Par ko vēstī Villa d’Este strūklakas?

Paskvetta – tā Itālijā sauc Lieldienu pirmdienu, jeb otrās Lieldienas. Itālieši šo dienu cenšas pavadīt dabā. Jo īpaši tad, ja valda tīkams, pavasarīgs laiks, kā tas bija aizvadītajā Paskvettas dienā. Arī man bija radusies iespēja doties ārpus Romas, uz Tivoli pilsētiņu Tiburtīnu kalnos. Apmeklētāju uzmanību nelielajā Tivoli visvairāk piesaista imperatora Hadriana villas drupas un Villa d’Este pils ar tai piegūlušo Strūklaku dārzu. Šoreiz vairāk tieši par to.

Villa d’Este ir Renesanses meistardarbs. Katram elementam, kas redzams šai greznajā pilī, ir dziļa, simboliska nozīme. Šeit savijas mīti un realitāte. Ar mītisku tēlu palīdzību tiek attēlotas senās Romas, viduslaiku un Renesanses laikmetu vēsture un vērtības. Fresku veidā tās atspoguļojas uz pils greznajām sienām un griestiem, savukārt plašajā parkā uz atpūtniekiem noraugās majestātiskas tēlniecības figūras, no kurām izšļācas lielākas un mazākas ūdens strūklas. Pils komplekss šodien ir pārvērsts par muzeju, kas ir pieejams visiem interesentiem, taču tā izveidotājs un kādreizējais īpašnieks bija kardināls Hipolīts d’Este.

Kā vēstī vēsturiski apraksti, bagātais un dižmanīgais kardināls, bēdīgi slavenās Lukrēcijas Bordžas dēls, ir pārdzīvojis dziļu sarūgtinājumu pēc neveiksmīgiem centieniem kļūt par pāvestu. Noslēdzoties konklāvai, viņš devies meklēt vientulību un mierinājumu senajā Tivoli pilsētiņā Tibēras apgabalā netālu no Romas. Tivoli kādreiz dzīvoja etruski, bet Romas impērijas laikā tā izvērtās par plašāku apdzīvotu vietu. Vislielāko uzplaukumu tā ieguva imperatora Hadriana laikā. Viņš Tivoli kalnu ieleju bija izvēlējies par vietu savai villai. Vēsturē Hadrians ir iegājis kā viens no pazīstamākajiem mākslas patroniem.

Vairākus gadsimtus vēlāk, Renesanses uzplaukuma laikā, par ievērojamu mākslas aizbildni izvērtās jau pieminētais kardināls Hipolīts d’Este. Piedzīvojis vilšanos netiekot pāvesta amatā, savu laiku un spēkus viņš veltīja brīnišķīga dārza izveidei. Pateicoties tā laika pazīstamākajiem tēlniecības, arhitektūras, dārzniecības un hidraulikas meistariem, šodien var apbrīnot Tivoli un Romas fontānu grupu, Simts strūklaku aleju, Herkulesa statuju un daudzus citus lielākus un mazākus mākslas veidojumus, kuru kopējā iezīme ir neparastā ūdens un akmens harmonija. Taču vislielākais brīnums Villa d’Este dārzā ir Ūdens ērģeles. Tās darbina ūdens un gaiss. Lai arī ērģeles ir veidotas XVI gadsimtā, ideja ir dzimusi jau I gadsimta Aleksandrijā. Villa d’Este kompleksā skatāmās ērģeles ir papildinātas ar senās Grieķijas un Romas impērijas dievību statujām. Šodien precīzā dienas laikā atveras ērģeļu durtiņas un automātiski tiek atskaņots Ferenca Lista veltījums, kas ir sacerēts speciāli šīm ērģelēm. Jāpiebilst, ka pazīstamais ungāru komponists d’Estes namā Tivoli pavadīja sava mūža beigu daļu – no 1865. līdz 1886. gadam.

Vairāku gadsimtu gaitā pēc Ūdens ērģeļu izveides, to stabules bija paspējušas aizkaļķoties un nespēja vairs atskaņot kādreizējos liriskos mūzikas toņus, kuros bija dzirdamas putnu dziesmas un vēja šalkoņa. Pēc apmēram 100 gadu pārtraukuma, pateicoties Lielbritānijas ērģeļu atjaunošanas speciālistiem, Ūdens ērģeles skan atkal. Tās ir kā vārti uz pārējām strūklakām, taciņām un skulptūrām, kas ir aplūkojamas Villa d’Este dārzā.

Viena otrai pretim dārzā ir nostatītas divas grandioza lieluma skulptūru grupas, kurās simboliskā veidā attēlotas Tivoli un Roma. Abas pilsētas ir veidotas kā dievības sievietes izskatā. Tās papildina citas statujas. Romai blakus mākslinieks ir vēlējies attēlot mītisko vilceni ar dvīņubrāļiem Remu un Romulu. Tās pakājē plūst ūdens strauts, kas simbolizē Tibras upi. Strauta vidū tēlnieks ir nolicis akmens laivu. Tā, savukārt, attēlo Tiberīnas salu pāri Tibrai. Romas impērijas laikā sala bija iekārtota kā milzīgs kuģis, kurš tiecas pretim jūrai.

„Roma un Tivoli miniatūrā” – tā ekskursiju vadītāji iesāk savu stāstījumu par šīm divām skulptūru grupām, kuras savieno Simts strūklaku aleja ar vairākiem lieliem akmens ērgļiem virs tās un 100 mītisku zvēru galvām, no kurām šļācas veldzējoša ūdens strūklas. Kardināla Hipolīta d’Estes ieceri un pūliņus šodien apbrīno neskaitāmi tūristi, kas nelielajā kalnu pilsētiņā Tivoli ierodas no visas pasaules.

I. Šteinerte/Vatikāna radio

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti