Neierasti saulainajā un siltajā 2. oktobra rītā Karmela klostera baznīcu un visu klostera ēku piepildīja priekpilni ļaudis, kuri bija ieradušies uz skaistu un svinīgu notikumu – klostera baznīcas iesvētīšanu.
Lai arī svinīgais dievkalpojums sākās pl 12.00, rosība klosterī bija jau no paša rīta. Vēl pēdējie sagatavošanās darbi ciemiņu uzņemšanai, Latvijas Televīzijas darbinieki čakli uzstāda nepieciešamo aparatūru, lai varētu šo brīdi iemūžināt un vēlāk pārraidīt plašākai auditorijai visā valstī. Ļaudis pulcējas laicīgi, lai ne tikai varētu ieņemt labākās vietas baznīcas solu rindās, bet arī izmantot unikālo iespēju izstaigāt un izpētīt visu klostera ēku, kura vēlāk apmeklētājiem nebūs pieejama.
Svinīgo Sv. Misi celebrēja V.Em. Jānis Kardināls Pujats. Dievkalpojumā piedalījās Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs, Esenes diecēzes palīgbīskaps Ludgers Šēpers, Karmela ordeņa vācu provinciālis tēvs Ulrihs Dobhans OCD, Esenes Karmela klostera priore māte Marija Renāte un viņas priekšgājēja ilggadējā priore māte Jozefa Marija, māsa Elija, kura ir sniegusi lielu ieguldījumu un darbu klostera tapšanā, Ikšķiles draudzes prāvests Konstantīns Bojārs, vairāki priesteri un ordeņa ļaudis, kā arī daudzi Karmela ordeņa draugi un atbalstītāji.
Uzrunājot klātesošos, kardināls Jānis Pujats vērsa uzmanību uz to, ka „tiem, kas stājas klosterī, it tikai viens galvenais mērķis, proti, realizēt dzīvē pašu galveno bausli – mīlēt Dievu ar visu savu dvēseli, prātu un sirdi”. Eminence ticīgajiem skaidroja trīs evaņģēlisko, proti, šķīstības, nabadzības un paklausības tikumu nozīmi, kas ir neatņemama klostera ļaužu dzīves sastāvdaļa. „Šie tikumi ir tik svarīgi tādēļ, ka tie ir pamatoti Evaņģēlijā. Klostera ļaudis, izdzīvojot šos tikumus, godina Dievu pasaulīgo ļaužu vietā, kuri ir aizņemti ar savām darīšanām,” norādīja J.Pujats. „Klostera ļaudis šo aicinājumu izvēlas paši, viņus uz to neviens nespiež, jo tas ir viņu sirds aicinājums,” teica J. Pujats. Iespēja iesvētīt šo dievnamu klostera un draudzes vajadzībām ir liels notikums visai Metropolijai. Eminence uzsver, ka „klosteri un dievnami ar saviem torņiem pasaulei atgādina par Dieva esamību kā cilvēka dzīves mērķi”.
Turpinājumā ar hrizmu eļļu tika svaidīts altāris un baznīcas sienas, kas liecina par to, ka šī ēka ir veltīta tikai Dieva godam. Uz altāra tika novietots trauks ar vīraku, kas simbolizē ticīgo lūgšanas, kuras paceļas debesīs. Altāra galdu apsedz ar baltu galdautu, aizdedz sveces, un altāris tiek sagatavots Euharistijas svinēšanai.
Sv. Mise noslēdzās ar svinīgu „Te Deum” dziedājumu. Daļa dievlūdzēju nesteidzās pamest baznīcu, jo vēlējās slavēt Kungu savu Dievu ar garīgām dziesmām, citi devās apsveikt māsas ar skaisto notikumu. Vēlāk viesi pulcējās uz kopīgām pusdienām un sadraudzību. Izturīgākie klosteri atstāja tikai pēc kopīgās vakara lūgšanas – vesperēm.
Māsu sejas staro priekā, jo svētki vienmēr ir tā reize, kad satiekas tuvi un mīļi cilvēki, lai kopā dalītos savstarpējā mīlestībā. Un ir vēl kāds iemesls māsu priekam – nelielā māsu kopiena ir kļuvusi par vienu māsu bagātāka – no Kijevas ir ieradusies māsa Karolīna, lai ne tikai būtu klāt baznīcas iesvētīšanas svinībās, bet papildinātu pagaidām vēl nelielo Karmela saimi.
Līga Malāne, “Katoļu Baznīcas Vēstnesis”
Foto: Aigars Brikmanis, Anita Sosnāre
