Dzīvības uzvaras ikona, kas rakstīta ar asinīm – pāvesta pārdomas Kristus līķauta priekšā

Pastorālās vizītes Turīnā galvenais punkts bija Kristus līķauta pagodināšana. Šīs neparastās relikvijas priekšā Benedikts XVI uzsvēra, ka līķauts ir Trīs svēto dienu notikumu liecinieks. Tas ir Kristus ciešanu, nāves un atrašanās kapā liecinieks. Pāvests atzina, ka „kapa klusums mūsos rada sāpes un bailes. Pēc diviem pasaules kariem, koncentrācijas nometnēm un gulagiem, pēc Hirošimas un Nagasaki mūsdienu laikmets zināmā veidā ir kļuvis par Lielo sestdienu. Tās dienas klusums aicina visus tos, kuri šaubās par dzīvības nozīmi. Tas aicina kristiešus, jo arī mums ir kaut kas kopīgs ar tās dienas klusumu un tumsu” – teica pāvests.

Benedikts XVI runāja arī par to, ka audekla gabals, kurā tika ietīta Kristus miesa, ir dokumentāla fotogrāfija, kurai ir savs „pozitīvs” un „negatīvs”. Tajā redzam, ka pat visdziļākais ticības noslēpums vienlaikus ir visgaišākā cerības zīme, kurai nav robežu. Lielā sestdiena ir laiks starp nāvi un augšāmcelšanos. Šajā „laikā pāri laikam” Jēzus Kristus „nokāpa ellē” – turpināja Svētais tēvs. – Dievs, kas tapa cilvēks, ienāca cilvēka bezgalīgajā vientulībā, kur neiespīd mīlestības stariņš, kur valda mūžīgā tumsa un izmisums: „elle”. Jēzus, paliekot nāvē, pārkāpa šīs vientulības robežas, lai kopā ar sevi izvestu no tās arī mūs. Tādā veidā mīlestība sasniedza „elli”. Cilvēces vistumšākajā izmisuma naktī varam saklausīt balsi, kas sauc, un atrast roku, kas paceļ un ieved mūs gaismā. Miljoniem cilvēku ierodas šeit, lai pagodinātu relikviju, kurā tie saskata gaismu, dzīvības uzvaru pār nāvi, mīlestības uzvaru pār naidu. Redzam Jēzus nāvi, bet redzam arī Viņa augšāmcelšanās godību – teica Svētais tēvs. – Tā ir ikona, kas rakstīta ar šaustītā, ērkšķiem kronētā un krustā piesistā Cilvēka asinīm. Taču šīs asinis runā par dzīvību, kas Lielās sestdienas klusumā izplūst no brūcēm, kas kļūst par žēlastības avotu.

2. maijā pievakarē pāvests ieradās svētā Džuseppes Kottolengo dibinātajā centrā, kurā darbojas liela slimnīca un sociālās aprūpes māja. Mūsu tikšanās – teica Svētais tēvs – ir ierakstīta Kristus līķauta apmeklējuma programmā. Uz audekla mēs redzam ne tikai ciešanu traģēdiju, bet arī to nozīmi cilvēces pestīšanas plānā. Slimnieku uzdevums ir ļoti svarīgs: vienojot savas ciešanas ar krustā piesistā un augšāmceltā Kristus ciešanām, piedalīties Viņa pestīšanas noslēpumā. Svētā Kottolengo dibinātais centrs ir viens no skaistākajiem ticības augļiem. Tas parāda, ka ciešanām, ļaunumam un nāvei nepieder pēdējais vārds, jo no nāves mēs celsimies mūžīgai dzīvei.

Tikšanās ar slimniekiem bija Benedikta XVI pastorālās vizītes Turīnā pēdējais punkts. 2. maija vēlā vakarā pāvests atgriezās Vatikānā.

S. Krivteža / VR

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti