Sieviete Baznīcā, vēsturē, tradīcijā

Rīgas arhibīskapijas Kūrijas telpās sestdien, 2. aprīlī, notika konference ar moto: „Marta un Marija ir vienotas – sv. Avilas Terēze.” Konferencē izskanēja deviņi referāti, apcerot sievietes lomu Baznīcā no pirmsākumiem Romas katakombās līdz mūsdienām. Tematika bija teoloģiska, bet tā pieskārās arī emancipācijas, patriarhāta un brīvības trūkuma negatīvajām izpausmēm. Konferenci organizēja Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība „Dzintars” un Kristīgās kultūras institūts, Edītes Šteinas forums. Sanāksmi vadīja Dr. Inese Runce.

Uzmanības centrā jau ar pirmo lekciju un līdz pašām beigām bija sv. Avilas Terēze (1515-1582). Līdzās viņai karmelītu ordeņa otrs reformators sv. Jānis no Krusta (1542-1591), kā jau sievietes lomai veltītā konferencē, palika nedaudz ēnā. Atklāšanas runā V. E. Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, atceroties studiju gadus, norādīja, ka abi svētie viņu ik dienas pavadījuši divu gadu garumā, jo garīgais tēvs 3. kursā licis iepazīties ar sv. Avilas Terēzes darbiem, bet nākamajā gadā – sv. Jāņa no Krusta rakstiem, un pēdējā toreiz bijusi smaga garīgā barība.

Baskāju karmelītu Vācijas provinces vadītājs tēvs Dr. Ulrihs Dobhāns apcerēja Avilas Terēzes garīgās dzīves ceļu kā draudzību ar Dievu un cilvēkiem. Dr. Dobhāns ir labs Avilas Terēzes pazinējs, jo tulkojis gandrīz visas, t.i., aptuveni 450, saglabājušās viņas rakstītās vēstules, kaut diemžēl tā ir tikai maza daļa. Sv. Avilas Terēze rakstīja daudz, ļoti daudz, vairāk nekā 20 000 vēstules, un viesis izteicās, ka tas vispār ir brīnums, ka viņa atrada laiku lūgšanai un meditācijai. Kādā citā referāta vietā tēvs Dr. Dobhāns to raksturoja vēl izteiksmīgāk: „Daudziem cilvēkiem lūgšana ir viena no vairākām nodarbēm, kuru jāiekļauj dienas kārtībā. Terēze īstenoja cita veida lūgšanu, kuru ļoti labi izsaka teikums: „Dievs ir arī starp kastroļiem.” Viņai būtiska ir iekšējā attieksme, kura izpaužas ikdienas dzīvē, uzmanīgi ieklausoties savā iekšējā „es”. Līdz ar to viņa pārvar dzīves dalījumu actio (rīcība) un contemplatio (vērošana un apcere). Sv. Avilas Terēze mudina iet nepārtrauktas iekšējās lūgšanas ceļu un būt pastāvīgā kontaktā ar Dievu.

Konference izcēlās citu starpā ar to, ka vairākus referātus lasīja ārzemju viesi. Bez jau pieminētā tēva Dr. Dobhāna, piedalījās arī baskāju karmelītu laju ordeņa locekle Heidi Torila-Kanapanpe no Somijas, kas stāstīja par sv. Avilas Terēzes sekotāju pagājušā gadsimtā – sv. Edīti Šteinu, un Igaunijas katoļu skolas pasniedzēja Riina Ruut par sv. Hildegardi no Bingenes, kas dzīvoja 12. gadsimtā. Abi pirmie referāti tika lasīti vāciski, bet trešais angliski. Konferences organizatori bija nodrošinājuši tulkojumu, līdz ar to plašākai sabiedrībai bija iespēja iepazīties ar svaigām vēsmām un skatu no malas. Ieinteresētu klausītāju bija pārsteidzoši daudz, gandrīz simts.

Konferences otrajā daļā runāja pašmāju autori, galvenokārt RARZI un Latvijas Universitātes vēstures fakultātes mācībspēki: Dr. Inese Runce, Daina Strelēvica, Dr. Māra Kiope, Dr. Solveiga Krūmiņa-Koņkova un Vita Vīksne, pēdējā ir arī Baskāju karmelītu laju ordeņa pārstāve. Ļoti aizraujoši par norvēģu Nobela literatūras prēmijas 1928. gada laureāti Sigridu Unseti runāja Dr. Māra Kiope. Izcilā rakstniece ir 33 grāmatu un vairāku simtu publikāciju autore. Tomēr konferences programmā viņa tika iekļauta kā mūsu laiku slavenākā norvēģu katoliete, kura ne tikai iestājās par savu ticību, bet arī dzīvoja saskaņā ar principu, ka visā dzīvē tā jāliecina ar darbiem. Nobela prēmijas laureāte uzskatīja, ka ideālā gadījumā garīgais un laicīgais ir apvienojams, ka Marta un Marija ir vienotas. Viesis no Vācijas tēvs Dr. Dobhāns diskusijā norādīja, ka, salīdzinot ar grieķu pirmtekstu, vāciskajā Svēto Rakstu tulkojumā ir ieviesies formulējums, kas rosina uz domu, ka Marija salīdzinot ar Martu izvēlējusies labāko, kaut būtībā runa ir nevis par viena vai otra vērtēšanu, bet atziņa, ka Marijas izvēle bija laba.

Konferences noslēgumā V. E. arhibīskaps Z. Stankevičs sacīja, ka dzirdētais atgādinājis vienu otru zināmu patiesību, bet licis arī uz tām palūkoties no jauna redzes viedokļa. Arhibīskaps uzsvēra, ka sv. Avilas Terēzes iekšējā lūgšana ir ceļš arī Latvijas garīgai atjaunošanai, un aicināja dalībniekus lajus apvienot spēkus un iesaistīties šajā darbā. Organizatoru vārdā Edītes Šteinas foruma pārstāve Inga Reinvalde norādīja, ka laji jau apvienojas, par ko liecinot arī šī kopā ar LKSAA „Dzintars” rīkotā konference, jo atsevišķs cilvēks nevar ne nieka izdarīt, bet kopībā var daudz.

Valdis Labinskis, LKSAA „Dzintars”

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti