Benedikta XVI pārdomas par sv. Bonaventūru. Mīlestības loma teoloģijā

Krusta tumšajā naktī atspīd dievišķā mīlestība visā savā spožumā – teica Benedikts XVI, runājot par sv. Bonaventūru. Katehēzes mācībā pāvests turpināja aplūkot šī 13. gadsimta izcilā teologa, franciskāņu ordeņa ģenerālpriekšnieka, mācības spilgtākos aspektus. Saulainajā trešdienas rītā Svētā Pētera laukumā uz vispārējo audienci pulcējās vairāk nekā 11 tk. ticīgo. Skaitliski lielākās svētceļnieku grupas bija ieradušās no Vācijas un diviem Itālijas novadiem. Meppenas katoļu institūta studentu grupu no Vācijas pārstāvēja 800 dalībnieki. Tikšanās laikā pāvests pasvētīja sv. Benedikta miera lāpu, kas ir ceļā no Ķelnes uz Kassino. Šīs Itālijas pilsētiņas tuvumā atrodas slavenais Monte Kassino benediktīniešu klosteris. Tur nedēļas nogalē paredzēti Eiropas debesīgajam aizbildnim veltīti pasākumi. Pēc audiences Svētajam tēvam tika piešķirts Romano Kanavēze pilsētas goda pilsoņa tituls.
Katehēzes mācībā Benedikts XVI sv. Bonaventūru salīdzināja ar sv. Akvīnas Tomu. Abi bija laikabiedri, abi izcili teologi, kuri izgaismoja dialoga starp ticību un prātu lielo nozīmi. Ar savu garīgo spirgtumu, lielo dedzību un mīlestību tie savā laikā atjaunoja Baznīcu. Katram bija sava filozofisko un teoloģisko pētījumu metode, taču abu mācība ir oriģināla un dziļa. Pāvests skaidroja, ka abu dižgaru statujas rotā Svētā Pētera laukuma kolonādes. Akvīnas Toma mācībā dominē racionālais, bet Bonaventūras teoloģijā – kontemplatīvais aspekts. Katrs savā veidā definē teoloģiju. Taču tie abi atklāj ticības dziļumu un auglīgumu, kas ir viena ar dažādām izpausmes formām.

Sv. Toms un sv. Bonaventūra apraksta cilvēka dzīves augstāko mērķi, viņa svētlaimi, katrs savā veidā – atzina pāvests. Pirmais māca, ka mūsu dzīves beidzamais mērķis, uz ko orientētas mūsu ilgas, ir Dieva skatīšana. Šajā vienkāršajā aktā atrisinās visas problēmas. Redzēt Dievu – tas ir laimes piepildījums. Cits nekas vairāk nav nepieciešams. Sv. Bonaventūras teoloģijā dominējošais ir mīlestības primāts. Saskaņā ar viņa mācību, cilvēka augstākais mērķis ir mīlēt Dievu, vienoties savstarpējā mīlestībā. Tādā veidā viņš definē cilvēka laimi. Toms liek uzsvaru uz patieso, bet Bonaventūra – uz labo. Būtu kļūda, ja šajās divās pieejās mēs saskatītu pretrunu – atgādināja Benedikts XVI. Jāņem vērā, ka, saskaņā ar abiem autoriem, patiesais ir arī labais, un labais ir arī patiesais. Redzēt Dievu nozīmē Viņu mīlēt, un mīlēt nozīmē skatīt. Runa ir par divām dažādām pieejām. Taču pamatdoma abiem teologiem ir kopīga. Liekot uzsvaru uz mīlestību, Bonaventūra centās pārliecināt savus laikabiedrus ne tikai ar vārdiem, bet vispirms ar visu savu dzīvi. Tāpat kā viņa priekšgājējs sv. Francisks, Bonaventūra ar lielu mīlestību sekoja Kristum un tiecās Viņu aizvien labāk iepazīt.

Svētais tēvs norādīja, ka šī teologa mācību ietekmēja ne tikai Asīzes Franciska garīgums, bet arī sestā gadsimta teologa Pseido Dionīzija raksti. Viņš apzinājās, ka dievišķās mīlestības lielums atklājas krusta tumšajā naktī. Tur, kur prāts nespēj saredzēt, saskata mīlestība. Šī ideja nav pretrunā ar prātu. Tā nav iracionāla. Krustā sistā Kristus mīlestība apgaismo un pārveido mūsu prātu. Bonaventūra saskatīja, ka visa radība liecina par Dieva labestību, skaistumu un mīlestību. Pāvests vēlēja, lai arī visa mūsu dzīve būtu ceļš, kas ved uz augšu pretī Dievam. Taču šajā ceļā svarīga loma pienākas lūgšanai.

J. Evertovskis / VR

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti