Now Reading
Lieldienu vēstījums “Urbi et Orbi”: augšāmceltais Kristus atver brīvības, taisnības un miera ceļu

Lieldienu vēstījums “Urbi et Orbi”: augšāmceltais Kristus atver brīvības, taisnības un miera ceļu

Līdz pat šodienai – arī mūsu ultratehnoloģisko komunikāciju laikmetā, kristiešu ticība balstas uz šo vēsti, uz to māsu un brāļu liecību, kuri vispirms ieraudzīja novelto akmeni un tukšo kapu, bet vēlāk noslēpumainos vēstnešus, kas apliecina, ka Jēzus, Krustāsistais, ir augšāmcēlies; Viņš pats, Mācītājs un Kungs, dzīvs un aptaustāms, parādījās Marijai no Magdalas, diviem mācekļiem no Emausas, un visbeidzot, visiem vienpadsmit, atkal apvienotiem Pēdējo Vakariņu namā (sal. Mk 16, 9-14).

Kristus augšāmcelšanās nav spekulāciju auglis, tā nav mistiska pieredze: tas ir notikums, kas pārsniedz vēsturi, bet kas notiek precīzā vēstures brīdī un atstāj tajā neizdzēšamu nospiedumu. Gaisma, kas apžilbināja sargus, kas bija nolikti sargāt Kristus kapu, ir šķērsojusi laiku un telpu. Tā ir atšķirīga, dievišķa gaisma, kas caururbj nāves ēnas un ienes pasaulē Dieva spožumu, Patiesības un Labuma spožumu.
Kā saules stari pavasarī uz koku zariem liek spraukties un atvērties pumpuriem, tā starojums, kas plūst no Kristus augšāmcelšanās, dod spēku un nozīmi katrai cilvēka cerībai, gaidām, vēlmēm, plāniem. Tāpēc viss kosmoss šodien līksmojas, cilvēces pavasara apņemts, kas skaidro radības mēmo slavinājuma himnu. Lieldienu alleluja, kas atskan pasaulē svētceļojošā Baznīcā, pauž visuma klusās gaviles un, pirmām kārtām, katras patiesi Dievam atvērtas cilvēka dvēseles ilgas. Viņš atpazīstams caur savu bezgalīgo labumu, skaistumu un patiesību.
«Kristu, debesis un zeme gavilē Tavā augšāmcelšanās notikumā». Uz šo slavinājuma aicinājumu, kas šodien paceļas no Baznīcas sirds, «debesis» atbild visā pilnībā – eņģeļu, svēto un svētīgo pulki vienbalsīgi pievienojas mūsu slavinājumam. Debesīs viss ir miers un līksmība. Diemžēl tas tā nav uz zemes! Šeit, šajā mūsu pasaulē, Lieldienu alleluja, vēl joprojām ir pretstatā žēlabām un saucieniem, kas rodas daudzās sāpīgās situācijās – postā, badā, slimībās, karos, vardarbībā. Tomēr, tieši tādēļ Kristus ir miris un augšāmcēlies! Viņš ir miris arī mūsu šodienas grēku dēļ un ir augšāmcēlies, lai izpirktu mūsu šodienas vēsturi. Tāpēc, lai šis mans vēstījums sasniedz visus, kā pravietiska vēsts, it sevišķi tautas un sabiedrības, kas izdzīvo ciešanu stundu, jo augšāmceltais Kristus atver viņiem brīvības, taisnības un miera ceļu.
Lai var līksmoties Zeme, kuru pirmo apspīdēja augšāmceltā gaisma. Lai Kristus spožums sasniedz arī Tuvo Austrumu tautas, līdz miera un cilvēciskās cieņas gaisma uzvar pretrunu, naida un vardarbības tumsu. Lai diplomātija un dialogs Lībijā stājas ieroču un šī brīža konfliktsituācijas vietā, lai atbalsta humanās palīdzības piekļuvi tiem, kuri cieš sadursmju rezultātā. Lai visi pilsoņi Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, it īpaši jaunieši cenšas veicināt kopējo labumu un veidot sabiedrību, kur nabadzība tiek uzveikta un katru politisko izvēli galu galā iedvesmo cieņa pret cilvēka personu. Lai bēģļi un izraidītie no dažādām Āfrikas valstīm, kas bija spiesti atstāt visdārgākās piemiņas lietas, saņem konkrētu solidaritāti, lai labas gribas cilvēki top apgaismoti atvērt sirdis viesmīlībai, līdz vienotā un koncentrētā veidā nāktu pretī pārliecinošajām daudzu brāļu vajadzībām; tiem, kas devīgi īsteno dāsnus centienus un sniedz paraugliecības šajā virzienā, lai nonāk mūsu atbalsts un atzinība.
No jauna jāpanāk mierīga līdzāspastāvēšana Kotdivuāras tautā, kur steidzami nepieciešams atsākt samierināšanās un piedošanas ceļu, lai ārstētu nesenās vardarbības izraisītās dziļās brūces. Lai Japānas zeme, kamēr tā stājas pretī nesenās dramatiskās zemestrīces sekām, kā arī zemes, kuras pagājušajos mēnešos ir cietušas dabas katastrofas, kas sējušas sāpes un satraukumu, spēj rast mierinājumu.
Lai debesis un zeme līksmojas par to liecībām, kas pacieš pretestību un pat vajāšanas savas ticības Kungam Jēzum dēļ. Lai vēsts par Viņa uzvarošo augšāmcelšanos ielej viņos drosmi un paļāvību.
Dārgie brāļi un māsas! Augšāmceltais Kristus iet mums pa priekšu uz jaunām debesīm un jaunu zemi (sal. Ap 21, 1), kurā beidzot visi dzīvosim kā vienota ģimene, tā paša Tēva bērni. Viņš ir kopā ar mums līdz laiku beigām. Šajā ievainotajā pasaulē ejam aiz Viņa, dziedot alleluja. Mūsu sirdī ir prieks un sāpes, mūsu sejās – smaids un asaras. Tā ir mūsu zemes realitāte. Bet Kristus ir augšāmcēlies, Viņš ir dzīvs un iet kopā ar mums. Tāpēc ejam un dziedam, uzticīgi savam uzdevumam šajā pasaulē, ar skatienu pievērstu Debesīm.
Priecīgas Lieldienas visiem!
Pāvests Benedikts XVI 

Scroll To Top