Now Reading
Priesteris Ilmārs Kravalis saņēmis virsleitnanta pakāpi

Priesteris Ilmārs Kravalis saņēmis virsleitnanta pakāpi

4. Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā (NAA) notika izlaidums, kurā astoņi karavīri ieguva virsnieka pakāpi. Jau četros no rīta viņi devās uz Brāļu kapiem, lai dotu virsnieka zvērestu. Tas bijis aizkustinošs un uzrunājošs brīdis. Šo astoņu jauno virsnieku vidū bija arī Latvijas Romas Katoļu Baznīcas priesteris Ilmārs Kravalis, kurš saņēma virsleitnanta pakāpi un tagad savu kapelāna kalpojumu veiks Nacionālajos Bruņotajos spēkos – Cēsu Instruktoru skolā, kur jau pirms tam pats izgājis apmācību.

Izlaidumā piedalījās un absolventus sveica Valsts prezidents Andris Bērziņš, Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) ģenerālmajors Raimonds Graube, augstskolas rektors pulkvežleitnants Egils Leščinskis, NBS virskapelāns Elmārs Pļaviņš un Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

NAA rektors pulkvežleitnants Egils Leščinskis pateicās virsnieku vecākiem, par patriotisma un dzimtenes mīlestības audzināšanu saviem dēliem un meitām, kā arī sniegto atbalstu studiju laikā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš absolventiem novēlēja noturēt akadēmijā iegūto fizisko sagatavotību un turpināt pieaugt garīgi. „Tas laiks pasaulē ir pagājis, kad varēja tikai ar spēku ko veikt. Tagad ir pienācis laiks, kad cīnās gara spēks,” atzina valsts prezidents. Kaut gan armijā ir jāklausa augstāk stāvošo pavēlēm, katram padotajam arī pašam jāspēj pieņemt saprātīgi lēmumi, jo par tiem būs jāatbild visas dzīves garumā, uzsvēra A. Bērziņš.

NBS ģenerālmajors Raimonds Graube atgādināja, ka pret virsniekiem sabiedrībai ir īpašas prasības – morāles, ētikas, kultūras, intelekta un stājas ziņā. Šīs profesijas pārstāvjiem savs uzdevums ir jāpilda brīžos, kad valstī ir visgrūtāk. Virsniekiem ir jāaizstāv valsts neatkarība un tautas brīvība, kad visi citi politiskie un sabiedriskie rīcības veidi ir izsmelti. Tas ir ļoti atbildīgs un svēts pienākums. Sava uzdevuma pildīšanai virsnieku rīcībā ir doti ieroči un cilvēki, un viņiem jāpieņem pareizi un izsvērti lēmumi, lai nezaudētu ne savus padotos, ne savu godu, ne arī valsts godu un brīvību, – sacīja ģenerālmajors.

Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevicš aicināja jaunos virsniekus uz labu sadarbību ar komandieriem, instruktoriem un padotajiem. Dodoties starptautiskās misijās, arhibīskaps mudināja turpināja noturēt mūsu valsts armijas prestižu: līdz šim Latvijas armijas pārstāvji ir guvuši citu valstu karavīru cieņu ar savu kvalifikāciju, drosmi, cilvēciskajām un karavīra kvalitātēm. Savukārt kalpojot savai zemei, būs nepieciešama dzimtenes mīlestība, jo virsnieki ir vieni no retajiem, kuriem jābūt gataviem riskēt ar savu dzīvību un atdot to par savu valsti. Arhibīskaps arī vērsa uzmanību uz pamatvērtībām, kas nemainās, mainoties pasaulei. Kapelānu dienesta pienākums ir atgādināt par šīm vērtībām un palīdzēt karavīriem un virsniekiem iekšējo šaubu vai iekšējas krīzes brīdī, kā arī meklējot atbildes uz pamatjautājumiem par dzīves jēgu un savu patieso identitāti un vērtību. Šīs atbildes iespējams rast, atbildot uz jautājumu, kas ir mūsu Radītājs un iepazīstot Kristu, kas ir Evaņģēlija centrā. Uzrunas noslēgumā arhibīskaps novēlēja katram radošā veidā atrast šīs atbildes, stipro pamatu dzīvē un dienestā, kā arī drosmes un spēka avotu, lai varētu pārvarēt visas grūtības un nonākt līdz ģenerāļa pakāpei.

Savukārt NBS virskapelāns Elmārs Pļaviņš atgādināja Svēto Rakstu patiesību, ka Dievs ir tas, kura spēkā mēs spējam visu un kurš mūs dara stiprus un novēlēja absolventiem viņu tālākajā ceļā iedrošinājumu, stiprinājumu un palīdzību spēt smelties no Kunga.

Stāstot par ceļu uz kalpošanu armijā, priesteris Ilmārs Kravalis atceras, ka aicinājumu kļūt par kapelānu sadzirdējis caur apkārtējiem – uz to savulaik pamudinājis NBS virskapelāns Elmārs Pļaviņš, un savu svētību tam devis kardināls Jānis Pujats. Priesteris I. Kravalis labprāt pieņēmis piedāvājumu kalpot armijā un būt kopā ar karavīriem. Jautāts par to, kā izdodas pavienot pretstatus – garīgumu un skarbo armijas vidi – priesteris un virsleitnants atzīst, ka gan Garīgajā seminārā, gan arī armijā ir sava formācija, tāpat arī izaugsme, pakāpes un stingrība. Topošie priesteri seminārā mācās nest Evaņģēliju, un garīgums ir vajadzīgs ikvienam cilvēkiem. „Varbūt aiz tā skarbā cilvēka slēpjas tas cilvēciskais. Karavīri meklē Dievu un vēlas par Viņu vairāk uzzināt,” no pieredzes stāsta I. Kravalis. „Lielākais izaicinājums ir saprast karavīru un būt vienkāršam, lai viņš saprastu tevi. Jāsaprot, ka vispirms karavīrs ir cilvēks. Kapelāna uzdevums ir karavīram atgādināt viņa pienākumu – kalpot tēvijai, tuvākajam un Dievam.”

LRKB IC, foto: Oskars Kiršs

 
Scroll To Top