Now Reading
31. jūlijā iesākas Skaistkalnes Dievmātes Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētki

31. jūlijā iesākas Skaistkalnes Dievmātes Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētki

Nozīmīgākā un kultūrvēsturiski vērtīgākā celtne Bauskas rajona Skaistkalnes pagastā ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīca. Par senākās, domājams pavisam nelielās ozolkoka baznīcas tapšanu, stāsta leģenda. Poļu karaspēka pulkvedis Johans fo Bergs-Karmels, kurs toreizējo Šēnbergu 1640. gadā ieguva savā īpašumā, esot zaudējis redzi, taču caur lūgšanām to atkal atguvis. Pateicībā par savu brīnumaino atveseļošanos viņš esot apsolījis par saviem līdzekļiem uzbūvēt baznīcu. Ceļā no medībām, pulkveža zirgs pēkšņi esot nometies ceļos uz kāda pakalna. Muižnieks to esot iztulkojis kā Dieva gribu un licis tajā vietā celt baznīcu.

Šī pazīstamā leģenda sastopama dažādos pārstāstos, varam ticēt vai nē, taču vēstures avotos katrā ziņā mēs atrodam 1658. gadu, kurš apstiprina pirmās Skaistkalnes Romas katoļu baznīcas būvniecības sakumu. Pulkvedis J. fon Bergs – Karmels pats gan celtniecības nobeigumu nepiedzīvoja, un, atstājis savu darbu dēlam Vladislavam, viņš nomira 1665. gadā. Ozolkoka baznīcas celtniecība tika pabeigta 1666. gadā. Tā atradās uz pakalna  apmēram 300 m Austrumu virzienā no tagadējās mūra baznīcas. XVII gs. beigās, pēc tam, kad tika uzcelta jaunā baznīca, veca koka guļbūve esot nojaukta un pārvesta uz Ozolaini, kur tā kalpojusi turienes draudzes vajadzībām līdz pat XIX gs. otrajai pusei. Kopš 1660. g. Ozolkoka baznīcu apkalpojuši Jezuītu Ordeņa mūki, bet pastāvīgu misiju viņi tur bija ierīkojuši 1666. gada. Tikai 1677. gadā tur tika dibināts jezuītu klosteris.

Apbūves zemes gabalu klosterim dāvājis pulkveža dēls Vladislavs. Ierosmi jaunās un skaistās Skaistkalnes baznīcas celšanai deva jezuītu turpmākie centieni iegūt un nostiprināt savu ietekmi Kurzemē. Lai plānu īstenošanai novērstu protestantisko valdītāju atklātu pretestību, jezuīti izšķīrās nevis par Jelgavu, vai kādu citu hercogistes pilsētu, bet gan par šo nomaļo nostūri, kur konfesionālo gaisotni ievērojami stiprināja Lietuva. Jaunās, senās itāļu, baroka baznīcas celtniecība sākās XVII. gs. 80. gados un 1692. g., šī salīdzinājumā ar Kurzemē līdz šim zināmajām sakrālajām celtnēm, milzīgā un greznā baznīca, bija pabeigta.

No 1774. g. Līdz 1929. g. Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi apkalpoja katoļu priesteri. 1929. g. 30. novembrī baznīcu pārņēma Svētā Franciska Kapucīņu Ordenis, kura mūki ļoti veiksmigi ar lieliem panākumiem garigaja aprupē vadija Skaistkalnes draudzi līdz klostera likvidēšanai 1949. gadā. No 1949. g. līdz 2001. g. Skaistkalnes Rom. kat. baz. apkalpoja diecēzes katoļu priesteri.

2001. gada 31. augustā uz Jelgavas diecēzes V. E. bīskapa Antona Justa lūguma Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi pārņēma Svetā Pāvila I Vientuļnieka Ordenis.

Skaistkalnes Rom. kat. baz. ir nozīmīgs katoļticības centrs Zemgalē un Latvijā, tā ir otra populārākā Dievmātes svētceļojuma apmeklējuma vieta tūlīt pēc Aglonas, gan senāk, gan mūsdienās.

Uz šo svētceļojumu vietu dodās katru gadu arvien vairāk un vairak svētceļinieku  un tūristu no visas Latvijas, lai izlūgtos no Dieva un Dievmātes nepieciešamās žēlastības un svetību gan sev , gan citiem.

Skaistkalnes svētnīcā sānu altārī atrodas Dievmātes Brīnumdarītājas-Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētbilde pie kuras cilveki, īpaši laulātie un ģimenes, ir izlūgušies bagātīgas žēlastības.

Katru gadu augusta pirmajā svētdienā Skaistkalnes Dievmātes svētnīcā notiek galvenie triju dienu Kanepenes svētki, kuros īpaši ludzamies par slimniekiem, laulātajiem pariem un visām Latvijas ģimenēm, lai tājās būtu mīlestība uz Dievu un tuvākajiem, lai visiem butu stipra ticība, laba veselība un lai kristīgās vērtības būtu dzīves pirmajā vietā.

Lai Skaistkalnes Dievmāte – Latvijas Ģimeņu Aizbildne palīdz garīgi atjaunot visas mūsu Latvijas ģimenes.

Ar sirsnīgu sveicienu paulīniešu tēvs Jānis Vīlaks

Scroll To Top