Now Reading
“Viss, kas ir Mans, ir arī tavs”

“Viss, kas ir Mans, ir arī tavs”

No 30. maija līdz 5. jūnijam Apvienotajā Karalistē, netālu no Birmingemas, notika iekšējās dziedināšanas kustības „Dzīvības Straumes” Eiropas valstu atbildīgo konference, kurā Latviju pārstāvēja Ilze Kurša – Briede un Jānis Briedis. Pirmās trīs konferences dienās piedalījās 28 kustības „Dzīvības Straumes” atbildīgie no Lietuvas, Latvijas, Polijas, Somijas, Šveices, Francijas, Itālijas, Spānijas un Anglijas. Eiropas atbildīgos uzrunāja kustības vadītājs Kanādā Tonijs Dolfo un Endrjū Komiskis no ASV, kurš ir „Dzīvības Straumju” aizsācējs. Konferences otrajā daļā, kurai bija dots nosaukums „Viss, kas ir Mans, ir arī tavs”, dalībnieku pulkam pievienojās vēl 100 eiropiešu, kas paši kalpo kā mazo grupu vadītāji vai piedalās kādā no iekšējās dziedināšanas programmām.
„Konferences pirmajās dienās apskatījām to, kā personiskā būtība savienojas ar līdera dāvanu, runājām par līderi kā personu,” stāsta Ilze. „Daudz laika pavadījām kopīgās lūgšanās un sadraudzībā. Sniedzām arī atskaites par to, kas notiek katrā pārstāvētajā valstī – vai kalpošana sašaurinās vai paplašinās. Stāstījām arī par to, kā jūtamies kā līderi, dalījāmies par mūsu pašu iekšējās dziedināšanas ceļu šajā gadā, mūsu dziļāko piedzīvojumu ar Dievu, par attiecībām ar kalpošanas komandu, par to, kas ir bijis veiksmīgs un kas – grūts. Katram līderim bija jāpastāsta arī par to, kā viņš veido savu iekšējo dzīvi, vai viņš lūdzas katru dienu.”

Uzrunājot dalībniekus, Kanādas pārstāvis Tonijs Dolfo uzsvēris, ka līderim ir būtiski pastāvīgi padziļināt nodošanos Jēzum. Svarīga ir arī šķīstība un caurspīdīgums, kas nozīmē, ka cilvēks dzīvo bez maskām – viņš ir tāds pats, lai kur viņš arī atrastos – mājās ar ģimeni, baznīcā, kafejnīcā vai darba vietā. „Kristietim var būt ievainojumi vai arī viņš var cīnīties ar atkarībām, bet ir būtiski, lai tas neatdalītu no Kristus miesas. Jēzus var palīdzēt arī, kad krītam atkarībās. Tāpēc arī šādos vājuma brīžos ir jāpaliek lūgšanā,” skaidro Ilze.
Līderi arī pārdomāja, kam jāmainās, lai viņi būtu integrētas personas Kristus miesā un tika aicināti iestāties par salauztajiem un būt „iekšā”, nevis „ārā”. „Ja esmu „iekšā”, tad man sāp un es patiešām iejūtos otrā cilvēkā. Esot „ārā”, mēs esam it kā no malas,” saka Ilze.
Tāpat konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar divām jaunām iekšējās dziedināšanas programmām – „Skaistums un plaisa” un „Upe”, kuras papildus jau līdzšinējām programmām „Pretstraumes”, „Dzīvības Straumes” un „Iesākumā” plānots adaptēt un uzsākt arī Latvijā.
Programmu “Skaistums un plaisa” izstrādājis Endrjū Komiskis un viņa sieva Anete. „Skaistums un plaisa” domāta laulātajiem, kas guvuši ievainojumus laulībā. Prezentējot šo programmu, E. Komiskis vērsa uzmanību uz to, kas ir svarīgi laulātajiem: sievietei tā ir drošība, vīrietim – respekts, bet abiem kopā – seksualitāte, kas ir kā dziļa komunikācija starp vīru un sievu. Laulībā ir arī mistiskā sakramentālā daļa. Ja kāda laulība izjūk, tiek izpostīts kaut kas svēts.
Programmu „Upe” veidojis kanādietis Tonijs Dolfo, un tā paredzēta jauniešiem līdz 18 gadu vecumam. Šī programma risina attiecību problēmas ar vienaudžiem, aplūko seksualitātes jautājumus, kā arī palīdz jauniešiem atklāt Dieva mīlestību. Kāpēc es nevaru atrast labu draugu? Kāpēc attiecības ir tik grūtas? Sekss – vai tad tas ir kas liels? Kāpēc visu laiku domāju par sevi? Vai kristīgā mācība liek apspiest seksualitāti? Vai Dievam vispār rūp, kas ar mani notiek? – lūk, daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes var palīdzēt rast dalība programmā „Upe”.
Konferences otrajā daļā par ciešanās piedzīvoto Kristus mīlestību dalījās „Dzīvības Straumju” vadītājs Nīderlandē Arjens Vanesens, stāstot par savas sievas saslimšanu ar lepru. Nu jau viņa ir vesela, taču šī pieredze Arjenam Vanesenam lika uzlūkot krustā sisto Pestītāju. Jā, pirms augšāmcelšanās Jēzus piedzīvoja ciešanas. Arī mēs ar tām saskaramies, taču Kristus no krusta tiecas pretī katram cilvēkam, kurš cieš, jo mūs patiesi un dedzīgi mīl.
Savukārt kustības dibinātājs Endrjū Komiskis aplūkoja tēmu „Viss, kas ir Mans, ir arī tavs”. Šos vārdus Evaņģēlija līdzībā par pazudušo dēlu Tēvs saka vecākajam dēlam, kurš ir neapmierināts ar Tēva labvēlību pret mājās atgriezušos jaunāko dēlu. Jaunākā dēla sākotnējo nostāju – “Dod man pienākošos daļu!” E. Komiskis attiecināja uz mūsdienu kultūrā raksturīgo pieprasošo domāšanas veidu. Tikai ciešanas jaunāko dēlu aizved līdz patiesībai un viņš pieņem lēmumu – iet pie Tēva. Savukārt vecākais dēls Tēvam pārmet: „Tu man ne reizi neesi devis…!” Viņš mēģina dzīvi sakārtot pats ar saviem spēkiem. Vecākais dēls nespēj pilnībā paļauties uz Dievu, dzīvo it kā ārpus Tēva klātbūtnes. Cilvēks, kurš ir kā viens vai otrs no dēliem, Tēva klātbūtnes trūkumu mēģina piepildīt ar alkoholu, narkotikām, kalpošanu sajūtu dieviem, arī reliģisku konferenču apmeklējumiem, kuros varēs no jauna tvert sajūtas. Šis cilvēks baidās palikt ar Dievu vienatnē. Bieži tas ir kauns par sevi, kas neļauj satvert Tēvu un vienlaikus traucē būt patiesās mīlestības attiecībās ar citiem. Kā atbrīvoties no šāda kauna? „Izteikt to vārdos un pieņemt Sakramentus,” ceļu uz risinājumu norāda Ilze. „Baznīcas Sakramenti var dziedināt arī to, ko nespējam izteikt vārdos, kas ir kaut kur dziļāk mūsos.”
„Dzīvības straumju” iekšējās dziedināšanas programmas dažādās Latvijas pilsētās atsāksies septembra vidū. Tuvāka informācija par tām būs pieejama tīmekļa vietnē www.dzivibasstraumes.lv.
Kustības vadītāji aicina visus, kuriem ir problēmas attiecību jomā, piedalīties kādā no iekšējās dziedināšanas programmām.
LRKB IC

Scroll To Top