Romas ebreji – senākā jūdu kopiena Eiropā

17. janvārī pāvests Benedikts XVI apmeklēs Romas sinagogu un tiksies ar ebreju kopienas pārstāvjiem. Romas ebreji ir senākā jūdu kopiena Eiropā. Tā ir sākusi veidoties vēl pirms 70. kristīgās ēras gada, kad Romas imperators Tits nopostīja otro Jeruzalemes templi. Kā vēstī Svētie Raksti, ebreji steidzās pretim apustulim Pāvilam, kad viņš ieradās Romā. Arī apustulis Pēteris tika uzņemts Romas ebreju vidū. Tātad, ebreju kopienai šeit ir apmēram 2000 gadus sena vēsture. Tā ir senākā arī visā Rietumu pasaulē.
1555. gadā pāvests Pāvils IV ar bullu Cum nimis absurdum Romā ieviesa geto sistēmu, kas ilga 315 gadus. Šai laikā ebreju skaits mūžīgajā pilsētā pieauga no 1750 līdz 5000 cilvēku. Izdarot nelielu atkāpi, jāatgādina, ka pirmais geto tika ieviests Venēcijā, bet Romas geto ir otrais geto pasaules vēsturē.

1586. gadā ar Motu proprio Christiana pietas, pāvests Siksts V atcēla vairākus ierobežojumus attiecībā pret ebrejiem, bet 1848. gadā pāvests Pijs IX lika nojaukt mūri, kas apjoza geto. 1870. gadā, līdz ar Romas iekļaušanu Itālijas monarhijā, un ar pāvestu laicīgās varas beigām, geto sistēma tika pilnībā atcelta, bet ebreji pielīdzināti pārējiem Itālijas pilsoņiem. 1889. gadā notika konkurss par jaunas sinagogas celtniecību. Konkursa noslēgumā tika izvēlēti divi arhitektoniskie projekti. 1897. gadā ebreju kopiena iegādājās nelielu teritoriju Tibras upes krastmalā pie pazīstamajiem Oktāvijas vārtiem (Portico d’Ottavia). Šeit, ciešā bijušā geto tuvumā, tapa jaunais ebreju dievnams, kas tika uzcelts pēc arhitektu Osvaldo Armanni un Vinčenco Kostas projekta, kurā iedvesma gūta no asīriešu-babiloniešu un jūgendtstila arhitektūras motīviem. Celtniecības darbi sākās 1901. gadā, bet 1904. gada 29. jūlijā jauno sinagogu jau varēja iesvētīt.

Tempio Maggiore – „Lielākais Templis” – tā sauc šo celtni, ko var labi pārredzēt no dažādām Romas centra vietām. Romas sinagoga ir lielākā Eiropā. Tās augšgalā slejas liels četrstūrains kupols. Dievnams ir iekārtots divos stāvos – pazemes un virszemes. Virsējā stāvā atrodas plaša centrālā telpa un divas šauras sānu navas. To galā ir divas svētās arkas – Aron Ha-Kodesh. Sienā, kas ir vērsta pret Austrumiem, labi saskatāma iespaidīgā Lielākā Tempļa svētā arka. Trīs sinagogas pusēs, izņemot to, kurā atrodas svētā arka, uz speciāla paaugstinājuma ierīkotas vietas, kas ir paredzētas sievietēm. Visa sinagogas iekšiene un kupols ir bagātīgi izdekorēti ar austrumnieciskiem motīviem, kuros savijas ziedu un ģeometrisku figūru kompozīcijas. Interjera autori ir Hanibals Brunjoli un Domeniko Bruski.

Sinagogas apakšējā stāvā ir iekārtots muzejs un neliela atsevišķa sinagoga, kas tiek dēvēta par Spāņu templi – gluži tāpat, kā sauca vienu no jūdu tempļiem, kas Romā atradās vēl pirms lielās sinagogas izbūves. Ebreju muzejā ir apskatāmi jūdu tradīcijas apģērbi, viena svētā arka un svečturis, kas savulaik tika glabāti Romas ebreju skolās. Pavisam Romā bija piecas šādas skolas, to skaitā arī Katalāniešu un Kastīliešu skolas, kurās lūdzās sefardītu un spāņu ritu ebreji.

I. Šteinerte/VR

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti