Kard. F. Arinze stāsta par viņa dibināto sv. Stefana brāļu kongregāciju

Dienās, kad Vatikānā norisinās Āfrikas Bīskapu Sinode, kristīgā ziņu aģentūra FIDES iztaujāja kardinālu Franci Arinzi. Viņš ir veicis vairākus atbildīgus pienākumus Vatikāna kongregācijās. Savulaik bijis Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācijas prefekts un Starpreliģiju dialoga padomes prezidents. Taču kardināls ir arī reliģiska laju institūta dibinātājs. Pirms gandrīz 50 gadiem viņš izveidoja svētā Stefana brāļu kongregāciju. Toreiz, 1971. gadā, Francis Arinze bija Oničas diecēzes bīskaps savā dzimtajā Nigērijā. Svētā Stefana brāļi sekmīgi darbojas arī šodien. Viņi saliek šķīstības, nabadzības un paklausības solījumus, un strādā par katehētiem. No citām šī kongregācija atšķiras ar to, ka tajā darbojas tikai laji. „Kristietis jau pēc savas dabas ir aicināts būt par apustuli, nest Kristus garu katrā sadzīves vidē, mākslā, zinātnē, politikā, ģimenē,” saka kardināls Arinze. Viņš piebilst, ka draudzes kopienās ir nepieciešami katehēti, kristīgās formācijas veicēji, animatori, cilvēki, kas kalpo nabadzīgajiem un atstumtajiem. Savukārt, diecēzes līmenī kristīgās vēsts liecinieki ir vajadzīgi universitātēs, skolās, dažādās organizācijās, sanitārajos centros.

Šodien svētā Stefana brāļu darbs ir veltīts arī katehētikas semināru un kursu rīkošanai. Viņu debesīgais aizbildnis, svētais Stefans kopā ar sešiem līdzbrāļiem strādāja līdzās apustuļiem. Kongregācijas brāļi, savukārt, strādā līdzās bīskapiem un priesteriem, lai izplatītu ticību un svētdarītu Dieva tautu, piedāvājot tai evaņģēliskos šķīstības, nabadzības un paklausības tikumus.

Atbildot uz jautājumu, vai ir pastāvējušas grūtības, kas saistās ar kongregācijas laicisko raksturu, kardināls stāsta, ka vislielākās grūtības ir bijušas sociālajā ziņā. Dažiem ir bijis grūti saprast laju brāļa aicinājumu, jo viņiem konsekrēta persona, kas saliek svētsolījumus, saistās ar tiem, kas iet ordinētās priesterības ceļu. Citi kongregācijas locekļus ir uzskatījuši par priesteriem, aizmirstot, ka starp lajiem un priesteriem pastāv komplementaritāte, ka viņi viens otru papildina. „Baznīcai ir vajadzīgi šie abi paaicinājumi, pretējā gadījumā, tās liecība nebūs pilnīga,” norāda kardināls Arinze. Īpaši tas ir attiecināms uz vietējām Baznīcām, jo gandrīz katrai piemīt sava specifika. Kardināls jūtas gandarīts, ka šodien grūtības, kas ir saistījušās ar laju kongregācijas pieņemšanu Nigērijas Baznīcā, ir pārvarētas. Ir augusi apziņa par kristiešu aicinājumu. Īstenībā, tā ir visas kopienas izaugsme, kas nav atkarīga no atsevišķa cilvēka, vai no kādas precīzas situācijas, bet gan no nemitīgas ticības liecības un no redzamajiem un neredzamajiem augļiem, ko šī liecība nes.

Svētā Stefana brāļi, tāpat kā daudzi citi reliģiskie institūti, liecina par „ekleziālās miesas” afrikanizāciju un par misionāro dinamiku. Vai Āfrika šodien var uzņemties atbildību par savu evaņģelizāciju, kā to 1969. gadā bija paredzējis pāvests Pāvils VI?

Kardināls Arinze ir pārliecināts, ka misionārais aicinājums nav vis kāda fakultatīva izvēle, bet gan integrāla kristīgās dzīves sastāvdaļa. Viņš uzsver, ka Āfrikas kristieši ir aicināti evaņģelizēt katru sociālās, politiskās, kultūras un ekonomiskās dzīves jomu. Baznīcai Āfrikā ir jāapkopo savi spēki, jāatbalsta katehētikas, Svēto Rakstu, izglītības un cilvēciskās formācijas programmas. Tai ir jāatveras arī universālajai misijai, kā tas atsevišķās vietās jau notiek, pateicoties sadarbībai ar citu kontinentu Baznīcām.

I. Šteinerte / Vatikāna Radio

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti