Now Reading
Pāvesta lūgšanu nodomi februārim

Pāvesta lūgšanu nodomi februārim

Februāra mēneša vispārējais lūgšanu nodoms aicina mūs dziļāk aizdomāties un arī lūgties par ģimeni: “Lai visi respektē ģimenes dziļāko identitāti, atzīstot tās neaizvietojamo ieguldījumu kopējā sabiedrības labumā.” Savukārt misionārais lūgšanu nodoms februārim uzsver nepieciešamību rūpēties par cietējiem: “Lai misiju zemēs, kur īpaši svarīga ir cīņa ar slimībām, kristiešu kopienas prot liecināt par Kristus klātbūtni tiem, kas ir ciešanu piemeklēti.”
Benedikts XVI norāda uz ģimenes lomu sabiedrības attīstībā. 2009. gada 18. janvārī, uzrunājot ar televīzijas starpniecību Pasaules Ģimeņu tikšanās (Mehiko) dalībniekus, pāvests uzsvēra, ka “ģimene ir sabiedrības pamats. Tas ir vislielākais labums bērniem, kuri nāk pasaulē kā savu vecāku mīlestības auglis.” Svētais tēvs runāja par ģimenes būtisko lomu audzināšanas jomā. Ģimene ir cilvēcisko vērtību skola. Neviens nedod sev dzīvību, bet gan to saņem no citiem. Ģimene, kas balstās uz nesaraujamu laulību starp vīrieti un sievieti, ir vieta, kur cilvēks var cienīgi piedzimt, augt un attīstīties.

Svētais tēvs atgādināja, ka audzināšanas darbu traucē nepatiesa, subjektīva izpratne par brīvību, kas veicina egoismu. Vienlaicīgi apzināmies, ka cilvēks ir radīts pēc Dieva līdzības. Viņš ir patiesās brīvības avots. Esam aicināti no tā smelt ar lielu atbildību, vienmēr izvēloties autentisko labumu. Ģimenē, kurā valda tuvība un mīlestība, bērni iemācās “dzīvot patiesu dzīvi, apzinoties dzīvības un veselības, brīvības un miera, taisnīguma un patiesības, darba, saskaņas un cieņas nozīmi. Šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama liecība par laulībā balstītas ģimenes vērtību. Laulāto kopējās dzīves galīgais un augstākais mērķis ir sasniegt Dievu. Tādēļ viscildenākais laulāto uzdevums – palīdzēt otram šajā ceļā un vadīt uz šo visaugstāko mērķi arī bērnus. Ir nepieciešams izstrādāt juridiskos un administratīvos projektus, lai aizstāvētu un respektētu ģimenes tiesības. Tas ir vajadzīgs, lai katra ģimene varētu veikt savu cēlo misiju,” teica Benedikts XVI, uzrunājot ģimenes no visas pasaules, kuras sapulcējās Meksikas galvaspilsētā.
Pāvesta misionārais lūgšanu nodoms saistās ar kristīgās liecības nozīmi misiju zemēs. Apustuliskā ceļojuma laikā pa Āfriku, Svētais tēvs pats deva šādu liecību. 2009. gada 19. martā Kamerūnas galvaspilsētā viņš apmeklēja kardināla Pola Emilī Ležē vārdā nosaukto slimnīcu, kur tikās ar slimniekiem. Toreiz pāvests teica: “Jūs neesat vieni. Kristus solidarizējas ar visiem, kuri cieš. Viņš parāda cietējiem vietu, kādu tie ieņem Dieva sirdī.” Benedikts XVI uzrunāja cilvēkus ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem, kuri savā miesā nes vardarbības un kara rētas, tos, kuri uzturas savās mājās, slimnīcās, specializētajos veselības aprūpes centros un klīnikās.
“Domāju par visiem slimniekiem, bet šeit, Āfrikā, īpaši par AIDS, malārijas un tuberkolozes slimniekiem – teica pāvests. – Es zinu, ar kādu degsmi un neatlaidību katoļu Baznīca cīnās ar šo briesmīgo postu. Tāpēc aicinu ekleziālo kopienu drosmīgi turpināt šo ārkārtīgi nepieciešamo darbu. Jums, kuri saskaras ar slimībām un ciešanām, un jūsu ģimenēm, Kunga vārdā nesu mierinājumu, apliecinot savu garīgo tuvumu un aicinot visus steigties pie Kristus un Marijas, kuru Viņš dāvāja mums par Māti.» Pāvests atzina, ka citu cilvēku ciešanu priekšā bieži jūtamies bezspēcīgi un nespējam atrast īstos vārdus. Kad brālis vai māsa izdzīvo krusta noslēpumu, tad cieņas un līdzjūtības klusums, lūgšana, sirsnīgs žests, maigs skatiens un smaids dažkārt var darīt vairāk, nekā daudzi vārdi. Kad esam dziļi noskumuši un jūtam, ka sirdī valda nemiers, tad Kristus dāvā savu mīlestības klātbūtni, lai gan dažkārt grūti saprast, ka Viņš ir ar mums. Tikai augšāmceltā Kristus uzvarā atklāsim mūsu pārbaudījumu dziļo nozīmi, teica pāvests, uzrunājot slimniekus.
Silvija Krivteža, Vatikāna Radio

Scroll To Top