Now Reading
Pedofilija – Baznīca kļūst vēl atklātāka

Pedofilija – Baznīca kļūst vēl atklātāka

Vatikāns apstiprina, ka Baznīca turpina atklātības līniju pedofilijas lietās. Kā izteicās Vatikāna preses sekretārs Federiko Lombardi – tas ir „trokšņains ceļš”, taču ir iesākts, sekojot dialoga principam.   

Lai apliecinātu atklātības garu, pavisam nesen (11.aprīlī) Vatikāns savā interneta portālā ir ievietojis Ticības mācības kongregācijas (TMK) izstrādātās Vadlīnijas, kas skar garīdznieku apsūdzību par seksuālo izmantošanu. Teksts ir sagatavots angļu valodā nespeciālistiem, ieskaitot žurnalistus. Šīs Vadlīnijas nesatur normatīvus aspektus, bet atgādina par izmeklēšanas gaitu, kas ir izstrādāta dažādos Baznīcas dokumentos (“Sacramentorum sanctitatis tutela”, 2001.g.), balstoties uz kanoniskā kodeksa pamatnostādnēm. 

Vadlīnijas paredz, ka izmeklēšanas sākumā pati diecēze, kur tiek reģistrēts mazgadīgo seksuālās izmantošanas gadījums, rūpīgi izpēta visus aspektus, kas attiecās uz aizdomās turēto garīdznieku. Gadījumā, ja aizdomas ir pamatotas, tas tiek darīts zināms TMK. Vadlīnijas atgādina, ka atbildīgajiem par diecēzes izmeklēšanas norisi vienmēr ir jāseko valsts likumdošanas norādēm, sniedzot informāciju par noziegumu tieslietu iestādēm. Tas nozīmē, ka Vatikāns neaizkavē informāciju par noziegumu sniegšanu valsts institūcijām, bet gluži otrādi pieprasa respektēt likumu, ja sniegtā informācija ir pamatota.  

Vadlīnijas arī precizē, ka no pirmā izmeklēšanas posmā līdz procesa beigām, „bīskaps var noteikt drošības pasākumus, lai pasargātu ticīgo kopienu, ieskaitot upurus.” „Vietējam bīskapam ir dota vara aizsargāt bērnus, ierobežojot jebkura savas bīskapijas priestera aktivitātes.” Šis dokuments pamudina bīskapu pielietot visus nepieciešamos līdzekļus, lai garantētu bērnu drošību, un rīkoties pēc sava ieskata pirms kanoniskas izmeklēšanas procesa, to gaitā, kā arī pēc tā. Tas ir ļoti svarīgs punkts, jo paskaidro, ka tik pat pagatnē, kā mūsdienās atbildība par apsūdzēto seksuālās izmantošanas priesteru darbības kontroli gulstas uz vietējiem bīskapiem, nevis TMK.

Atskaitot teikto par pedofilijā apsūdzēto priesteru tiesisko atbildību valsts autoritāšu priekšā, augstāk minētās Vadlīnijas izceļ TMK lomu kanoniskā procesa laikā. TMK pret šiem garīdzniekiem var pielietot dažādas iespējas. Viena no tām paredz kanonisku procesu vietējās Baznīcas tiesas priekšā. Ja apsūdzētais garīdznieks izrādās vainīgs, tad pret viņu var tikt piemēroti dažādi kanonos paredzētie sodi, no kuriem visnopietnākais ir atbrīvošana no priestera statusa.

Cita iespēja ir ziņot par kādu gadījumu tieši pāvestam. Tas attiecās uz ārkārtīgi smagiem gadījumiem, kad valsts tiesas varas iestādes ir atzinusi aizdomās turēto garīdznieku par vainīgu vai kad ir neapstrīdami pierādījumi. Tādā gadījumā TMK var vērsties pie pāvesta ar lūgumu izdot dekrētu par garīdznieka atbrīvošanu no priestera statusa “ex officio”. Tāpat tie priesteri, kas atzīst sevi par vainīgiem seksuālās izmantošanas noziegumos, lūdz pāvestu caur TMK atbrīvot viņus no priestera pienākumu pildīšanas un atgriezties laju statusā.

Pēdējā iespēja skar tos pristerus, kuri ir atzinušies savos noziegumos un akceptē lūgšanas un gandarīšanas dzīvi. Šajā gadījumā TMK vietējam bīskapam atļauj izdot dekrētu, kas aizliedz vai ierobežo tāda priestera publisku darbību.   

Pēc 2010.gada 12.aprīlī „Avvenire” portālā publicētā raksta materiālu sagatavoja priesteris A. Stepanovs.

Scroll To Top