Now Reading
Pāvests: pasaulei šodien visvairāk ir nepieciešama cerība

Pāvests: pasaulei šodien visvairāk ir nepieciešama cerība

Mūsdienu pasaulei ir īpaši vajadzīga cerība – gan tām tautām, kas iet pa attīstības ceļu, gan arī tām, kuras sasniegušas ekonomisko labklājību – norādīja Benedikts XVI, uzrunājot vairāk nekā 40 tk. svētceļnieku, kuri svētdienas pusdienlaikā ieradās Svētā Pētera laukumā uz mariānisko lūgšanu „Kunga Eņģelis”. Pāvests atgādināja, ka ar pirmo Adventa svētdienu Baznīcas dzīvē sākas jauns liturģiskā laika posms. Turpmākās četras nedēļas ticīgie visā pasaulē gatavojas Kristus Dzimšanas svētkiem.
Centrālo vietu liturģijā ieņem Kristus. Tāpat kā planētas ap sauli, tāpat arī Vissvētākā Jaunava Marija, mocekļi un citi svētie ieņem vietu ap Kristu, debesīs slavē Dievu un aizbildina par mums. Liturģiskā gada laikā pārdomājam Jēzus dzīves notikumus – sākot ar Iemiesošanos un Dzimšanu, līdz Debesīs kāpšanai un Vasarsvētkiem. Pieminot šos noslēpumus, Baznīca dod pieeju ticīgajiem pestīšanas avotam. Tā ir liturģiskā gada realitāte, uzlūkota „no Dieva puses”. Taču kāda tā izskatās attiecībā uz cilvēku, vēsturi un sabiedrību? – jautāja Svētais tēvs. Kāds sakars Baznīcas liturģiskā gada notikumiem ir ar mūsu ikdienas dzīvi? Atbildi uz šo jautājumu varam smelties tieši šajā Adventa laika gājumā, ko šobrīd uzsākam.

„Mūsdienu pasaulei ir īpaši vajadzīga cerība – tā ir nepieciešama gan tām tautām, kuras vēl iet pa attīstības ceļu, gan arī tām, kuras ir panākušas ekonomisko progresu”, sacīja pāvests. Mēs aizvien vairāk apzināmies, ka visi atrodamies vienā laivā un, ka visiem kopā jāpiedzīvo izglābšanās. Redzot sarūkam tik daudzus iluzoriskus drošības balstus, jo sevišķi apzināmies to, ka mums ir vajadzīga stabila cerība, uz kuru patiesi varam balstīties.

Benedikts XVI pasvītroja, ka šāda cerība atrodama vienīgi Kristū. Kungs Jēzus ieradās pasaulē pagātnē, nāk šodien un nāks arī nākotnē. Viņš aptver visas laika dimensijas, jo ir nomiris un augšāmcēlies. Viņš ir Dzīvais un, būdams reizē īsts Dievs un īsts cilvēks, sniedz mums paša Dieva stabilitāti. Viņš ir „miesa”, tāpat kā mēs, un reizē Viņš ir „klints”, tāpat kā Dievs. Katrs, kurš ilgojas pēc brīvības, taisnības un miera, var atrast mierinājumu un spēku, jo Kristū atbrīvošana ir tuvu (sal. Lk 21, 28). Varam apgalvot, ka Kristus ir saistīts ne tikai ar kristiešiem, ne tikai ar ticīgajiem, bet ar visiem cilvēkiem, tāpēc ka Viņš, kurš ir ticības kodols, reizē ir arī cerības pamats. Cerība ir nemitīgi vajadzīga ikvienam cilvēkam.

Pāvests norādīja arī uz Vissvētākās Jaunavas Marijas lomu mūsu dzīvē. Marija ir cieši saistīta ar cilvēci, kas dzīvo ticībā un cerībā. Viņa ir „Adventa Jaunava”. Esam aicināti iet Viņas skolā, lai patiesi ieietu šajā žēlastības laikā un sagaidītu ar prieku un atbildību Dieva ierašanos mūsu personīgajā un sabiedrības dzīvē.

Apcerē pēc lūgšanas „Kunga Eņģelis” Benedikts XVI atgādināja, ka 1. decembri Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi par Pasaules dienu cīņā pret AIDS. Savās domās un lūgšanā esmu vienots ar visiem, kurus ir skārusi šī slimība, sevišķi ar bēriem, trūkumcietējiem un visiem, kas pamesti novārtā – apliecināja pāvests. Baznīca nekad nepārstāj cīnīties pret AIDS. Svētais tēvs mudināja visus labas gribas cilvēkus sniegt savu ieguldījumu šajā laukā gan ar lūgšanām, gan arī, savu iespēju robežās, ar konkrētiem rīcības mēriem, lai šīs slimības skartās personas piedzīvotu Kunga klātbūtni, kas nes mierinājumu un cerību.

Noslēgumā Svētais tēvs sveica atsevišķas svētceļnieku grupas franču, angļu, vācu, spāņu, poļu un itāliešu valodā. Vēršoties pie vācu valodā runājošajiem ticīgajiem, Benedikts XVI aicināja atstāt aiz sevis pārmērīgo rūpju un mīlestības trūkuma tumsu, un caur lūgšanu, Dieva vārda klausīšanos un sakramentiem atvērties Kristus gaismai, piepildīt pasauli ar Viņa mīlestību un tādējādi padarīt to gaišāku. „Mani dārgie, Kristus nāk pie katra no mums un pie visas cilvēces kā Pestītājs”, sacīja pāvests poļu svētceļniekiem. Savukārt, itāļu valodā īpaši sveica visus tos, kuri vēl pavisam nesen apliecināja dziļu cieņu un mīlestību pret Krucifiksu, aizstāvot tā reliģisko, vēsturisko un kultūras vērtību.

J. Evertovskis / VR

Scroll To Top