LKSA “Dzintars” kapelāniem veltīts konvents

4. maijā Rīgā notika Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienības „Dzintars” kapelāniem veltīts konvents. Notika Svētā Mise, kuru celebrēja Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs, notika pārrunas, dalīšanās atmiņās. Padalīties savos iespaidos esmu aicinājis pasākuma organizatori, Rīgas vienības seniori Regīnu Brikmani.

Šis konvents bija neparasts, tāds, kāds mums vēl nebija bijis. Jāsaka, ka jebkurai avij nepieciešama savs gans, arī mums, dzintariešiem. Izrādās, ka mēs, dzintarieši esam ļoti bagāti. Mums ir daudzi priesteri, uz kuriem mēs varam jebkurā brīdī paļauties, saņemt atbalstu visās jomās. Īpaši gribu uzsvērt garīgo audzināšanu. Mēs viņus izmantojam, lūdzam noturēt Svēto Misi, ar lūgšanām ievadīt mūsu kongresus, konventus, piedalīties mūsu rekolekcijās, vadīt mūs garīgajās pārdomās. Mēs viņiem lūdzam palīdzību savās ikdienas gaitās. Viņi mums nekad nav atteikuši. Vienmēr ir devuši un dod un turpina dot padomus.

Tā domājot un plānojot savus konventus Svētā Gara klātbūtnē, mums radās doma par konventu ar Svēto Misi, kas būtu veltīta tieši mūsu priesteriem. Arī pašā pasākumā, pēc sirsnīgiem oficiāliem apsveikumiem un dziesmām, dzintarieši turpināja pateikties saviem kapelāniem. Mēs sapratām to vienkāršo patiesību, ka mums vienam par otru ir jālūdzas, jo kalpojam vienam mērķim – Dievam un Tēvijai, kā savā uzrunā to uzsvēra bīskaps Antons Justs. Tikai tā mēs, ar Dieva palīdzību varēsim viens otram un arī, paši sev palīdzēt.

Uz sarunu esmu aicinājis viesi no Kanādas, dzintarieti ar ilgu gadu pieredzi, Vili Mileiko. Pastāstiet, lūdzu, kā jūs iesaistījāties „Dzintarā”?

Studējot Toronto universitātē, tiku uzaicināts iestāties „Dzintarā”. Sapratu, ka „Dzintars” ir cēla organizācija un nekavējoties iestājos. Krāsas man pasniedza Viņa Ekselence bīskaps Jāzeps Rancāns.

Kāds ir jūsu šodienas skatījums, kāda varētu būt „Dzintara” loma?

Domāju, ka „Dzintara” nākotne ir Latvijā, jo ārzemēs vecākā paaudze pamazām noveco, aiziet mūžībā. Jaunāko paaudzi grūtāk iesaistīt, jo daudzi jau ir apprecējuši sveštautiešus, līdz ar to vairums no jaunākās paaudzes aiziet no latviešu sabiedrības.

Tātad, „Dzintara” nākotne var veidoties tieši Latvijā?

Es domāju, ka īstā nākotne ir Latvijā. „Dzintars” pastāv un pastāvēs. Cik ilgi, to mēs nezinām. Pašreiz vēl, tie, kas mēs esam palikuši, esam aktīvi ārzemēs. Bet, tas ir laika jautājums un nākotne „Dzintaram” patiešām ir Latvijā.

Ko jūs vēlētos novēlēt šodienas dzintariešiem?

Dzintaram šodien novēlu kuplot, veidoties un darboties.

Paldies par sarunu! Novēlu arī jums veiksmi, veselību un spēku turpmākajā darbā un varu tikai pievienoties jūsu novēlējumam.

Aigars Brikmanis, Vatikāna Radio, Rīga.

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti