Krīze ir mūsu iespēja

Marta beigās pie mums, Latvijā viesojās Itālijas katoļu laikraksta „Avvenire” žurnālists Luidži Dženinaci, kuru esmu aicinājis uz sarunu. Pastāstiet, lūdzu, vai jūs esiet agrāk bijis Latvijā?

Pirmo reizi Latvijā biju deviņdesmito gadu sākumā. Tas bija padomju režīma beigu laiks. Tas bija interesants laiks, jo tā bija pieredze, gan kā žurnālistam, gan cilvēcīgi. Es šeit biju 1991. gada 20. janvārī, kad sākās traģiskie notikumi. Atceros cilvēku šoku, kas valdīja apkārt. Tāpat esmu bijis Latvijā rudenī, kad jau bija neatkarība.

Ko jūs esat pamanījis, kas ir mainījies kopš tā laika?

Pilnīgi cita pasaule. Šajās dienās staigājot pa Vecrīgu, biju pie katedrāles un tieši tajā vietā, kur no balkona sauca pēc neatkarības. Tas man bija atmiņu gājiens, savā ziņā nostalģija. Gan pie Saeimas, gan izejot tos ceļus, kur viss tajos gados notika.

Pilsēta tiešām ir ļoti skaista, atjaunota un brīnišķīga. Šis laiks, kad esmu apciemojis jūs vēlreiz ir diezgan sarežģīts laiks cilvēkiem. Bet es ceru, ka ekonomiskā krīze kā iesākās, tā arī beigsies. Arī tajā laikā, kad es pirmo reizi apciemoju Latviju, man šķita, ka Padomju Savienība nekad nebeigsies.

Mūsu pasaule šodien dzīvo krīzē. Kādu jūs redzat izeju no šīs krīzes?

Ir ļoti daudz mēģinājumu un iespēju. Pirms divām dienām es runāju ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski. Viņš meklē iespējas, kā uzlabot situāciju. Bet neskatoties uz to, ko var paveikt politiķi vai ekonomisti, daudz vairāk varētu paveikt tauta mainot savu domāšanas veidu.

Šajās dienās uzturoties Rīgā, runājot ar ļoti daudziem cilvēkiem, es redzu, ka šeit gribēja ļoti ātri kļūt bagāti. Tā bija tāda ļoti liela skriešana. Cēlās cenas. Tika paceltas algas. Bija tik straujas izmaiņas. Tagad ir grūti samierināties ar to, ka ir mazāk no kā dzīvot. Ir jāsaprot, ka mēs dzīvē ne vienmēr ejam uz priekšu. Iznāk arī krist atpakaļ.

Es te varu piebilst, ka, kopš deviņdesmito gadu sākuma pie mums netika attīstīta reāla ražošana, tika bremzēta vidusslāņa attīstība. Vidusslānis ir viens no garantiem gan ekonomiskai, gan politiskai stabilitātei. Pilnīgi piekrītu, ka mūsu sabiedrībai ir jāmaina domāšana.

Tas diemžēl ir raksturīgi visām tām valstīm, kas ir izgājušas no Padomju Savienības spaidiem. Lai cik mums neliktos spēcīga krīze, varbūt tā būs iespēja, kas ļaus mums iziet no šīs situācijas uz kādu atrisinājumu.

Liels paldies par sarunu!!

Aigars Brikmanis, Vatikāna Radio, Rīga.
Tulkoja Irēna Pujāte  

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti