Now Reading
Vēstījumi, kas saņemti tikšanās reizē Poznaņā

Vēstījumi, kas saņemti tikšanās reizē Poznaņā

Pāvests Benedikts XVI

Mīļie jaunieši!
 
Svētais Tēvs caur lūgšanu pievienojas jums, kas pēc Tezē kopienas aicinājuma esat pulcējušies Poznaņā – viņa dižā priekšgājēja Jāņa Pāvila II dzimtenē. Pāvests lūdz Svēto Garu dāvāt jums aizvien vairāk ilgu pēc Dieva un padziļināt paļāvību Viņā, lai jūs spētu bezbailīgi virzīties pretim nākotnei un tās daudzajiem izaicinājumiem.

Pāvests uztic jums doties sastapt vīriešus un sievietes, kuri ir pazaudējuši Dieva nozīmi un taustoties Viņu meklē, reizēm pat paši to neapzinādamies. Šiem cilvēkiem ir nepieciešams sastapt patiesus lieciniekus, lai ieraudzītu Kristus vaiga atspulgu. Lai Dievs iedvesmo jūsu vārdus un darbus, kuri pēc atgriešanās mājās, savās zemēs, dāvās citiem cerību, dzīvi un vitalitāti, ko Gars vēlas sniegt katra cilvēka dzīvei!

Jā, priecājieties slāpēs, kuras jūsos ir licis pats Dievs: tās apliecina jums piešķirto godu būt Viņa dēliem un meitām. 32. Eiropas tikšanās laikā Polijā – šajā jaunajā Uzticības svētceļojuma uz zemes posmā – jūs atklāsiet prieku visiem kopā smelt no dzīvā Dieva avotiem sadraudzībā ar Kristu. Tieši šis prieks mums ir lemts Viņa aicinājumā.
Uzticot jūs ticīgo mātes Jaunavas Marijas lūgšanām, Viņa Svētība pāvests Benedikts XVI no visas sirds dāvā savu svētību jums, kā arī Tezē brāļiem un visiem, kas palīdzējuši organizēt šo svētceļojumu, garīdzniekiem, ticīgajiem, kas jūs uzņem, un jūsu ģimenēm.
 
Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs
„Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, Tas Kungs.” (Lūkas 2:10-11)
Eņģeļu vēstījums ganiem joprojām atbalsojas Baznīcas dziesmās, un iemiesošanās neizmērojamais noslēpums turpinās līdz pat mūsdienām. Tas mums atgādina kristīgās ticības galveno pieredzi – cilvēku glābšana noris caur dievišķošanu, caur žēlastības doto iespēju cilvēkam kļūt par Dievu.
„Nebīsties!”
Ekonomiskās nestabilitātes laikā, kad pandēmiskos apmēros pieaug nedrošība par darbavietām, pasauli satrauc krīze, kas sazarojas sakņojas modernās dzīves dzīlēs. Uz patērnieciskuma altāra upurējot taisnīgumu, vienlīdzību un brīvību, tiek radīti arvien jauni „zelta teļi”. Ekonomiskā krīze, vērtību krīze, identitātes krīze – globalizēto pasauli raksturo jēgas zudums. Sociālo tīmekļu eksplozijas laikā pārtrūkst personiskās attiecības, tās ir kļuvušas virtuālas. Šī sekularizācijas kustība pirmām kārtām ir pasaules svētuma noliegums, saraujot saikni, kas pastāv starp Dievu, cilvēku un radīšanu.
Aicinājums “Nebīsties!” ir nekas cits kā apsolījums, ka šī saikne vēl aizvien pastāv un ir nesaraujama, jo tā ir Dieva bezgalīgās mīlestības plāna daļa. Sv. Irinejs to formulē šādi – iemiesojoties, tas ir, pieņemot cilvēka dabu, Dievs manifestē mīlestības saiti starp Radītāju un Viņa radītajiem, lai paceltu tos īpašas vienotības līmenī. Pasaule visās tās šķautnēs kļūst par epifāniju, Dieva un Viņa mīlestības manifestāciju.
32. Eiropas tikšanās (ceturtā tikšanās Polijā) turpina brāļa Rožē aizsākto ierosmi. Viņam izlīgums starp kristīgajiem brāļiem un māsām bija „Uzticības svētceļojuma uz zemes” galvenais ferments. 30 000 jauniešu gatavojas piecas dienas pavadīt kopā Poznaņā. Līdz ar tikšanās reizēm un diskusijām viņi piedzīvos šīs vienotības un brālības saites, vienlaikus ar Svētā Gara žēlastību cenšoties paši kļūt par dievišķajām epifānijām.
Dievs ieradās pasaulē un tagad ir vēstures daļa, atgādinot cilvēkiem, ka visa brīvība ir rodama Viņa meklējumos un caur Viņu. Eiropa nupat ir pieminējusi Berlīnes mūra krišanas divdesmito gadadienu. Šis notikums nebūtu bijis iespējams bez kristiešu mobilizācijas – no nevardarbīgām protestantu baznīcu demonstrācijām Leipcigā caur pareizticīgās baznīcas mobilizāciju padomju blokā un ārpus tā līdz Romas pāvesta Jāņa Pāvila II starptautiskajiem centieniem, neatlaidīgi atkārtojot – „Nebīsties!”. Berlīnes mūra krišana nav tikai tīri politiska notikuma vēsturisko seku beigas, tās dižums ir ekumēnisks.
Taču pēc Berlīnes mūra krišanas Eiropa vairs neatpazīst kristietības vēsturisko nozīmīgumu. Tik tiešām, politiski un ekonomiski veidojoties Eiropas Savienībai, tās vēsture un identitāte acīmredzami ir nonākušas zem jautājuma zīmes. Liekas, ka kristietība būtu izraidīta no šīs pasaules daļas vēstures, tāpēc mēs vēlamies atgādināt, ka Eiropas identitāte pirmām kārtām ir kristīga un nevar tikt uzlūkota bez šī mantojuma. Eiropas sekularizācija šeit pieņem atteikšanās no vēstures Dieva veidolu. Tomēr, kā rāda Poznaņas tikšanās, kristiešu mobilizācija viscaur Eiropā ir svarīga iniciatīva, kas atgādina par mūsu saknēm šajā kontinentā, tā identitāti un vērtībām.
Dieva iemiesošanās vēsturē aizvien notiek baznīcas dzīvē un apspīd visu radību. Pasaules desakralizācija ietekmē arī dabu un vidi. Reiz cilvēks bija to priesteris, bet tagad ir kļuvis par bendi. Ir radīta jauns mūris, šoreiz – neredzams. Tas nošķir cilvēku no vides un iznīcina viņa attiecības ar dabu. No jauna atklāt radīšanas svētumu, aizsargāt dabu, padarīt vidi par teofāniju – tie ir jaunie kristiešu izaicinājumi mūsdienās. Tādā pat mērā kā visas Eiropas kristieši spēja mobilizēties Berlīnes mūra gāšanai un „aukstā kara” beigām mums ir jāmobilizējas karam pret globālo sasilšanu.
Mēs jūs mudinām šo piecu dienu laikā īpaši lūgties par planētu. Jūs visus, kas piedalāties Eiropas tikšanās reizē Poznaņā, mēs mudinām arī būt par dzīviem piedzimušā un augšāmceltā Kristus, vēsturē klātesošā Dieva, radīšanas Dieva lieciniekiem.
Kā mēs varam nest šo liecību?
Kristus pats Svētā Jāņa evaņģēlijā saka: “No tā visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35). Tāpēc – nebīstieties!
 

Maskavas patriarhs Kirils

Mīļie brāļi un māsas!
Es no visas sirds sveicu Tezē kopienas iniciētās Eiropas kristīgo jauniešu ikgadējās tikšanās organizatorus un dalībniekus. Šādas jauno kristiešu tikšanās ir ļoti nozīmīgas. Tieši jums, jaunieši, pieder mūsu kontinenta nākotne, tieši no jums ir atkarīga rītdiena un tieši jūs nosakāt, kādā pasaulē dzīvos nākamās paaudzes.
Šogad tikšanās notiek Polijā, kura pirms 70 gadiem kļuva par pirmo fašisma agresijas upuri. Tā aizsākās vēsturē briesmīgākā cilvēces katastrofa. Miljoniem dzīvju tika upurētas hipertrofētai varaskārei. Mēs pieminam briesmīgajā karā mirušos un sērojam par viņiem. Mums jādara viss iespējamais, lai nepieļautu šādu lietu atkārtošanos. Ir skaidrs, ka to visu izraisīja cilvēciskās kaislības, par kuru upuriem kļuva paši vājākie un visvieglāk ievainojamie.
Ekonomiskā krīze ir atklājusi, ka ekonomiskas konstrukcijas bez ētiska atbalsta ir nestabilas. Termina „ekonomija” sākotnējā nozīme ir „saimniecības pārvaldība”. Morāles principu trūkums ved pretim destrukcijai, nevis harmonijai vai kopīgam labumam. Atcerēsimies, ka grieķu vārds „krīze” nozīmē – spriedums. Smagā politiskā un ekonomiskā situācija šodien ir spriedums mūsu laikabiedru izpratnei par svarīgākajiem principiem un ideāliem. Tomēr katrā spriedumā ir ietverts ne vien sods, bet arī iespēja pārveidoties, atteikties no saviem maldiem un atgriezties uz pareizā ceļa.
Jūs, jaunieši, ar savu bezkompromisu pozīciju un drosmi esat aicināti būvēt mūsu kopīgās mājas uz taisnīguma, kristīgās morāles un kopēja labuma pamatiem. Tas var izklausīties paradoksāli, taču kristīgajai drosmei kā Austrumos, tā Rietumos tuvākais ir klosteru tradīcijas evaņģēliskais maksimālisms. Tezē kopienas aizgādība šīm tikšanās reizēm nav nejauša, jo Tezē iemieso klostera brālības ideālu.
Dižais krievu askēts, Sv. Serafims no Sarovas, ir sniedzis piemērotu skaidrojumu garīgās dzīves pamatlikumam: „Meklē miera garu, un tūkstoši tev apkārt taps izglābti.” Pasaules pārveidošana ir iespējama, tikai pārveidojot cilvēku dvēseles. Klostera dzīve mūsdienu cilvēkiem var mācīt meklēt šo miera garu, pareizi būvējot savu personisko dzīvi. Esmu pārliecināts, ka Evaņģēlija ideāla iemiesojums savā personiskajā dzīvē var vest pie „daudzu pestīšanas”, uz taisnīguma un mīlestības principos balstītu pasauli.
Sensena, bet vienmēr jauna baznīcas tradīcija sniedz mūžīgas vērtības, kas ir vienīgais uzticamais pamats tādas kopīgas civilizācijas mājvietas radīšanai, kuru nebiedēs „ne lietus, ne vēji, ne vētras” (sal. Mt. 7:24-25), kas satrauc šo gadsimtu. Es novēlu jums atklāt šos nenovērtējamos dārgumus un padarīt tos par savas dzīves virzītājiem.
No visas sirds novēlu jums Dieva palīdzību šīs tikšanās norisē!
 
Kenterberijas arhibīskaps Dr. Rovens Viljamss
Mani brāļi un māsas, mīļie draugi!
Esmu pagodināts, ka varu sūtīt jums savas lūgšanas un sveicienus laikā, kad esat sapulcējušies Poznaņā, Eiropas tikšanās reizē, Uzticības svētceļojuma uz zemes posmā. Mana viesošanās Tezē pagājušā gada augustā bija dāvana un žēlastība, kuru atcerēšos ilgi; bija brīnumaini no jauna piedzīvot īpašo prieka, savstarpējas kalpošanas un viesmīlības atmosfēru un pašam kalpot tik daudzu visas pasaules cilvēku priekšā.
Šajās dienās jūs dalīsieties domās par vairākiem pašiem neatliekamākajiem pasaules izaicinājumiem. Visu jautājumu centrā ir viens, pats aktuālākais un pamatīgākais no visiem: ko nozīmē dzīvot īstu cilvēka dzīvi?
Mēs esam pieredzējuši, kā kļūdainas idejas par labklājību, drošību un brīvību ir izkropļojušas un ievainojušas cilvēcību. Mūsu kā kristiešu aicinājums ir atklāt pasaulei patiesību par cilvēka likteni. Jēzus saka, ka patiesība darīs mūs brīvus (Jāņa 8:22) un ka Viņš ir nācis sniegt dzīvi pārpilnībā (Jāņa 10:10), un ka Viņš pats ir patiesība un dzīvība, un arī ceļš, pa kuru mums jāiet, lai sasniegtu patiesību un dzīvību (Jāņa 14:6).
Cilvēka liktenis tātad ir atklāts Jēzū – dzīvē, kas pilnībā rēķinās ar traģismu un pasaules cerībām. Tajā ir gan neapvaldīta cēlsirdība, gan gatavība briesmām un upurim, bet pāri visam – prieks, ko dod šāda ceļa izvēle. Šeit ir patiesība, šeit ir atklāta cilvēcība, šeit ir dzīvība!
Aizņemoties pāvesta Benedikta dižās enciklikas „Caritas in veritate” virsrakstu „Mīlestība patiesībā”, es, tuvojoties Jaunajam gadam, vēlu jums patiesu dzīves pārpilnību. Es lūdzu, lai šī tikšanās jums būtu īsts pagrieziena punkts izpratnē par to, kas nepieciešams, lai mēs būtu tie, kas esam radīti būt, lai tiktu atmaskoti kļūdainie ideāli un fantāzijas, kas slēpj cilvēcības patiesās sejas skaistumu, – „Dieva godība Kristus vaigā” (2. Korintiešu 4:6).
 
Pasaules Luterāņu federācijas ģenerālsekretārs Ismaels Noko
Mīļie draugi!
Pasaules Luterāņu federācijas vārdā es sveicinu jūs – jauniešus no visas Eiropas un citām pasaules daļām! Tāpat kā iepriekšējās reizēs, jūs esat pulcējušies gada beigās, turpinot „Uzticības svētceļojumu uz zemes”. Jūs tiekaties Polijā laikā, kad vēl turpinām dzīvot Ziemassvētku noskaņās. Es jūs sveicinu un dalos ar jums evaņģēlista Lūkas vārdos (2:9-11):
Un Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās,
un Tā Kunga spožums tos apspīdēja,
un tie bijās ļoti.
Bet eņģelis uz tiem sacīja:
„Nebīstieties, jo redzi,
es jums pasludinu lielu prieku,
kas visiem ļaudīm notiks:
jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā,
kas ir Kristus, Tas Kungs.”
Pārsteidzošākā šajā fragmentā ir cilvēku reakcija uz Jēzus piedzimšanas pasludinājumu. Mūsdienās Ziemassvētku vārds uzbur ainas ar skaisti izrotātiem veikaliem un dāvanām glītos iesaiņojumos. Tie nepavisam nav biedējoši apstākļi. Bet kāpēc gani nobijās, dzirdot Jēzus piedzimšanas pasludinājumu? Iespējams, tam bija vairāki iemesli, arī bailes no Hēroda Lielā, kurš bija ar savu nežēlību slavens valdnieks. Savas valdīšanas laikā viņš daudzus bija sodījis ar nāvi, tai skaitā paša ģimenes locekļus. Šīs bailes varētu būt saistītas arī ar romiešu kareivju neapvaldīto izturēšanos – reizēm viņi mēdza demonstrēt savu varu nepieņemamā un necilvēcīgā veidā. Gani varēja baidīties arī okupētās Palestīnas ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ, kas tolaik radīja nestabilitāti un nedrošību visās dzīves sfērās.
Visu šo rūpju un bažu kontekstā eņģeļi saka: „Nebīstieties!” Iemesls tam ir Kristus Pestītāja piedzimšanas Betlēmē! Tomēr fakts, ka Kristus ir piedzimis Betlēmē, pats par sevi vien negarantē mieru. Mūsu satrauktajai pasaulei šodien ir svarīgi ieraudzīt eņģeļu vēstī, ka Kristus piedzimšanas nozīme sniedzas tālāk par mazo Betlēmi. Viņam ir jāpiedzimst mūsu sirdīs, lai mēs spētu piedzīvot Labo Vēsti un prieku, kuru Viņš ienes pasaulē. Kristus pieņemšana ticībā sniedz mums spēku un drosmi saskarties ar sava laika izaicinājumiem, tāpēc šī vēsts nozīmē, ka Kristus, mūsu Glābējs, ir mūsu vidū un Viņam pieder pēdējais vārds par mūsu nākotni. Mums vairs nav jābaidās.
 
Pasaules Reformātu baznīcu alianses ģenerālsekretārs Dr. Setri Niomi
Pasaules Reformātu baznīcu alianse pievienojas Polijas iedzīvotājiem, kuri šogad uzņem Tezē kopienas rīkotā svētceļojuma dalībniekus. Svinot Ziemassvētkus, mēs atceramies Miera ķēniņu, kurš nāca nest pasaulē mieru un aicināt mūs jaunam dzīvesveidam, kas sniedz iespēju jaunā perspektīvā paraudzīties, kā mēs visi kopā šajā pasaulē dzīvojam un kā lietojam tās resursus.
Es lūdzu Dievu, lai, pulcējoties Poznaņā, Polijā, jūs gūstat prieku un izmantojat šo laiku jaunas, paļāvības pilnas vienotības veidošanai. Mūsu pasaulei tā ir nepieciešama. Lai Pestītājs, kas pirms 2000 gadiem piedzimis Betlēmē, piešķir jaunu nozīmi mieram un cerībai.
Mēs pateicamies Dievam par Tezē kopienas kalpošanu un lūdzam, lai šī gada pasākums tūkstošiem jauniešu aizsāktu ko jaunu, radošu un cerības piepildītu.
Lai Dievs jūs svētī!
 
Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Bans Kimūns
Es sūtu siltus sveicienus visiem jauniešiem, kas atceļojuši uz Poliju šī gada Uzticības svētceļojumā uz zemes.
Es sveicu jūsu pievēršanos vienotībai. Vienatnē mēs varam sasniegt ļoti maz, bet kolektīva rīcība spēj veidot pasauli labāku. Īpaši apsveicu jūsu pievēršanos sociālajiem jautājumiem, tai skaitā – brīvības jēgai.
Brīvība ir cilvēces attīstības un labklājības pamatā un nereti tiek uztverta kā pati par sevi saprotama. Taču miljoniem cilvēku visā pasaulē var baudīt tikai daļēju vai ierobežotu brīvību. Iespējams, ka viņiem ir brīvība ceļot vai brīvība nodoties studijām, tomēr daudziem nav brīvības izvēlēties, kā viņi tiek pārvaldīti, vai arī cilvēki nevar brīvi paust savu politisko un reliģisko pārliecību. Citviet brīvība ir ļoti nestabila un pastāvīgi apdraudēta. Un, protams, ir tūkstošiem cilvēku, kuri ir ieslodzīti savas pārliecības dēļ un nebauda brīvību nemaz.
Apvienotās Nācijas strādā, lai saskaņā ar mūsu dibināšanas līgumu un Universālo cilvēktiesību deklarāciju nodrošinātu fundamentālu brīvību visā pasaulē. Paldies par jūsu atbalstu šai globālajai misijai un par jūsu uzticēšanos taisnīgumam, solidaritātei un mieram.
Lūdzu, pieņemiet manus vislabākos vēlējumus auglīgam svētceļojumam! Lai tas sniegtu ieguldījumu mūsu kopīgajā mērķī – mierpilnas un pārtikušas pasaules izveidē!
 
Hermans van Rompejs, Eiropadomes prezidents
Eiropas apvienošanu pēc karu gadsimtiem iedvesmoja kristiešu dziļā ideja par piedošanu un izlīgumu.
Daļā Eiropas valstu komunisma diktatūras dekādes bija radījušas stipras ilgas pēc brīvības, arī tās iedvesmoja apvienošanās ideju.
Būtisku lomu šajā atbrīvošanās kustībā citu starpā spēlēja Polijas baznīcas.
Taču darbs vēl nav galā. Mums ik dienas ir jācīnās pret egoistiskām un ksenofobiskām tendencēm mūsu Eiropā. Mums jāturpina meklēt vienotību daudzveidībā.
Tas ir liels solidaritātes un mīlestības darbs.
 
Eiropas Komisijas prezidents Manuels Barrozo
Mīļie Tezē draugi un jaunieši no visas pasaules!
Jūs atkal esat pulcējušies kopā – desmitiem tūkstošu jauniešu no Austrumiem un Rietumiem, no četriem mūsu kontinenta stūriem un pat no vietām ārpus Eiropas -, lai svinētu mieru un solidaritāti un kopīgi pārdomātu dalīšanās un brīvības nozīmi.
Poznaņa un Polija, kuras Tezē kopiena šogad izvēlējusies par tikšanās vietu, atsauc atmiņā divus izšķirošus mūsu vēstures datumus: Otrā pasaules kara sākumu 1939. gada septembrī un „dzelzs priekškara” krišanu 1989. gada rudenī, kas darīja iespējamu demokrātijas atgriešanos Centrāleiropā un bruģēja ceļu uz mūsu kontinenta atkalapvienošanos.
Akcentējot dzīvas piemiņas uzturēšanas nozīmi un svinot atjaunoto brīvību un vienotību, es vēlos jūs aicināt un iedrošināt turpināt jūsu misiju. Ar lielu prieku atceros tikšanos ar brāli Aloizu šeit, Eiropas Komisijas galvenajā mītnē, pagājušajā gadā un vēstījumu, kuru jūs vēlējāties atvest uz Briseli.
Mana apbrīna un vislabākie vēlējumi jums!
LRKBIC
Scroll To Top