Priestera tērps kā ceļa sākums

19. martā, Sv.Jāzepa svētkos, saņēmām negaidītu pārsteigumu – sniegu. Gluži kā sv.Terēzītes no Bērna Jēzus ieģērbšanas dienā. Vēl tikai vajadzētu noskaidrot, kuram no pirmā kursa semināristiem ir visciešākā draudzība ar šo svēto un vēlēšanās sekot garīgās aizbildnes piemēram pa „mazo” svētuma ceļu. Lai nu kā, viņi visi šobrīd ir saņēmuši priestera tērpu, ar kuru liecinās par savu kristieša stāju. Ceļš tikai sākas, tomēr jaunība, kas, pieņemot priestera tērpu, tagad atdota Kunga rokās, ir pats labākais materiāls, lai pēc nu jau nepilniem sešiem gadiem dzimtu priesteri pēc Kristus – Augstā priestera līdzības.

Par pārmaiņām, ko semināristi izjūt pēc ieģērbšanas sutanā, viņi labprāt dalās ar mums:

Emīls Slišāns: “Sajūtas ir visnotaļ dažādas, gan labā, gan nedaudz sliktākā nozīmē. Mēs seši tikām ieģērbti jaunās, skaistās drēbēs, Kristus sekotāju drēbēs. Mani ļoti uzrunāja arhibīskapa Z.Stankeviča vārdi: „Jūs tagad novelkat laicīgās drēbes, atsakoties no pasaules labumiem, un sperat pirmo soli pretī Jēzum.”
Būt sutanā nozīmē būt citādākam. Cilvēki mūs uzlūkojot var dāvāt dažādus acu skatienus – pārsteiguma pilnus, nicinošus, draudošus, cienošus utt. Bet, ko es tiešām fiziski sajūtu, kopš esmu šo garīdznieka tērpu uzvilcis – tas nav smags, bet tas izdara tādu kā spiedienu, it kā kāds grūstu mugurā. Caur šīm sajūtām es arī sāku saprast to, kas tiek gaidīts no mums un ko darījis Kristus – Viņš ir nesis savu krustu. Caur šo ieģērbšanu mēs Kristum sakām vēl vienu „jā”, ļaujam Viņam darboties mūsos – sākam nest to krustu, kuru Viņš vēlas lai mēs nestu, lai nākamajā godībā varētu būt vienoti ar Viņu.”

Mikus Nešpors: “Ieģērbšanas mirklis bija īpašs, jo Dievs dāvāja sirdī mieru un prieku. Esmu pateicīgs saviem vecākiem, brāļiem, māsām un radiniekiem, ka viņi bija šajā notikumā kopā ar mani. Sutanā jūtos labā nozīmē citādāk. Sutanu nēsājot šķiet, ka vēlreiz no jauna mācos staigāt, jo sperot soļus jāuzmanās, ka nejauši kaut kur neaizķeros vai neuzkāpju uz tās.”

Gunārs Lemps: “Uzvelkot sutanu mani pārņēma neizsakāms prieks. Uz īsu brīdi jutu tādu kā piepildījumu. Šis tērps man ir kā zīme, kas liecina par nostāju pret pasaulīgo, tā ir atteikšanās no tukšībām, kas vēl pastāv. Sutana uzliek arī zināmus pienākumus; pret to vajag izturēties ar pienācīgu cieņu, piemēram, uzvelkot un novelkot sutanu ir jālūdzas noteikta lūgšana. Tas, kā es pret to izturēšos, parādīs manu iekšējo stāvokli. Ārēji mēs paužam to, kādi esam iekšēji.”

Agris Ruļuks: “Man sutana nav kā kāda balva vai lepnuma zīme, bet gan zīme tikumiem un pazemībai. Tas nenozīmē, ka man visi tikumi būtu pilnībā izkopti. Tādēļ tieši semināra laikā tos nepieciešams izkopt, un to var izdarīt tikai caur lūgšanu.”

Artūrs Setkovskis: “Šo dienu gaidīju ilgi, jau kopš iestāšanās seminārā. Vēlējos, lai man būtu sutana, bet sajūtas, kādas pārņēma brīdī, kad mans sutanas krustēvs man to uzvilka, ir vārdos neizsakāmas. Tagad tik tiešām ārēji neatšķiros no priestera, tāpēc būs jāsāk uzvesties kārtīgāk un jāpieaug garīgi. Ar šo soli attālinos no pasaulīgā. Varbūt arī zaudēju kaut ko, bet zaudēt nozīmē iegūt simtkārtīgi no Dieva. Salīdzinu šo sutanu ar krustu, kuru uzņemos nest visu dzīvi. Lai arī esmu tikai pirmā kursa students, šis brīdis manā dzīvē ir viens no svarīgākajiem. Pateicos Dievam, ka Viņš mani ir izvēlējies un paļāvībā uz Dievu turpinu iesākto ceļu uz priesterību. Esmu noskaņots ļoti optimistiski, vēlos daudz darīt un arī daudzus atgriezt pie Dieva. Sutana man ir kas vairāk kā tikai drēbe, ko ģērbt ikdienā. Tā ir zīme, ka piederu Jēzum, tāpēc arī pašam ir vēl daudz jāmācās, lai sludinātu Evaņģēliju.”

Andrejs Kassirovs: “Tāda sajūta it kā manī piedzimis jauns cilvēks. Jūtos kā piedzimis no jauna. Bez sutanas biju tas pats Andrejs, bet, kad ieģērbos sutanā, jau cits cilvēks, nevis akcents, ka Andrejs te stāv, bet Dieva kalps. Novēlot jaunietērptos semināristus Dievmātes – visu priesteru mātes aizbildniecībai, pateicībā par visu ticīgo lūgšanām un lūdzot jūsu lūgšanas arī turpmāk, visiem vēlu svētīgu atlikušo gavēņa laiku un līksmus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!”

Rīgas Garīgā semināra I kursa moderators
Jurijs Gorbačevskis

 

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti