Kristiešu sašķeltība ir kauna traips. Pāvests tikās ar grieķu pareizticīgo un armēņu patriarhiem

Kristīgo kopienu vadītājiem un visiem ticīgajiem pienākas sludināt Kristu. Būt ticības lieciniekiem ir svarīgs un neatliekams uzdevums – norādīja Benedikts XVI, uzrunājot patriarhu Teofilu III. 15. maija rītā pāvests apmeklēja Jeruzalemes grieķu pareizticīgo patriarhātu, kur tikās ar tā vadītāju. Uzrunā pievērsās ekumenisma uzdevumam Jeruzalemes kontekstā. Šī pilsēta ir sevišķā veidā saistīta ar Kristus un Viņa mācekļu dzīvi. Tai pat laikā, arī šodienas kristiešu stāvoklis tajā ir īpašs. Jeruzalemē dzīvo dažādu reliģiju un konfesiju locekļi. Aktuāls ir savstarpējās sapratnes un miera jautājums. Svētais tēvs aicināja pārvarēt sašķeltības kaunu, divkāršot centienus pēc vienotības un atklāt pasaulei Dieva mīlestību.
Pāvests apliecināja, ka tikšanās ar Jeruzalemes grieķu pareizticīgo patriarhu, no viņa puses, bija jau sengaidīta un, ka tai ir simboliska nozīme. Līdzīgas tikšanās Jeruzalemē jau ir notikušas – starp pāvestu Pāvilu VI un ekumenisko patriarhu Atenagoru I, kā arī – starp Jāni Pāvilu II un patriarhu Diodorosu. Tās atgādina par „Austrumu gaismu”, kas, piedzimstot Betlēmes Bērnam, apgaismoja pasauli, atgādina, ka tieši šī vieta bija izejas punkts Evaņģēlija izplatībai pa visu pasauli.

Atrodoties šajā svētajā vietā – līdzās Svētā Kapa bazilikai un netālu no Pēdējo Vakariņu nama, kurš gan nebūtu gatavs ar lielāku atdevi iesaistīties ekumenisma labā? – jautāja Benedikts XVI, norādot uz ciešo saikni starp Baznīcas vienību un tās misiju. Tieši tad, kad vēlamies sludināt Kristus izlīgšanas vēsti, kas ir kristiešu vienības pamats, izjūtam kaunu par savu sašķeltību. Tomēr, tā kā Kristus mūs ir sūtījis pasaulē un stiprinājis sava Gara spēkā, mums jācenšas divkāršot savus pūliņus un būt aizvien vienotākiem. Tikai tad mūsu liecība par Kristu būs ticama.

Evaņģēlija sludināšana ir neatliekams uzdevums, jo daudzi cilvēki, kurus satiekam ikdienā, „gribētu redzēt Jēzu” (Jņ 12, 22). Šo vēlmi pirms 2000 gadiem izteica daži grieķi Filipam. Tā ir aktuāla arī šodien Jeruzalemē, Svētajā Zemē un visā pasaulē. Tāpēc kristiešu uzdevums ir palīdzēt saviem laikabiedriem iepazīt un iemīlēt Jēzu. Tā ir fundamentāla prioritāte – pasvītroja pāvests.

„Dārgie draugi, iedrošinot jūs priecīgi sludināt augšāmcēlušos Kristu, es vēlos arī izteikt gandarījumu par darbu, ko šajā nolūkā ir paveikuši kristīgo kopienu vadītāji, kuri regulāri tiekas Jeruzalemē – sacīja pāvests. – Es domāju, ka vislielākais labums, ko Jeruzalemes kristieši var sniegt saviem līdzpilsoņiem, ir jaunas kristiešu paaudzes audzināšana. Svarīgi, lai tā būtu saņēmusi nopietnu garīgo formāciju, iesakņota savā ticībā un patiesi vēlētos sniegt nesavtīgu ieguldījumu šīs vienīgās un svētās pilsētas reliģiskās un laicīgās dzīves attīstībā.”

Benedikts XVI apliecināja, ka lūdzas par Svētās Zemes kristiešiem. Viņš lūdzas, lai cilvēki saprastu, ka Jeruzalemes kristiešu ilgas ir tādas pašas kā pārējo pilsētas iedzīvotāju ilgas. Viņi vēlas brīvi praktizēt savu reliģiju, dzīvot mierā, iegūt izglītību, atrast darbu un savai ģimenei piemērotu mājokli, kā arī baudīt ekonomisko stabilitāti un ņemt dalību tās veicināšanā.

Pēc tikšanās ar Jeruzalemes un visas Palestīnas grieķu pareizticīgo Baznīcas patriarhu Teofilu III pāvests devās uz Svētā Kapa baziliku. Teofils III ievēlēts Baznīcas vadītāja amatā 2005. gada 20. augustā. Dzimis 1952. gadā Grieķijā. Iesvētīts par priesteri 1970. gadā. Grieķu pareizticīgo Baznīcai piederīgo ticīgo skaits Izraēlā un Jordānijā ir apmēram 60 tk.

Svētās Zemes kristiešu kopiena ir daudzveidīgs mikroorganisms, kas sastāv no grieķu un sīriešu pareizticīgajiem, melkītu, latīņu, armēņu, maronītu, koptu, etiopiešu, kaldiešu katoļiem, kā arī no anglikāņu, luterāņu un citām, skaitliski mazākām protestantu kopienām. Pastāv arī ebreju katoļu kopiena, kas nosaukta svētā apustuļa Jēkaba vārdā un kas sastāv galvenokārt no kādreiz Francijā dzīvojošajiem ebreju konvertītiem katoļticībā. Precīzu kristiešu skaitu ir grūti aprēķināt. Četrās jurisdikcijās, kas veido Svēto Zemi, proti, Izraelā, Jeruzalemē, Palestīnā un Jordānijā, ir apmēram 300 tk. kristiešu. Pareizticīgo ir nedaudz vairāk par pusi. Otra lielākā grupa ir katoļi, lielākoties latīņu un melkītu rita.

Viens no pāvesta vizītes pēdējiem punktiem bija tikšanās ar Jeruzalemes armēņu apustulisko patriarhu Torkomu Manokijanu. Svētajā Zemē dzīvo aptuveni 10 tk. armēņu. Patriarhs Manokijans dzimis 1919. gadā Irākā. Mācījies Jeruzalemes sv. Jēkaba Garīgajā seminārā. 1939. gadā ordinēts par priesteri.

Armēņu kopienas vadītājs kopā ar pāvestu devās uz sv. Jēkaba baznīcu, kas atrodas Jeruzalemes armēņu kvartālā. Tur bija sapulcējušies vairāki simti ticīgo. Uzrunā Benedikts XVI norādīja uz ciešajām attiecībām, kādas pastāv starp abām Baznīcām. Atsauca atmiņā tikšanās ar Armēnijas Apustuliskās Baznīcas katolikosiem Karekinu I un Aramu I. Pāvests pauda atzinību par armēņu kopienas svarīgo ieguldījumu teoloģiskā dialoga veicināšanā ar pareizticīgajām Baznīcām, īpaši dokumenta par Baznīcas dabu un sūtību sagatavošanā. „Gudrības un patiesības Garam uzticēsim teologu jauktās komisijas darbu, lai tas nestu bagātīgus augļus un stiprinātu kristiešu vienotību Svētajā Zemē.”

Pieminējis armēņu kopienas garo un bagāto vēsturi, pāvests aicināja lūgties, lai Svētās Zemes kristieši kopīgi sludinātu Evaņģēliju, liecinātu par Kristu un Viņa svētuma, taisnības un miera valstību.

J. Evertovskis, S. Krivteža / Vatikāna Radio

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti