Now Reading
Rīgas un Jelgavas diecēzes priesteri pulcējas uz rekolekcijām

Rīgas un Jelgavas diecēzes priesteri pulcējas uz rekolekcijām

No 4. līdz 7. jūlijam Rīgas Garīgajā seminārā notika ikgadējās Rīgas un Jelgavas diecēžu priesteru rekolekcijas, kuras šogad vadīja Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs, arhibīskaps Luidži Bonaci. Kā pateicības uzrunā izteicās Tukuma dekāns Alberts Buliņš, pāvesta nuncijs rekolekciju vadītāja lomā ir nebijis notikums viņa 50 priesteriskās kalpošanas gados. Savukārt nuncijs ar smaidu atbildēja, ka arī viņam šis ir bijušas pirmās sistemātiski vadītās rekolekcijas kādas arhidiecēzes klēram.

Kādu tēmu šīgada rekolekcijām Rīgas un Jelgavas klēram piedāvāja pāvesta nuncijs? Kopsavilkumā rekolekciju virsrakstu varētu formulēt kā „Pastorālā darba prioritātes saskaņā ar svētīgā Jāņa Pāvila II un pāvesta Benedikta XVI norādēm”, bet šīs tēmas ietvaros Svētā Krēsla sūtnis pirmām kārtām aplūkoja priesteru aicinājumu uz personisko svētumu, kā arī runāja par brālīgām attiecībām priesteru vidū, attiecībām ar bīskapu kā tēvu un attiecībām ar lajiem kā ar atbildību apveltītiem līdzstrādniekiem, ļaujot izpausties viņu harizmām.

Rekolekciju noslēgumā priesteri no apustuliskā nuncija rokām saņēma “Desmit tēzes par priesterisko dzīvesveidu”, kuras formulējis vācu priesteris un teologs, vēlākais Āhenes bīskaps V.E. Klauss Hemmerle (Klaus Hemmerle) un kuru kopsavilkumu nuncijs ar vēlīgu smaidu atļāva ievietot mājaslapā Katolis.lv. Tēzēs akcents likts nevis uz padarīto darbu summu, bet gan mīlestību, ar kādu  veikts šis pastorālais darbs. Labais jādara labi, uzsvēra nuncijs, minot spilgtu piemēru, kā viens darba rosmes pārņemts prāvests, atbildot kādas ģimenes lūgumam, ierodas mājās, kur tikko miris ģimenes tēvs, bet šo savu tuvākmīlestības kalpojumu veic tādā steigā, ka piederīgie jūtas drīzāk sarūgtināti nekā stiprināti. Turpretī priesterim būtu jāizstaro mieru. Ticīgie un pat neticīgie sagaida, lai priesteris vispirms būtu lūgšanu cilvēks, citējot pāvestu Jāni Pāvilu II, uzsvēra nuncijs. K. Hemmerles tēzēs uzmanība pievērsta Viduslaiku sholastiskajā teoloģijā iemīļotajam postulātam, ka būt ir svarīgāk nekā darīt, dzīvot atbilstoši priesteriskajam aicinājumam ir svarīgāk nekā paveikt lielas, bet otršķirīgas lietas. Šo tēžu trāpīgu sintēzi piedāvāja nuncijs pats, citējot kādu savu draugu, vecāku itāļu prāvestu, kura priesteriskās dzīves moto bija – „Vispirms Dievs, tad tu, pēc tam – es”.

Rekolekciju īpašais viesis bija LELB Ikšķiles iecirkņa prāvests Oskars Laugalis, kas ar arhibīskapa J. Vanaga svētību visas četras dienas pavadīja Garīgajā Seminārā, klausījās konferences un piedalījās liturģiskajos dievkalpojumos un adorācijā. O. Laugali īpaši uzrunāja draudzīgā attieksme, ko pēc viņa vārdiem  izjutis sarunājoties ar praktiski visiem Rīgas un Jelgavas diecēžu priesteriem. Prāvests izteica vēlēšanos, lai līdzīgas rekolekcijas kļūtu par LELB ikgadēju praksi.

LRKB IC sadarbībā ar pr.Andri Priedi

Scroll To Top