Pāvests paziņo par jauna dikastērija veidošanu

Sekularizētās pasaules tuksnešos cilvēka dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva – sacīja Benedikts XVI. Apustuļu Pētera un Pāvila svētku priekšvakarā, 28. jūnijā, Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilikā pāvests vadīja vesperu dievkalpojumu. Tā laikā mudināja ticīgos atjaunot misionāro dedzību un paziņoja par jaunas Pontifikālās padomes radīšanu. Dikastērija uzdevums būs veicināt jauno evaņģelizāciju zemēs ar senu kristīgo tradīciju, kur vairojas sekularizācija un sabiedrība attālinās no Dieva.
Homīlijā Benedikts XVI runāja par Baznīcas misionāro aicinājumu. Atgādināja, ka apustuļa Pāvila dzīve un darbība bija pilnīgi veltīta Evaņģēlija sludināšanai. Uz šī uzdevuma lielo nozīmi savā enciklikā Evangelii nuntiandi norāda pāvests Pāvils VI. „Pienākums sludināt Evaņģēliju mūsdienu cilvēkiem, kurus vada gan cerība, gan arī vienlaikus plosa bailes un nemiers, ir bez jebkādām šaubām kalpojums, ko jāsniedz ne tikai kristiešiem, bet arī visai cilvēcei”, raksta Pāvils VI dokumenta sākumā. Benedikts XVI pasvītroja šo vārdu lielo aktualitāti mūsdienās. To, ka Baznīca pēc savas dabas ir misionāra, ar savu darbību visspilgtāk parādīja pāvests Jānis Pāvils II. Viņš to apliecināja, veicot apustuliskos ceļojumus un liekot savā mācībā uzsvaru uz jaunās evaņģelizācijas steidzamību.

Šajā kontekstā Benedikts XVI paskaidroja, ko nozīmē „jaunā” evaņģelizācija. Tā ir „jauna” nevis satura, bet iekšējā spara ziņā. Esam aicināti būt atvērti Svētā Gara žēlastībai, kas nemitīgi atjauno Baznīcu. Tā ir „jauna” veidu ziņā. Nepieciešams meklēt mūsdienām piemērotus evaņģelizācijas veidus. Tā ir „jauna” arī tādēļ, ka ir vajadzīga tajās zemēs, kas jau saņēmušas Evaņģēlija vēsti. Benedikts XVI piebilda, ka viņa priekšgājējs deva ārkārtīgi spēcīgu impulsu Baznīcas misiju darbam.

Ņemot vērā savu priekšteču mantojumu, kard. Jozefs Ratcingers, stājoties pāvesta amatā, apliecināja, ka Baznīca ir jauna. Tā ir atvērta nākotnei. Šo pašu patiesību Svētais tēvs atkārtoja apustuļu Pētera un Pāvila svētku priekšvakarā, vesperu laikā. Baznīcai pasaulē piemīt milzīgs atjaunotnes spēks – viņš pasvītroja, piebilstot, ka šī spēka avots slēpjas Evaņģēlijā. Pāvests atzina, ka mūsdienu pasaules izaicinājumi pārsniedz cilvēciskos spēkus. Baznīcas ganiem reizēm liekas, ka atkārtojas apustuļu pieredze, kad Jēzum sekoja tūkstošiem izsalkušu cilvēku un Viņš jautāja, ko varam viņu labā darīt. Tad apustuļi piedzīvoja savu nespēku. Taču tieši Jēzus tiem parādīja, ka ar ticību uz Dievu nekas nav neiespējams. Ar dažām pasvētītām, lauztām un izdalītām maizēm un zivīm izdevās pabarot visu pūli.

Šajā sakarā Benedikts XVI uzsvēra, ka ne toreiz, ne tagad nav runa tikai par izsalkumu pēc materiālās barības. Cilvēks ir izsalcis pēc kaut kā daudz dziļāka, un šo izsalkumu var remdēt vienīgi Dievs. “Arī trešās tūkstošgades cilvēks ilgojas pēc autentiskas un pilnīgas dzīves”, sacīja pāvests. „Viņam vajadzīga patiesība, īsta brīvība, nesavtīga mīlestība. Arī sekularizētās pasaules tuksnešos cilvēka dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva”.

Benedikts XVI atgādināja Jāņa Pāvila II teikto, ka tieši tāpēc Kristus uzticētais misiju darbs vēl ir tālu līdz piepildījumam. Patiesībā, tas ir tikai misijas sākums. Tāpēc esam aicināti evaņģelizācijas laukā ieguldīt visus savus spēkus. Dažos pasaules reģionos vēl nav notikusi pat pirmā evaņģelizācija. Citos tā ir notikusi, bet nepieciešams šo darbu padziļināt. Citos, turpretī, Evaņģēlijs jau sen ir laidis dziļas saknes, taču pēdējo gadu laikā sekularizācijas process ir izraisījis smagu ticības krīzi. Tieši tāpēc tika nolemts par jaunas padomes veidošanu. Pāvests norādīja, ka tās pamatmērķis būs jaunās evaņģelizācijas veicināšana kristīgajās zemēs, ko šodien nopietni skar sekularizācijas vilnis. Attālināšanas no Dieva ir izaicinājums, lai meklētu piemērotus līdzekļus Kristus Evaņģēlija nemainīgās patiesības atklāšanai.

Benedikts XVI piebilda, ka turklāt jaunās evaņģelizācijas izaicinājums liek Baznīcai ar aizvien lielāku neatlaidību tiekties pēc kristiešu savstarpējās vienības. Spoža cerības zīme ekumenisma ceļā ir delegāciju apmaiņa starp Romu un Konstantinopoli. Svēto Pētera un Pāvila svētkos pareizticīgās Baznīcas pārstāvji ierodas Romā, bet apustuļa Andreja svētkos katoļu Baznīcas delegācija dodas uz Konstantinopoli. Pāvests pauda prieku, ka arī šogad Vatikānā ieradusies ekumeniskā patriarha Bartolomeja I sūtītā delegācija.

J. Evertovskis / VR

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti