Krāslavā svin Sv. Donata svētkus

No 30. jūnija līdz 3. jūlijam Krāslavas Sv. Ludviga draudzē notika lielākie draudzes svētki – Svētā mocekļa Donata 40 stundu atlaidas. Šos svētkus 1790. gadā iedibināja pāvests Pijs VI. Kopš tā laika šīs svinības notiek ik gadu pirmajā svētdienā pēc sv. Apustuļu Pētera un Pāvila svētkiem, iesākoties jau divas dienas pirms tam.

Svētku laikā katru dienu garumā notika Vissvētākā Sakramenta adorācija, ko no rīta ievadīja un vakarā noslēdza Euharistiskā procesija baznīcā. Noslēguma dienā procesija notika baznīcas dārzā ar apstāšanos Svētā Donata kapelā, kur atrodas šī 4. gadsimtā dzīvojušā mocekļa no Romas katakombām atvestās relikvijas, un Svētā Donata litānijas dziedājumu.

Uz svētkiem bija ieradušies arī Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas pārstāvji, kas pateicās bīskapam Jānim Bulim un draudzes prāvestam Eduardam Voroņeckim par pašvaldības policijas darbinieku garīgo stiprināšanu un tikumisko audzināšanu. Pirms desmit gadiem Daugavpils pilsētas pašvaldības policija bija vērsusies pie bīskapa ar lūgumu nozīmēt tās darbiniekiem kapelānu. Drīz vien šo kalpojumu uzsāka prāvests E. Voroņeckis, kurš to pašaizliedzīgi veicis visus šos gadus.

Kā ik gadus Sv. Donata svētkos draudzi vizitēja Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, kurš celebrēja Svēto Misi 2. jūlija vakarā un noslēguma Svēto Misi 3. jūlijā.

LRKB IC, Genovefa Kalviša
Foto: Aleksejs Gončerovs

Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa sprediķis Svētā Donata svētkos Krāslavas Sv. Ludviga draudzē 2011. gada 3. jūlijā

Godātie klātesošie, mums ir ļoti svarīgi klausīties, Dieva Vārdu, meditēt, pārdomāt un paturēt to savā sirdī. Paturēt Dieva Vārdu savā sirdī nozīmē dzīvot saskaņā ar to. Dieva Vārds ir adresēts mums, cilvēkiem. Piemēram, šodien Jēzus, mūs uzrunājot, saka: „Mācieties no Manis, Es esmu sirds pazemīgs. Ņemiet savu jūgu uz pleciem un mācieties no Manis.” Lūk, Dieva Vārdā mēs varam atrast to gudrību, kura ļauj mums pareizi dzīvot šajā pasaulē, – pēc taisnības principiem, pēc mīlestības rekomendācijām. Tādai ir jābūt mūsu dzīvei.

Lūk, kāda leģenda par dzīvniekiem. Kādu dienu dzīvnieki sapulcējās uz ikgadēju konferenci. Galvenais temats bija novērtēt situāciju attiecībās ar cilvēkiem. Lielākā daļa dzīvnieku uzskatīja, ka cilvēks apzog dabu. Govs sūdzējās, ka cilvēks tai atņem pienu. Vista teica, ka aplasa viņas olas, cūka – ka viņai jāiet bojā, lai kļūtu par gaļu. Beigās atsaucās gliemezis un sacīja: „Man ir kaut kas, kā nav cilvēkiem, kaut kas, ko cilvēki man arī labprāt atņemtu, ja vien zinātu, kā to izdarīt.” Gliemezis teica: „Man vienmēr ir pietiekoši laika, es nekur nesteidzos.”

Dārgie Kristū, kā mums ir ar laiku? Tik tiešām, raugoties uz gliemezi, varam redzēt tā tēlu, kam ir laiks, kas nesaka, ka man nepietiek laika. Gliemezis nesteidzas, viņam ir savs individuālais temps. Viņam vienkārši ir laiks. Senais domātājs Seneka ir teicis: „Viss ir svešs īpašums, tikai laiks pieder mums pašiem.” Tātad ikvienam no mums ir tomēr laiks. Ik dienu šo laika dāvanu, runājot tēlaini, ņemam rokās, un vienīgi no mums ir atkarīgs, ko ar to darām, kā mēs to izmantojam. Mēdz teikt, ka laiks aizrit līdzīgi, kā ūdens izplūst caur pirkstiem. Laika dāvana mums aizrit nemanāmi kā ūdens upē, kas nemitīgi plūst. Laiks plūst nemitīgi. Laiku nav iespējams apturēt, un nav mūsu spēkos apturēt arī pasaules ūdeņus, kas tek. Gan laiks, gan ūdens plūst. Laiks – tā ir dzīvība, bet varētu arī teikt – tā ir nāve. Arī ūdens ir dzīvība vai arī nāve. Dzīvība tādēļ, ka, pateicoties ūdenim, mēs dzīvojam. Nāve tādēļ, ka varam aiziet bojā ūdenī. Cik daudz jau šogad ir noslīkušo Latvijā vien, bet pasaulē ir plosījušās vētras, plūdi, lijis lietus un cilvēki aizgājuši bojā.

Mums atvēlētajā laikā saņemam dāvanas, pateicoties kurām varam tuvoties Dievam. Šīs dāvanas ir dvēsele un miesa. Jēzus Evaņģēlijā jautā, kam izmantojam neizsakāmi vērtīgo laika dāvanu. Esam aicināti arī apzināties, kam jātērē laiku mazāk un kādām lietām laiks jāatvēl iespējami vairāk. Svētais Pāvils raksta, – jūs nedzīvojat saskaņā ar miesu, bet gan ar garu, ja jūsos mājo Dieva gars. Atliek sev jautāt, cik daudz laika atvēlu garīgām lietām un cik daudz tādām, bez kurām varētu iztikt, cik laika – garīgām lietām, cik – materiālām lietām. Mums kā ticīgiem cilvēkiem, kā garīgām būtnēm šāds vaicājums ir ļoti svarīgs. Laicīgā dzīve, protams, ir svarīga, bet ne vissvarīgākā. Dvēsele mājo miesā, taču kristietis ir cilvēks, kurš nedzīvo saskaņā ar miesu, bet gan saskaņā ar garu. Tātad dvēseles lietām jābūt pirmajā vietā, un laiks arī jāparedz savas dvēseles izaugsmei, kopšanai un attīstībai. Svētais Pāvils runā skaidri. Viņš saka: „Ja dzīvosiet saskaņā ar miesas prasībām, tad jūs gaida nāve. Lūk, kāpēc laiks var būt arī nāve. Pāvils to saka, – ja dzīvosiet saskaņā ar miesu, ja laiku izmantosiet tikai miesas vajadzībām, tad jūs gaida nāve. Bet ja ar gara palīdzību nomāksiet miesas tieksmes, vai citādi sakot, miesu pakļausiet garam, tad jūs dzīvosiet.

Citā vietā Jēzus, uzrunājot klātesošos cilvēkus, viņiem saka: „Nerūpējieties pārāk par miesu!” Ar to pašu Viņš pasaka, ka atstājiet laiku arī dvēseles vajadzībām.

Cilvēki mēdz sūdzēties, ka pietrūkst laika. Tātad kādām lietām atvēlam savu laiku minūti pēc minūtes? Kam konkrēti mums pietrūkst laika? Sev jājautā – kādām lietām, kuras es gribētu izdarīt, bet man patiešām pietrūkst laika? Varbūt Dievam? Varbūt Baznīcai, lai svētdienās atnāktu uz šo skaisto baroka stila baznīcu, šeit klausītos Dieva vārdu un saņemtu gaismu no Dieva? Varbūt tieši tam pietrūkst laika?
Skolēni bija atnākuši uz baznīcu, un dievkalpojums ilga 1 stundu un 15 minūtes. Kā jūs domājat, tas ir daudz vai nav daudz? Bet skolēni, izejot no baznīcas, teica: „Cik ilgi mūs turēja baznīcā?” Pēc divām dienām skolā bija skolas vakars, un skolēni no paša rīta gatavojās, veltīja tam laiku. Pēc tam līdz pusnaktij dancoja. Vai ir pareiza laika sadale? 1 stunda un 15 minūtes gara dzīvei ir ļoti daudz, viņi konstatēja. Bet, lūk, 11-15 stundas miesas priekiem – tas it kā nav daudz, tas ir maz, jo citi vēl teica: „Skolotāj, mēs vēlamies vēl turpināt šo vakaru,” un negribēja to pārtraukt.

Acīmredzot tāpēc Jēzus klausītājiem adresēja tādus vārdus, kuri bija aktuāli arī tajā laikā, kad Viņš dzīvoja. Viņš teica: „Nerūpējieties pārāk par miesas dzīvi!” Acīmredzot, arī tā laika cilvēki koncentrējās uz zemes dzīves vajadzībām.

Evaņģēlijā lasām Jēzus vārdus: „Nāciet pie Manis visi, kas strādājat un ciešat grūtības, un Es jūs stiprināšu.” Kurš gan no mums nemēdz būt noguris – noguris no darba, dzīves, nepatikšanām. Miesa var būt arī slimību, ciešanu mākta, jo cilvēkam bieži vien sāp galva, rokas, locītavas, mugura un ir daudz citu ar to saistītu problēmu. (…) Kas mūs sapratīs, kad mēs nonāksim šādā situācijā? Mūsu bērni? Ja viņiem nebūs atvēlēts laiks lūgšanai, Baznīcai, diez vai viņi dzirdēs vārdus, kuri galvenokārt skan baznīcā: „Esiet žēlsirdīgi!” Kristus saka šos vārdus Kalna sprediķī. Viņš bija uzkāpis kalnā, mācekļi stāvēja kalna pakājē, un Viņš teica runu, ko sauc par Kalna sprediķi. Vai viņi sapratīs jūs, mīļie vecāki, kad jums būs grūti? Ja viņi paies garām baznīcai, ja staigās tikai pa diskotēkām un skolas vakariem, bet par baznīcu teiks: „Tur ir garlaicīgi, tur man nav ko darīt” – kā tad būs ar viņu gara izaugsmi, kā tad būs ar teoloģiskiem tikumiem, ar galvenajiem tikumiem cilvēka dzīvē – ar ticību, cerību un mīlestību? Vai viņi pratīs kalpot saviem tuvākajiem, t.sk., saviem vecākiem – māmiņai, tētim, kad viņi būs nostaigājuši visus ceļus un būs atlicis tikai pats pēdējais posms? Un šo pēdējo posmu bez otra cilvēka palīdzības ir grūti nodzīvot.

Dārgie Kristū, mēs nedrīkstam aizvērt ceļu pie Dieva sev, saviem bērniem, savai tautai. Mums ir jābūt atvērtiem uz visu, kas nāk no Dieva. Tad mūsu dzīves ceļš būs pareizs, taisns, un cilvēks saņems no Dieva svētību, gaismu un palīdzību. Tādēļ aicinu jūs, mīļie krāslavieši, izmantot gudri savu laiku, lai tas kalpotu mums mūžīgai dzīvei, draudzībā ar mūsu Radītāju, ar mūsu Tēvu, kas ir Debesīs.

+Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps
Jānis Bulis

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti