcendentāla cilvēka dvēseles spēja, kura patiešām ir ļoti svarīga līdzās domāšanas spējai un sajušanas spējai.

Ko mēs mūsdienās varam no Rikēra mācīties?

Es pati no Rikēra esmu mācījusies ļoti daudz, jo viņš tiešām ir ļoti labs skolotājs. Vispirms, viņa lielā atvērtība uz citādo. Viņš nebaidās izvaicāt teorijas, kas viņam, varbūt pašam nav tuvas, iesaistīties visdažādākajās diskusijās un vienlaicīgi, būt ļoti uzmanīgam pret savu sarunas biedru., izturēties ar cieņu pret otru personu, pret otras personas viedokli, viņa domām. Šis dziļi filozofiskais skatījums uz sarunu, uz dialogu, kurā vienojošas ir ilgas pēc patiesības, vēlme nonākt pie patiesas atziņas, nevis vēlme uzvarēt sarunā. Rikērs ir ļoti labs piemērs, jo viņš ved savu lasītāju, savu sarunas biedru ļoti atvērtā, lielā pasaulē, tādā, kas nav ierobežota. Viņš mums liek respektēt filozofijas tradīciju, jo Rikēra filozofija attīstās sarunā ar filozofiem no filozofijas tradīcijas. Viņš mums liek iedziļināties simbolu, mākslas tēlu valodā un saprast, ka cilvēks šajā dzīvē ir ceļinieks, kurš iepazīst sevi caur dažādām kultūras zīmēm, caur simboliem, caur mītiem, caur stāstiem. Arī caur filozofiskiem tekstiem. Pati dzīve veido cilvēku. Lūk, viņš ir tas meklētājs, kurš atrodas šajā ceļā atvērts sarunai gan ar pagātnes domātājiem, ar pagātnes kultūras mantojumu, gan ar sarunu biedriem šeit un tagad. Mums ir ļoti svarīgi mācīties šo sarunas, dialoga kultūru, kurā mēs cienām viens otru un vienlaicīgi nenogurstoši meklējam patiesību.

Liels paldies par sarunu! Lai jums arī tālāk veicas savā radošajā, zinātniskajā darbā! Tieši šis dialogs, spēja ieklausīties otrā cilvēkā un savstarpēji bagātināties ir tas, kas mums šobrīd Latvijā ir visvairāk vajadzīgs. Ja mēs to iemācīsimies, tad varēsim veikt brīnišķīgu evaņģelizācijas darbu.

Aigars Brikmanis, Vatikāna Radio, Rīga.

Scroll To Top