Now Reading
Lai Rožukronis atgriežas mūsu ģimenēs

Lai Rožukronis atgriežas mūsu ģimenēs

Kādā no sprediķiem kardināls Joahims Meisners, runājot par savu rožukroni, ko viņš pastāvīgi lietoja lūdzoties, teica: „Kad es nomiršu, Ķelnes katedrāles kanoniķi noņems man no pirksta bīskapa gredzenu, paņems manu gana zizli, bīskapa krustu un nodos to visu katedrāles muzejam. Taču manā testamentā ir rakstīts: „Savu rožukroni es gribu ņemt līdzi zārkā, jo tas ir manas ticības, mīlestības un cerības simbols. Es gribu to parādīt Dievmātei, lai viņa mani pēc šīs zemes dzīves aizvestu pie sava Dēla Jēzus Kristus.”

2002. gada 16. oktobrī klajā nāca pāvesta Jāņa Pāvila II apustuliskā vēstule, veltīta Rožukronim, kas ir vienkārša un reizē ļoti dziļa kontemplatīva lūgšana. Lūgties Rožukroni nozīmē mīlēt Evaņģēliju un kopā ar Jaunavu Mariju pārdomāt svarīgākos Kristus dzīves notikumus. Vēstules Rosarium Virginis Mariae pirmajā nodaļā „Kontemplēt Jēzu kopā ar Mariju” pāvests apskata piecus svarīgākos Rožukroņa aspektus:

1. Pārdomāt Kristus dzīvi kopā ar Mariju. Kontemplēt Kristus dzīvi kopā ar Mariju vispirms nozīmē atcerēties. Bībelē aprakstītie pestīšanas notikumi ir ne jau kādi pagātnes notikumi, kas attiecas vienīgi uz to tiešajiem aculieciniekiem, – tie žēlastības spēkā skar visu laiku cilvēkus. Tātad atcerēties Kristus dzīvi nozīmē šodien aktualizēt Dieva paveiktos darbus un, atveroties Dieva Vārdam, ļaut Viņam mūs veidot un vadīt. Vai Rožukroņa lūgšana palīdz man labāk pārdomāt un iedziļināties Pestītāja dzīves noslēpumos un attiecināt tos uz savu dzīvi?

2. No Marijas mācīties iepazīt Kristu. Rožukronis ir kristoloģiska lūgšana. Jēzus ir Skolotājs, kas mūs māca, bet tajā pašā laikā Viņš ir Tas, kurš mums jāiepazīst un ar kuru mums jāveido dzīvas attiecības. Kāpēc mūsdienās Eiropas Savienībā pieaug ateistu skaits? Tāpēc, ka paši kristieši – garīdznieki un laji – maz uzmanības pievērš evaņģelizācijai un reti runā par Dievu. Kāpēc mēs par Viņu runājam tik reti? Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Pazīstams poļu profesors pr. Juzefs Kudasēvičs uzskata, ka atbilde ir skaidra: „Tāpēc, ka mēs nepazīstam Kristu. Nepazīstam Viņu tajā nozīmē, kādā šis vārds lietots Bībelē. Bībelē vārds „pazīt” nozīmē konkrēti piedzīvot kādu realitāti, bet kādu iepazīt nozīmē izveidot ar viņu personiskas attiecības.” Tāda diemžēl ir patiesība. Marija mums ir paraugs. Labāk par Dievmāti Jēzu nepazīst neviena radība virs zemes, un viņa vislabāk var mūs iepazīstināt ar savu Dēlu. Vai varu teikt, ka, lūdzoties Rožukroņa lūgšanu, es arvien labāk iepazīstu savu Skolotāju? Vai es labāk saprotu Dieva gribu?

3. Līdzināties Kristum kopā ar Mariju. Pats svarīgākais garīgajā dzīvē ir līdzināties Kristum un sekot Viņam. Patiesībā garīgā dzīve sākas tad, kad cilvēks pārstāj koncentrēties uz sevi un domāt tikai par sevi, bet sāk aizdomāties par mūžīgajām vērtībām. Tas, ka mēs (mūsdienu psiholoģijas iespaidā) galveno vērību pievēršam sevis īstenošanai un sava „es” glorificēšanai, ir taisnākais ceļš uz egoismu, egocentrismu vai narcismu. Baznīcas tēvi apgalvoja, ka ikviens cilvēks (īpaši kristietis) ir aicināts tiekties pēc kaut kā lielāka. Viņi minējuši trīs līmeņus. Pirmais – veltīt sevi kādai cēlai idejai, negaidot par to atalgojumu. Otrais – mīlēt līdzcilvēkus (sievu, bērnus, grūtdieņus, pat ienaidniekus), aizmirstot par sevi. Trešais – kalpot Dievam un Viņam uzticēties. Lūdzoties Rožukroni, mēs it kā ejam „Marijas skolā” un ļaujam viņai ar mātes mīlestību mūs audzināt un veidot līdzīgus Jēzum, kas nedzīvoja sev, bet sevi veltīja Debesu Tēvam un visu cilvēku pestīšanas labā. Vai Rožukroņa lūgšanas praktizēšana maina manu dzīvi? Vai šī lūgšana man palīdz sekot Kristum?

4. Lūgt Kristu kopā ar Mariju. Nevis mehāniski, izklaidīgi un tikai ar lūpām, bet gan ar sirdi, ar mīlestību, iekļaujot tajā visus nodomus. Nav tāda cilvēka, kam nebūtu jālūdzas, jo žēlastība tiek saņemta lūgšanā. Jēzus sacīja māsai Faustīnei: Tu vienmēr mani iepriecini, kad lūdzies par grēciniekiem. Man vispatīkamākā lūgšana ir lūgšana par grēcinieku atgriešanos; šī lūgšana vienmēr tiek uzklausīta. (Dienasgrāmata, 1937) Vai Rožukroņa lūgšanā es uzticu Jēzum savas un citus cilvēku problēmas? Vai lūdzos par grēcinieku atgriešanos?

5. Sludināt par Kristu kopā ar Mariju. Rožukroņa lūgšana nav bēgšana no ikdienas realitātes – tā ikdienu piepilda ar mieru un prieku un dāvā spēku kalpot saviem tuvākajiem. Sv. Gregors Lielais sacījis: „Visā Bībelē Dievs mūs uzrunā tikai tāpēc, lai mūs vestu uz mīlestību pret Dievu un tuvākajiem.” Ja lūgšanas auglis nav mīlestība un kalpošana, tad tā nav bijusi patiesa sirds lūgsna. Mūsdienu pasaules traģēdija ir tā, ka daudzi Dievu uztver kā vienkāršu ideju, kaut kādu abstraktu teoriju, bezpersonisku spēku vai kosmisku enerģiju. Baznīcai ir grūts un svarīgs uzdevums – sludināt un ar kristīgu dzīvesveidu apliecināt, ka Jēzus ir dzīva, reāla un ikvienam tuva Persona. Mūsu (kristīgo ģimeņu, kopienu, draudžu) uzdevums ir atklāt pasaulei, ka dzīve ar Jēzu ir skaista un ka tā sniedz prieku, mīlestību un vienotību.

Dārgie kristieši, mums ir pieejami bagātīgi dārgumu krājumi, tāpēc darīsim visu iespējamo, lai Rožukronis atgrieztos ģimenē un kļūtu par bieži praktizētu un iemīļotu kopīgu lūgšanu. Tādā veidā ikviena ģimene kļūs par „mazo Baznīcu”, kur tiek godināts Kristus kopā ar Mariju!

Pr. Andris ŠEVELS MIC

„Katoļu Dzeive”, oktobris

 

Scroll To Top