Now Reading
Gadskārtējais “Ticības festivāls” Aglonā pulcina ticīgos no visām pasaules malām

Gadskārtējais “Ticības festivāls” Aglonā pulcina ticīgos no visām pasaules malām

Marijai ir īpaša loma atpestīšanas vēsturē. Viņa ir tāda ticīgā tēls, kas gaida Dieva atklāšanos, un reprezentē cilvēci, kas sauc uz Dievu. Apustuliskais nuncijs Latvijā Luidži Bonacci, skaidrojot šo svētku nozīmi, saka: “Jēzus, kas ir augšāmcēlies un uzkāpis Debesīs, vēlas, lai māte, no kuras Viņš ir dzimis, būtu ar savu miesu Viņam līdzās Debesīs. Šādā nozīmē Marija ir pirmā atpestītā, pirmā no radībām, kas ar miesu ir uzņemta Debesīs. Jēzus iemiesojoties kļuva Dievs starp mums cilvēkiem, un Marijas uzņemšana Debesīs savā ziņā ir kā cilvēciskuma aiznešana Debesīs.”

Šogad kā ik gadu Aglona pulcināja daudzus svētceļniekus, kas ceļu uz svētvietu bija mērojuši ar kājām. Kopumā tika reģistrēti 1400 svētceļnieki no visiem Latvijas reģioniem un ne tikai. Tālāko ceļu veica svētceļnieku grupa no Ventspils, kas nogāja 470 km un ceļā pavadīja 19 dienas. Ventspils grupa bija īpaši daudznacionāla – tajā gāja latvieši, poļi, baltkrievi un čigāni. Līdzīgu ceļu veica svētceļnieki no Talsiem, kas nogāja 430 km, un liepājnieki, kas 18 dienās veica 450 km.
Jaunākais svētceļnieks no dzimušajiem (jo daudzus nedzimušus bērnus mammas nesa zem sirds) ir četrus mēnešus vecs, vecākajam reģistrētajam ir 83 gadi.
Lielākā grupa – 140 cilvēki – nāca no Rīgas sv. Jēkaba katedrāles. Viņi, iespējams, ceļā piedzīvoja visekstrēmāko notikumu, kad 8. augustā pie Rudzātiem nokļuva vētras epicentrā. Pateicoties tam, ka grupa nedaudz aizkavējās, vētras sākšanās brīdī tā nebija pārāk tālu aizgājusi no iepriekšējās apmešanās vietas un tur atgriezās. Tikai vēlāk svētceļnieki ieraudzīja, kas tiem bija gājis secen – nolūzuši, ceļam pārkrituši koki, pārrauti elektrības vadi, norauti māju jumti.
Īpašs izaicinājums svētceļniekiem šogad bija arī karstums, kura dēļ diezgan daudziem radās veselības problēmas un ceļu uz Aglonu vajadzēja pārtraukt.
Pēdējos gados ir sākusi veidoties jauna tradīcija – uz Aglonu arvien vairāk dodas svētceļojuma grupas ar velosipēdiem, kā arī individuāli svētceļnieki. Jau tradicionāli vairākās grupās ir iekļāvušies svētceļnieki no ārzemēm: moldāvi, poļi, itāļi, beļģi, austrieši un baltkrievi.
Īpašu prieku svētceļniekiem šogad sagādāja jaunā Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Jauniešu dienu dalībniekiem Vakara pasākuma laikā. Jaunieši draudzīgi uzgavilēja jaunajam arhibīskapam, tādējādi apliecinot savu prieku un uzticēšanos.
Svētku laikā tika uzsāktas arī mātes Terēzes 100. gadu jubilejas svinības, kuru īstais datums ir 26. augusts. Jubileju ieskandināja priestera Leo Māsburga grāmatas “Brīnišķīgie atgadījumi mātes Terēzes dzīvē” prezentācija. L.Māsburgs desmit gadus bija pavadījis kopā ar svētīgo māti Indijā un šajā grāmatā par viņu stāsta īsos, sulīgos, humora pilnos stāstos. L. Bonacci grāmatas atvēršanas svētkos klātesošajiem atgādināja: “Ja māte Terēze varēja būt svēta, kāpēc es un tu tādi nevarētu būt?” Arī meditācijas, kuras ticīgie šovakar dzirdēs, ejot Krusta ceļu, būs balstītas uz mātes Terēzes dzīves notikumiem un pārdomām.
Svētku kulminācija būs galvenā Svētā Mise 15.augustā pl.12. Krusta ceļš šovakar sākas plkst. 22.
Sīkāka informācija:
Irēna Pujāte, Latvijas Romas Katoļu Baznīcas informācijas centrs, Mob. 29444171

 

 

Scroll To Top