Now Reading
Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas vasaras sesijas dienasgrāmata

Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas vasaras sesijas dienasgrāmata

Šogad februārī Latvijā tika uzsākta Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skola ar mērķi palīdzēt kristiešiem augt ticībā pašiem, sagatavoties Evaņģēlija vēsts nešanai citiem un kļūt par līderiem draudzēs un laju kopienās. Līdz šim Rīgas Katoļu Ģimnāzijā notikušas trīs skolas sesijas – februārī, aprīli un jūnijā, – jau tagad nesot bagātīgus augļus. Par to liecina skolas dalībnieku atsauksmes par piedzīvoto Dieva tuvumu, dziedināšanu, saņemto garīgo stiprinājumu un gūtajām atziņām.

No 1. līdz 10. jūlijam Aglonā notiks Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas vasaras sesija. Turpmākajās dienās sniegsim ieskatu tās norisē, publicējot Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas dienasgrāmatu.

LRKB IC


2011. gada 1.jūlijā, Vissvētās Jēzus Sirds svētkos

Lai slavēts Jēzus Kristus!

Šodien sākas Marijas no Nācaretes, Baznīcas Mātes, Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas Vasaras sesija. 10 dienas pavadīsim sadraudzībā, ik dienas klausoties Dieva Vārdā, ārvalstu un pašmāju lektoru sagatavotās lekcijās, piedaloties Svētajās Misēs, adorējot un slavējot Kungu, mācoties evaņģelizēt un arī praktiski to darot Aglonas ielās. Protams, ceram šajā laikā pieaugt arī mīlestībā viens pret otru. Jau tagad priecājamies par Kunga vadību un tik skaistu dāvāto jūlija dienu laiku.

Gatavojot sesiju, Dievs mums ielika sirdī vajadzību meklēt atbalstu pie Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas vadīšanas jautājumos pieredzējušākiem brāļiem un māsām. Tādēļ pagājušajā nedēļā devāmies uz Svētās Annas kalnu Polijā, kur notika skolas līderu sanāksme. Piedzīvojām lielu Kunga svētību – mūsu cerēto divu vai triju animatoru vietā Kungs mums uzdāvināja 50 dalībniekus un animatorus no Lietuvas un dažus poļu misionārus, kas tieši šobrīd ir ceļā uz Aglonu.

No sirds ceram, ka šī sesija padziļinās draudzības saites starp draudzēm Latvijā, Lietuvā un Polijā un veicinās ciešāku sadarbību.

No sirds aicinu Jūs aizlūgt par šiem 130 cilvēkiem, kas pulcējušies Aglonā, lai tuvotos Kungam un vēl vairāk aizdegtos dvēseļu zvejai!

Svētīgi,

Inese Šuļžanoka


3. jūlijā

Vakar noslēdzās otrā Vasaras sesijas diena. Aglonas Katoļu ģimnāzijas koridoros nemitīgi dzirdamas sarunas sešās valodās. Neskatoties uz to, ka bija bažas par valodu problēmām, viss norit gludi – lai arī mūs šķir valoda, robežas un pastāv arī kultūras atšķirības, jūtam spēcīgu vienotību. Tulki smagi strādā, lai saprašanās būtu vēl veiksmīgāka. Daži, vakaram noslēdzoties, noguruma dēļ jau sāk tulkot no savas dzimtās… uz dzimto.

Šodien klausījāmies lekcijas par tēmām, kas šķiet jau zināmas: Dieva eksistences pierādījums, Viņa mīlestība, grēks kā nelaimju cēlonis, taču jau zināmā informācija tika pasniegta jaunā, interesanta veidā, kas spēcīgi uzrunā un stiprina ticību. Joprojām ierodas jauni cilvēki – mūsu skaits nemitīgi aug. Liels prieks ir par to, ka skolā iesaistās arī jaunas ģimenes ar maziem bērniem. Cenšamies padarīt Skolu ģimenēm draudzīgu, tādēļ esam sagatavojuši atsevišķu bērnu kalpošanu – kamēr vecāki klausās lekcijas, Baznīcas nākotne īpaši ierīkotajās istabās rotaļājas.

Šovakar plānojam Jautro vakaru, kurā pēc garas mācību dienas, varēsim atpūsties un vēl vairāk iepazīt viens otru.

Inese Šuļžanoka

 

5. jūlijā  

Pēdējās dienās pie mums bija divi ļoti jauki vakari. Pirmais bija Jautrais vakars, par kuru jau ieminējos iepriekšējā ierakstā. Tā mērķis bija veicināt dalībnieku vienotību. Sadalījām visus jauktās grupās – lietuviešus un latviešus – un devām uzdevumu „Evaņģelizācijas skola pirms simts gadiem”. Viņiem vajadzēja strādāt grupā un sagatavot šādu prezentāciju. Sākumā uztraucos, kā cilvēki tiks ar to galā, jo skolā piedalās dažādu paaudžu cilvēki, un līdz ar to ir grūti atrast vienojošu svešvalodu. Bet visi ļoti veiksmīgi pārvarēja šo barjeru un tik tiešām Jautrības vakars vienoja skolas dalībniekus. Maija Zepa ļoti trāpīgi to noraksturoja: „Sajūta ir kā pirms skolas eglītes!”

Pirmajās dienās nodarbību tēmas vairāk bija par ticību un atgriešanos. Izskanēja stāsts par spāņu konkistadoru Kortesu, kas devās atklāt jaunu pasauli, bet cilvēki, kas bija kopā ar viņu, no tās baidījās un gribēja tumsas aizsegā ar kuģi aizbēgt. Kortess, to uzzinājis, naktī nodedzināja kuģi, lai viņi nevarētu atgriezties. Līdzīgi ir ar mums – esam aicināti nogriezt atpakaļceļu un atgriezties no grēkiem uz visiem laikiem. Šais dienās runājām arī par to, kāds ir Dievs, ka Viņš nav tāds, kā Anglijas karaliene, kuru liek uz bildītēm un slavina dziesmās, bet kurai nav nekādas reālas varas un ietekmes. Jēzus Kristus vēlas, lai Viņam būtu pilna vara mūsu dzīvē, lai mēs Viņam uzticētu savu dzīvi pilnībā.

Šajā vakarā uzklausījām arī kādu skaistu liecību. Skolas dalībniece Agnese pavasara sesijā saņēma dziedināšanu. Viņa liecināja, ka iepriekš bija zinājusi par Dievu, gājusi uz baznīcu, bet nekad nebija personīgi lūgusi, nekad viņai nebija šķitis, ka tas ir svarīgi. Pirms septiņiem gadiem kāda gadījuma rezultātā viņa savainoja kāju, kas nemitīgi sāpēja. Šī iemesla dēļ viņa lietoja zāles, tomēr beigās arī tās jau vairs īsti nepalīdzēja. Tāpēc Agnese kurnēja uz Dievu: ja Tu esi, kāpēc Tu man nepalīdzi? Kāds Agnesi uzaicināja uz Evaņģelizācijas skolas sesiju. Noklausījusies par grēku nožēlu un atgriešanos, Agnese iznāca priekšā un apliecināja, ka ļauj Dievam ienākt visās viņas dzīves sfērās. Un jau tajā pašā dienā viņa piedzīvoja dziedināšanu. Kā ierasts, viņa gribēja dzert zāles, bet iekšēji juta, ka tas nav vajadzīgs. Un tā dienu no dienas, nedēļas un mēnešus… kopš 2.aprīļa viņa vairs nav bijusi vajadzība dzert izrakstītos pretsāpju līdzekļus. Agneses liecība uzrunāja skolas dalībniekus, un Lūgšanu vakarā daudzi cilvēki iznāca priekšā, lai saņemtu aizlūgšanas. Šajā vakarā tik tiešām piedzīvojām mīlestības pilnu atmosfēru.

Vēl viena lieta, kas mani nebeidz pārsteigt, ir tas, kā mēs – latvieši un lietuvieši – saprotamies. Lai gan mūsu valodās vārdi nav kopēji, tomēr tas nav šķērslis. Piemēram, mēs latvieši jokojāmies, bet līdzās stāvēja lietuvietis, kurš par joku smējās līdzi, jo bija to sapratis. Tāpat arī bez grūtībām varam kopā slavēt Dievu, iepriekš neko īpaši nesamēģinot. Šeit ir milzīgs valodu sajukums, kā Bābelē. Pirmajās dienās ar to bija nelielas grūtības, bet tagad esam atraduši kopēju valodu. Katrs var pat runāt savā valodā, un tas nav šķērslis.

Inese Šuļžanoka

 

8.jūlijā

Pirms pāris dienām mums bija Tuksneša diena. Šajā dienā skolas aktivitātes bija tādas mierīgākas. Slavēšanas vietā bija Žēlsirdības kronītis, lekcijā klausījāmies par to, kāpēc ir svarīgi veltīt laiku personīgai lūgšanai un pēc tam tika dots arī laiks, kurā sastapties ar Dievu viens pret vienu. Dienas vakarā daudzi dalījās, ka šis laiks ir bijusi liela svētība.

Citās dienās mēs klausījāmies lekcijas par Svēto Garu, bet vakar vakarā kopīgi lūdzām par Svētā Gara izliešanos. Skolā ir gan tādi cilvēki, kuriem harizmātiskajā atjaunotnē ir jau liela pieredze, bet ir arī tādi, kuri nebija piedzīvojuši īpašu Svētā Gara pieskārienu. Tad nu šajā vakarā daudzi iznāca priekšā un par viņiem aizlūdzām. Un visi kopā šajā vakarā piedzīvojām daudz, daudz prieka.

Visbeidzot pienāca laiks arī evaņģelizācijai. Vispirms bija lekcija par to, kāpēc ir svarīgi izpildīt šo Kristus aicinājumu. Skolas vadītāji skaidroja, ka evaņģelizācija nav teoloģiska diskusija. Viņi aicināja: ejiet un stāstiet sastaptajiem cilvēkiem, kādas lietas Dievs ir darījis jūsu dzīvēs! Vakarā Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā bija sagatavots koncerts un, dodoties uzrunāt cilvēkus, skolas dalībnieki ņēma līdzi ielūgumus uz šo pasākumu. Sadalījušies pa grupiņām viņi gāja pa mājām, uz veikaliem un autoservisu, uzrunāja uz ceļa sastaptos cilvēkus un drosmīgākie pat apstādināja pa šoseju braucošās mašīnas, lai pateiktu, ka Dievs viņus mīl. Reakcija bija dažāda. Daži, izdzirdot šos vārdus, aizcirtuši durvis, bet citi ieklausījušies un daži atnākuši arī uz vakara koncertu. Tā laikā Latvijā pazīstamais misionārs Žozefs Bastēns sludināja kerigmu, bet kāds skolas dalībnieks, kas pirms tam bijis narkomāns, deva liecību par lūgšanas spēku.

Sestdien vakarā skolas dalībniekus aicināsim izlemt, vai vēlas iesaistīties skolas kopienā, jo būtiski ir apzināties, ka tās nav vienkārši kārtējās rekolekcijas, bet gan nopietna formācija, kas vērsta uz evaņģelizācijas kalpošanu.

Inese Šuļžanoka

Scroll To Top